Laureāts neatstās cietumu

Ķīnas disidents nevar pašrocīgi saņemt Nobela balvu

Šogad Nobela miera prēmija piešķirta 54 gadus vecajam Ķīnas disidentam Liu Sjaobo – par “ieguldījumu cilvēktiesību aizstāvībā Ķīnā”. Sjaobo cīnās arī par savas valsts politiskās iekārtas demokratizāciju.

Mao Czeduns sen miris, taču arī mūsdienu Ķīnā ar to pilnīgi pietiek, lai nonāktu cietumā. Sjaobo pērn piesprieda 11 gadu ieslodzījumu “par musināšanu uz valsts iekārtas graušanu”. Uz Norvēģijas galvaspilsētu pēc augstā apbalvojuma viņš nedosies. Vēl vairāk, uzzinājušas par Nobela komitejas lēmumu, Ķīnas varas iestādes noteica mājas arestu Sjaobo dzīvesbiedrei. Svinīgajā ceremonijā Nobela prēmijas laureātu acīm redzot nepārstāvēs neviens – viņa tuviniekiem neļaus izbraukt no valsts.

Uzzinot sev netīkamo lēmumu, Pekina reaģēja divos virzienos. Pirmkārt iedibināja savu “Konfūcija miera prēmiju”, kuru pasniedza ceturtdien – dienu pirms Oslo paredzētās ceremonijas. Tā tika taivanietim, Gomindāna (Tautas partijas) goda priekšsēdētājam – “par ieguldījumu kontinentālās Ķīnas un Taivanas salas attiecību attīstībā”. Jāpiebilst, ka oficiālā Pekina uzskata Taivanu par savu separātu provinci.

Otrkārt, Ķīna izvērsa diplomātiskās aktivitātes, lai panāktu Oslo paredzētā pasākuma boikotu.

Tradicionāli uz Nobela miera prēmijas pasniegšanas ceremoniju tiek lūgti ierasties Norvēģijā akreditētie ārvalstu vēstnieki. Tie ir personiski ielūgumi, kurus nevar nodot citām personām.

Jāteic, Ķīnas diplomātiskie pūliņi nav palikuši bez sekām. Uz ceremoniju neieradīsies 20 (pēc citām ziņām – 18) valstu pārstāvji. Tās ir nedemokrātiskas vai stipri ierobežotas demokrātijas valstis, piemēram, Sauda Arābija, Venecuēla, Kazahstāna, Vjetnama.

Ķīna dāsni investē kaimiņzemēs, arī Āfrikas valstīs, un var saprast bailes no ekonomisko attiecību samaitāšanas, taču tas nav vienīgais faktors. Ja ekonomisko attiecību iespējamā sašūpošana būtu noteicoša, ceremonijā nebūtu vietas ASV vēstniekam. Taču Amerikas boikotējošo valstu uzskaitījumā nav.

Ir virkne valstu, kuru ideoloģijā cilvēktiesības ir nevis vērtība, bet antivērtība, un kas uz cilvēktiesību aizstāvja godināšanas ceremoniju saviem vēstniekiem liegtu ierasties arī bez Ķīnas pamudinājumiem.

Zīmīgi, ka lūgto viesu vidū nebūs arī Krievijas vēstnieka Norvēģijā. Krievijas Ārlietu ministrijā to skaidro ar iepriekš plānotu komandējumu. Šķidri skaidrots. Vēstnieka komandējums nav nekas tāds, ko nevarētu pārcelt uz citu laiku. Turklāt Nobela miera prēmijas tradicionāli pasniedz vienā un tajā pašā datumā – 10.decembrī, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pasludināšanas dienā.

No Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva svītas (konkrētais autors nav zināms) nācis pirmajā acu uzmetienā komisks ieteikums: kāda no Krievijas nevalstiskajām organizācijām nākamgad varētu Nobela miera prēmijai izvirzīt skandalozi slaveno Džulianu Asanžu.

Taču patiesībā šajā ieteikumā nav nekā komiska. Parasts antiamerikānisms, kas Krievijā ir visai izplatīts. Protams, anarhists Asanžs ieriebis arī vienai otrai citai valstij, taču vislielāko kaitējumu viņš nodarījis tieši Amerikai. Tātad savējais.

“Jociņš” par Asanža nākotnes izredzēm ir tikai papildinājums patiesajam cēlonim, kāpēc rīt Krievijas vēstnieks nebūs skatāms svinīgajā ceremonijā. Tagadējiem Krievijas noteicējiem mūsdienu Ķīnas valsts iekārta ideoloģiski “iet pie sirds”, tā no varas koncentrācijas viedokļa ir pilnīgāka par Krievijā ieviesto “suverēno demokrātiju”. Krievijai un Ķīnai ir tuvi priekšstati par to, kas ir iejaukšnās valsts iekšējās lietās, un tieši tā oficiālā Pekina vērtēja Nobela miera prēmijas piešķiršanu Ķīnas tiesas notiesātam citādi domājošajam.

Visbeidzot, bez ideoloģiskajiem Krievijai varēja būt arī gaužām praktiski apsvērumi. Krievijai pašai ir politiskie ieslodzītie, no kuriem pazīstamākais ir Mihails Hodorkovskis. Grozies, kā gribi – nākotnē Krievija var nonākt situācijā, kādā tagad nonākusi Ķīna. Un ir labi zināms, ko vārna vārnai nedarīs.