Ko mēs varētu lasīt no Smoļenskas laukuma noplūdinātos dokumentos?
WikiLeaks seja Džulians Asanžs bija izteicies, ka viņam varētu nākties patverties Krievijā vai Kubā. Tātad cīnītājs par atklātību un vārda brīvību bija pieļāvis iespēju meklēt drošību kādā no valstīm, kur režīms stingri kontrolē informācijas apriti un kur līdzīgi mēģinājumi noplūdināt un publicēt neizpaužamu informāciju tūdaļ pat beigtos – Asanžam vai jebkuram citam – radikāli un letāli.
Šādas informācijas noplūdes ir iespējamas tikai demokrātiskās valstīs. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, no ASV Valsts departamenta noplūdinātās informācijas apjoms ir milzīgs. Taču rezultāts var būt nevis vairāk atklātības un godīguma, kā sola Asanžs, bet gan vairāk piesardzības un slepenības attiecībās starp brīvās pasaules valstīm. Toties autoritāro režīmu vadoņi joprojām var savā starpā sarunāties atklāti, nebažīdamies par noplūdēm un to nonākšanu pašu kontrolētajā presē. Tiem pašreizējais skandāls sagādā vislielāko prieku un gandarījumu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir nodēvējis publicētos dokumentus par zabavnoje čķivo («amizantu lasāmvielu») un ir pārliecināts, ka WikiLeaks rīcībā nav neviena Krievijas diplomāta ziņojuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.