Reirs: Latvijai izdevies piedāvāt stabilizācijas budžetu
Saeima trešdien ārkārtas sēdē nolēma nodot valdības iesniegto nākamā gada budžeta projektu izskatīšanai visās komisijās.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JL, “Vienotība”) trešdien, uzrunājot Saeimas deputātus, slavēja valdības sagatavoto budžeta projektu, kas esot labāks, nekā citām Eiropas Savienības valstīm, kur šobrīd top “krīzes budžeti”. “Latvijai ir izdevies piedāvāt stabilizācijas budžetu,” uzsvēra Reirs. Pēc viņa domām, budžeta sagatavošanā šogad bija vērojams “komandas darbs”, turklāt veiksmīgas premjera komandas darba dēļ pirmoreiz ar vienu no galvenajiem sadarbības partneriem – Latvijas Pašvaldību savienību – esot izdevies panākt, ka tiek slēgts Vienošanās un domstarpību protokols, nevis Domstarpību un vienošanās protokols, atzīmēja Reirs.
Pret likumprojektu nodošanu skatīšanai neiebilda neviens deputāts.
Jau vēstīts, ka konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,1 miljarda latu apmērā, bet izdevumi – 5,7 miljardi latu. Pēc starptautiskās ESA metodoloģijas budžeta deficīts nākamgad būs 5,5% no iekšzemes kopprodukta.
Savukārt valsts konsolidētā budžeta 2011.gadam ieņēmumi plānoti 4 204 253 331 lata apmērā, bet izdevumi – 4 788 439 474 latu apmērā, kas veidos deficītu 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Veidojot nākamā gada budžetu, plānotais inflācijas apjoms ir 1,1%, bet iekšzemes kopprodukts tiek plānots 13,13 miljardi latu.
Nākamā gada budžeta projekts paredz palielināt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes līdz 12%, bet vispārējo PVN likmi paaugstināt līdz 22%, tajā skaitā arī elektrībai. Tāpat budzžeta projekts paredz virkni izmaiņu citos nodokļos, bet minimālo algu paredzēts palielināt no 180 uz 200 latiem.
Komentāri (47)
andrisskrastins 08.12.2010. 13.06
Absints, mūsu valstī visi sūdzas par to ka nav *stabilitātes*. TU nevari iegūt abus. Būs vai nu strauja attīstība bez stabilitātes, vai otrādi.
Es dodu priekšroku stabilizācijai, ka var paredzēt, kā eknomika attīstīties. Protams, ir lietas, ko vajag labot. Taču par nodokļiem – šis ir kompromisa variants. Varēja protams atcelt PVN samazinātas likmes – un dzirdēt vaimanas no visiem, it īpaši pensionāriem par dārgajām zālēm un kurināmao. Varēja protams celt NĪN augšā – un klausīties pašvaldības savienības sūdzībās par to, ka 30% nemaksā un ka viņi negrib piespiest maksāt, ko kas tad maksās kukuļus un balsos pašvaldību vēlēšanās par viņiem.
“Jā, tas ir labs birokrātijai, jo neparedz nekādu konsolidāciju Eiropas lielākajam (proporcionāli) valsta pārvaldes aparātam.”
Valsts pārvaldes aparāts nemitīgi tiek samazināts un optimizēts. Nevajag ieslīgt hiperbolizētos apgalvojumos. Turklāt valsts pārvalde Latvijā vienmēr būs relatīvi dārgāka nekā citur, jo mēs esam maza valsts. Līdz ar to tāda ir realitāte. Ceļs uz optimizāciju ir elektroniskās pārvaldes reāla ieviešana un izmantošana, kā arī uzticības veicināšana starp valsts pārvaldēm, kas jūtami samazinātu funkciju dublēšanos. Tas ir ilgstoši pasākumi, kurus nevar ieviest 1 dienas laikā. Ir jāmaina ne tikai politiķu, bet ierēdņu un arī tautas domāšana.
Starp citu, ministrijās piemēram IT infrastruktūra jau tiek koncentrēta un tiek samazinātas administratīvās izmaksas. Tie nav miljoni, bet ar laiku šīs darbības liks sevi manīt pozitīvā gaismā.
8
Una Grinberga > andrisskrastins 08.12.2010. 15.52
@Absints
Latvijas medijiem nevajag ticēt!!! Tur ir augstākā mēra nekompetence un demogoģija. Labāk tomēr ieguglēt un mēģini atrast ciparus pašam!
0
mary75 > andrisskrastins 08.12.2010. 15.58
Es arī to esmu lasījis mēdijos.
Visur raksta, ka, ja vidēji ES valsts aparāts patērē 3-5% no IKP, ieskaitot Lietuvu un Igauniju, un izņemot Maltu, kur tam aizejot līdz pat 14%, tad Latvijā Kaulīša laikā tas patērēja 9% no IKP.
To pašu skaitli valdība rakstīja arī savā pirmajā memorandumā SVF, kur apsolīja samazināt to līdz 7% no IKP.
Cik tagad tas konkrēti patērē – nevaru atrast, bet aizdevēji nemitīgi uzsver, ka par daudz, tāpat viņi ir pret griešanu medicīnai, jo uzskatot to par tuvredzīgu politiku ( šo te lasīju Dienā).
Un par to “nemitīgo samazināšanu” kaut kā ne pārāk ticami, kā dzird, ja vienā vietā ko likvidē, citā vietā rodās klāt, un vēl dārgāks.
Nu to redzēsim, kā stādīs 2012 gada budžetu – tāpat, kā līdz ši, vai sāks izvērtēt nepieciešamās funkcijas, un dod naudu tikai tām, t.i. tiešām veiks tās strukturalās reformas.
0
andrisskrastins > andrisskrastins 08.12.2010. 14.12
Tev ir konkrēti skaitļi ko salīdzini vai vienkārši izvilki šo apgalvojumu no ……? :)
0
Aivars Krauklis > andrisskrastins 08.12.2010. 19.01
pecisk:
1. „Valsts pārvaldes aparāts nemitīgi tiek samazināts un optimizēts…” vai tiešām pats tam ticat?
2. „…valsts pārvalde Latvijā vienmēr būs relatīvi dārgāka nekā citur, jo mēs esam maza valsts…” – mazāka pat par Igauniju? Ui, nu unikāli gan mēs esam, dikti unikāli.
3. Ilustrācijai – nejauši nupat uzzināju, kur tagad saņem algu daži vadošie darbinieki no kāda izputējuša uzņēmuma, nu tādi ne ta kolēģi, ne īsti konkurenti, treknajos gados sabrauca mākoņos, tagad sarāvās, specialitātes/funkcijas man labi zināmas. Izrādās – VALSTS AĢENTŪRĀ, tādā jaukā, kas 5 gados darbinieku skaitu pamanījusies TRĪSKĀRŠOT, kaut gan vajadzības pēc tās iestādes nav ne mazākās, ir pat vismaz viens dublējošs kantoris. Sareizināju darbinieku skaitu ar vidējo algu – sanāca kādi Ls 864000 bez prēmijām u.c. Ar pārējiem izdevumiem tātad kāds pusotrs miljons kā no galda… Trakākais, ka tās iestādes darbība rada traucējumus un papildu darbu vairākās citās, ne tik nevajadzīgās vietās Cik tādu aģentūru vajag vienas skolas vai slimnīcas saglabāšanai? Optimizācija no mārrutkiem….
4. Kā tur darbojas „elektroniskā pārvalde” arī redzēju. To, ko var pa datoru noskaidrot pa 30 minūtēm, divi ļautiņi „pārbaudīja un vadīja” pilnu dienu un vēl tērēja citu laiku un transportu.
0
piziks > andrisskrastins 08.12.2010. 13.30
Pecisk… :) Teorētiski, protams, ļoti iespējams, ka (arī) IR ierindas lasītājiem pietrūkst informācijas par valdības lielajiem panākumiem pārvaldes un pāvlades izmaksu samazinājumos, bet kādēļ tikpat slikti informēti ir aizdevējie, EK misiju ieskaitot, un kādēļ Gabriele Džudiče turpina neko nezināt par Tevis nosauktajiem panākumiem, toties spītīgi prasa mazināt un pastāv pat draudi, ka EK var tādu konsolidāciju, tik ģeniālu darbu, neieskaitīt?
0
Ieva > andrisskrastins 08.12.2010. 13.53
Uz Pēci. Protams, ka pārvaldes proporcija Latvijai varētu būt lielāka, bet ne lielāka, kā Dānijai vai Igaunijai, uz ko alias jau norādīja. Latvijai proporcionāli ir VISLIELĀKAIS valsts aprāts. Tieši tas, manuprāt, ir tas uzsveramais.
Par valsts aparāta nemitīgi samazinājumu un optimizāciju. Jā, tas notika, bet nu vairs, saskaņā ar valdības plānu, nenotiks. Runa ir par skaitu, ne par budžeta apcirpšanu dzimumu līdztiesības ievērošanas apmācību kursam ministrijā, kancelejas preču iepirkšanai vai tamlīdzīgiem pasākumiem.
Budžets nav tas sliktākais, visa ekonomija tak varēja būt uz nodokļu rēķina, bet tas noteikti arī nav labākais, uz ātrāku kŗīzes pārvarēšanu, attīstību orientēts.
Budžets ir raksturojams kā “labāk zīle rokā, nekā mednis kokā”. Es nezinu, vai tas bija Vilks, kas piespieda Dombrovski kļūt par meli, un 2/3 pārvērst par 1/3, bet fakts ir tāds, ka budžets nav orientēts uz progresu, bet stimulē stagnāciju. Es nebūt neesmu pārliecināts vai šāds kompromiss, šāda veida stabilizācija Latvijai ir tas, kas patreiz ir vajadzīgs.
0
Ieva > andrisskrastins 08.12.2010. 14.17
Tu par to lielāko pārvaldes aparātu? Es neesmu pats rēķinājis, balstos uz informāciju medijos. Varbūt vari dabūt skaitļus un pārbaudīt? Var jau gadīties, ka žurnālisti melo. Būtu interesanti saprast.
0
disassociative > andrisskrastins 08.12.2010. 13.19
Turklāt valsts pārvalde Latvijā vienmēr būs relatīvi dārgāka nekā citur, jo mēs esam maza valsts.
_____________
Igaunija ir mazāka valsts nekā Latvija, bet valsts pārvalde daudz lētāka. Kā to lai izskaidro?
0
martins_spravniks 08.12.2010. 16.44
Rezerves vēl ir milzīgas. Pašvaldības ūdens patēriņu kontrolē četras institūcijas. PVD funkcijas un pastāvēšanas jēga arī nopietni jāpārskata. Varbūt ne tieši par valsts funkcijām, bet bezjēdzīga ir arī daļa no sertificēšanas un licencēšanas.
Skumjākais, ka strīdos par procesu pazūd galvenais – kāpēc šis process vispār ir nepieciešams.
0
uldis-v 04.01.2015. 21.23
Labs liberasts: tas uldis-v varēja tikpat labi salikt kopā Bēthovenu ar Reiganu
———-
Tu jau esi savā iztēlē salicis Margaritu Tečeri un Leonīdu Brežņevu un priecājies ka viņiem piedzimis dēls Džons Lenons.
Bet,nomierinies, Marksisms ir miris .Un tev nekas nedraud. Tāpēc labāk pievērsies liberālim Ādamam Smitam. Viņa mācība ir daudz stiprāka par Marksa mācību.
1
+1
-1
Atbildēt
@kristaps_freimanis > uldis-v 08.01.2015. 20.12
“liberālim Ādamam Smitam”
===
Ja šamo skata kopumā, nevis atlasot mīļākos citātus, džeks drīzāk būs sociālliberālis vai kaut kas uz kreiso pusi.
0