Valdība atbalsta nākamā gada budžetu ar 4,5% deficītu
Nākamā gada valsts budžeta projektā ir ietverti daudzi kompromisi, tā uzskata finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"). Viņaprāt, šis ir uzskatāms par stabilizācijas budžetu, kura sagatavošanas laikā situācija prasījusi uz lietām skatīties daudz plašāk. Tomēr aizdevējiem joprojām ir iebildumi pret konsolidācijas pasākumiem 74 miljonu apmērā, un ari viņiem sarunas vēl tiks turpinātas. Netiek izslēgta budžeta grozīšana nākamajā gadā.
Valdība pirmdien ārkārtas sēdē apstiprināja 2011.gada valsts budžeta projektu , kurā deficīts paredzēts 4,5% apjomā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Otrdien, 7.decembrī, finanšu ministrs budžeta projektu iesniegs Saeimā.
Kā par finanšu ministra teikto vēsta LETA, Vilks īpaši uzsvēra, ka pirmo reizi kopš 1998.gada budžetā esot rasta iespēja palielināt dotāciju apjomu pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Nodokļu sistēmā tiks ieviesti progresivitātes principi, kā arī rasta iespēja palielināt minimālo algu, norādīja ministrs. Arī budžeta deficīts būs mazāks nekā sākotnēji plānotais.
Tikmēr starptautiskie aizdevēji joprojām iebilst pret valdības plānotajiem nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem 74 miljonu latu apmērā, kas neesot kvalitatīvi un ilgtspējīgi.
Aizdevēji nepiekrīt plānotajai iemaksu saglabāšanai otrajā pensiju līmenī 2% apmērā, kas dotu 44,9 miljonus latu, tāpat iebildumi ir pret izdevumu samazinājumu Aizsardzības ministrijai 5,3 miljonu latu apmērā, kā arī no valsts kapitālsabiedrībām saņemamā dividenžu apjoma paaugstināšana virs 80% no peļņas, ar kuru plānots iegūt 12,7 miljonus latu. Aizdevēji iebilst arī pret minimālās algas paaugstināšana no 180 uz 200 latiem mēnesī.
Šonedēļ darbu sāk kārtējā aizdevēju tehniskā misija, un, ja vienošanās tiks panākta, nelielas korekcijas budžetā varētu tikt veiktas starp lasījumiem Saeimā, bet, ja iebildumi saglabāsies, sarunas ar aizdevējiem turpināsies janvārī. Tādā gadījumā nākamgad būs jāplāno esošā budžeta grozījumi, informēja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Jau ziņots, ka nākamā gada budžetā valdībai bija jāveic konsolidācijas pasākumi par 290 miljoniem latu, kā to paredzēja vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Valdība izšķīrās 88,8 miljonus griezt izdevumos, bet gandrīz 157 miljonus latu iegūt ieņēmumu daļā, savukārt 44,9 miljonus latu dotu izmaiņas fondēto pensiju shēmā.
Jau ziņots, ka valdība atbalstījusi PVN likmju palielināšanu no nākamā gada 1.janvāra, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu bezalkoholiskajiem dzērieniem, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas aizstāšanu ar nodokli un nodokļa likmes pieaugumu, kā arī minimālās algas paaugstināšanu. Palielināta tiks arī sociālo iemaksu likme.
Veidojot nākamā gada valsts budžetu, tiek plānots iekasēt par 5,4% vairāk nodokļu nekā šogad. Šā gada budžeta ieņēmumu prognoze ir 3,38 miljardi latu, bet nākamgad nodokļos tiek plānoti jau 3,56 miljardu latu ieņēmumi jeb pieaugums par 5,4%, vēsta LETA.
BNS raksta, ka Latvijas 2011.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 4,204 miljardi latu, bet izdevumi – 4,788 miljardi latu. 2011.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi palielināsies par 341,9 miljoniem latu jeb 8,9% salīdzinājumā ar 2010.gada plānu, bet izdevumi – attiecīgi par 402,1 miljonu latu jeb 9,2%.
Valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts tiek prognozēts 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 584,2 miljoni latu.
Komentāri (30)
Pēterītis 06.12.2010. 12.03
Latvijas kopējais ārējais netto parāds 2008.gada beigās pēc Latvijas bankas statistikas datiem pārsniedz 9 miljardus Ls. Treknākajā 2007.gadā ārējais parāds pieauga par 2,37 miljardiem. Dombrovska valdība ir pirmā, kuras laikā ārējais parāds samazinājies. Tiko publicēts, ka 3.ceturkšņa beigās tas sastāda 6991,1 miljonus. Tāpēc Latvijas ilgspējīgas attīstības vārdā visnotāļ atbalstāma arī budžeta deficīta samazināšana līdz 4,5% prasīto 6% vietā, jo par parādiem ir jāmaksā.
Spēja reizē samazināt gan ārējo parādu, gan budžeta deficītu ir pozitīvs signāls.
6
piziks > Pēterītis 06.12.2010. 18.43
Imula17, var gadīties, ka to, kā rodas tik spoži cipari uzzināsim vienīgi nākamās valdības laikā, — ir jau mums te pieredze kopš 2004. gada ar tiešu Valda Dombrovska līdzdalību: 2003. gada nogalē premjers Repše kopā ar savu un savējo finansu ministru pieturēja PVN atmaksu lielajiem nodokļmaksātājiem, — ap jaungadda laiku Valsts Kases cipari/skaitļi tik smuk-k-ki izskatījās. Tagd mums ir premjers ar uzvārdu kā toreizējam finansu ministram: laikam jau vērts gaidīt pārsteigumus.
0
varbūt ka tā > Pēterītis 06.12.2010. 22.23
uz mūsu nodokļa rēķina mudak. Katru dienu valsts tērē par trīs miljoniem vairāk nekā nopelna
0
mary75 > Pēterītis 06.12.2010. 17.03
Un uz papīra jau viss izskatās skaisti – kādi mēs malači, 6% def. vietā panāksim 4,5%, tikai uz ko tad ietaupa?
Ir veiktas kādas strukturālas reformas?
Valsts aparāts ievērojami samazinājis savus tēriņus?
Samazinājums atkal skar sociāli jūtīgas lietas.
Pat aizdevēji ir pret samazinājumu medicīnas nozarei, uzskatot, ka efekts būs īslaicīgs, bet, vēlākie zaudējumi būs daudz lielāki, tikai mūsu reizēm cietpaurainā valdība, kas atsevišķos jautājumos spēj rēķināt tikai dienu uz priekšu, divas dienas – tas jau par sarežģītu, pastāv uz sava.
Un tas pie tā, ka situācija tur jau tagad ir katastrofāla.
Aizdevēji, izskatās, ir daudz humānāki un tālredzīgāki par mūsu bāliņiem.
0
buchamona > Pēterītis 06.12.2010. 18.33
Dzeris. Man atminjaa ir aizkjeeries info, ka Dombrovskis strukturaalaas reformas plaano beigt tuvaako dazhu gadu laikaa. Tas nav pasaakums, kuru var saplaanot pirms budzheta pienjemshanas, kur nu veel uz kaut kaadaam naakotnei rakstiitaatm prognozeem par reformu balstiit budzheta veidoshanu.
0
mary75 > Pēterītis 06.12.2010. 21.42
Nu jā, mums jau plāno tās reformas gadus divus vismaz.
Bet, Dombrovskis viens jau pie tā nav vainīgs.
Diemžēl, ne partneriem – ZZS, ne pārējiem, nevienam, kas pie varas, tās strukturalās reformas nav vajadzīgas, tāpēc šaubos, vai tās vispār veiks.
Birokrātija bremzēs jebkuras reformas, jo tā ieinteresēta neko nemainīt, un tāda politiska griba, lai šo pretestību pārvarētu, Latvijā nav.
Kādas reformas, ja pat galīgi atsaldēto Vilnīti novākt nav spējīgi.
0
Bulkujānis www.lasma > Pēterītis 06.12.2010. 13.08
Saskaņā ar šie skaitļiem, Latvijas valsts ārējais parāds 2 gadu laikā ir samazinājies par aptuveni 2 miljardiem (LVL?).Ap 1000 Ls uz katru iedzīvotāju, zīdaiņus un pensionārus ieskaitot. Tātad, mēs tikai 2 gadu laikā esam spējuši ietaupīt (vismaz uz papīra) tikpat daudz, cik pārtērējām “treknākajā” gadā. Šo te tendenci ekstrapolējot nākotnē, varētu zīlēt, ka paies vien 5-6 gadi, un Latvijas valsts no visiem saviem parādiem būs brīva. Gribētos jau ticēt, bet izklausās kaut kā pārāk skaisti. It īpaši, ja ņemam vērā stingro tradīciju banku un finansu sektorā nesaukt lietas savos īstajos vārdos. Vai kāds varētu izskaidrot, no kurienes šis ārējā parāda samazinājums ir radies?
0
girts_gansons 06.12.2010. 12.27
Šie 1.5% varbūt ir drošības rezerve neparedzamām deputātu vēlmēm. Tas atstāj manevru iespēju, kas, manuprāt, nav peļami.
2
Una Grinberga > girts_gansons 06.12.2010. 12.36
1.5% ir buferis, jo budžeta makroekonomiskās prognozes neietver nodokļu paaugstināšanas ietekmi uz ekonomiku, ko ir grūti paredzēt. Pieļauju, ka nekādas rezerves nav, bet muļķīgi būtu uzrādīt 6% deficītu un nerēķināties ar nodokļu paaugstināšanas negatīvo efektu!
0
Janis > girts_gansons 06.12.2010. 12.37
Jā, jo plānotāji plānoja budžetu un palielināja nodokļus, jo domāja, ka tas samazinās budžeta ienākumus.
Cik loģiski..
0
andris902 06.12.2010. 13.38
…rutkis…”Vai iekš 4.5% ir pašvaldības? Protams, ka nav!”….
…arī Tevis teikto var interpretēt kā spēli…kur ir pamatojums Tevis teiktajam?….
2
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@andris902 > andris902 06.12.2010. 16.12
…paldies par informāciju…bet nepiekrītu, ka pašvaldību budžets tur nav iekļauts…
0
ineser > andris902 06.12.2010. 15.56
Budžeta shematisks attēls pieejams šeit http://fm.gov.lv/?lat/valsts_budzets. Valdības bizness ir tikai divi kvadrātiņi apakšējā kreisajā stūrī. Turklāt LV budžetu plāno pēc naudas plūsmas metodoloģijas, bet 6% mērķis ir pēc ESA95 metodoloģijas. Tādēļ 4.5% deficīts valsts konsolidētajā budžetā pēc naudas plūsmas metodoloģijas ir apmēram tas pats, kas 6% deficīts valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc ESA95. Tā kā nekādas rezerves tur nav!
0