Sen vajadzēja • IR.lv

Sen vajadzēja

16
Kaspars Krafts, F64
Askolds Rodins

Valsts policijas vadība ieradīsies pēkšņi

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (“Vienotība”) uzdevusi Valsts policijas priekšniekam ģenerālim Valdim Voinam turpmāk regulāri rīkot Valsts policijas struktūrvienībās ārpusplāna pārbaudes. Pēc ministres teiktā, tas tiks darīts, “lai jau laikus konstatētu nepilnības dokumentu apritē, funkciju pārdalē, un novērstu situācijas, kad dažādos reģionos ir atšķirīga izpratne par vienu jautājumu”.

“Izpratnes” vienādošanai diezin vai ir vajadzīga augstas priekšniecības pēkšņa ierašanās kādas pašvaldības policijas pārvaldē. Galu galā likums visiem ir viens – Ventspilī vai Rēzeknē. Taču pati iecere ir uzteicama.

Iespējams, tai ieganstu deva traģiskais notikums, kas pirms mēneša norisinājās Ludzā. Tur 10.novembrī (padomju Milicijas dienā!) policijas automašīna notrieca riteņbraucēju, kurš smagā stāvoklī nonāca slimnīcā. Pimdien šis cilvēks slimnīcā nomira. Vainīgais policists ir zināms. Tomēr nav zināms, vai viņš todien nesvinēja Milicijas dienu – no alkohola lietošanas testa policists atteicās.

Negaidītām pābraudēm, salīdzinot ar to plānotajām “māsām” ir kāda acīm redzama priekšrocība: tajās var ne tikai konstatēt, kā sokas dokumentu aprites jomā, bet arī tuvplānā aplūkot kāda izskatās un kā strādā kāda rajona policijas pārvalde. Bez laķējuma, kas, kā var nojaust, tiek uzklāts, gaidot augsto “Rīgas kungu” ierašanos.

Protams, arī labas ieceres īstenošanai vajadzīgi priekšnoteikumi. Pārbaudēm patiešām jābūt negaidītām, tāpēc ir jānodrošinās pret informācijas noplūdi. Ja pēkšņās pārbaudes tiks veiktas regulāri, “upura” izvēle diezin vai būs haotiska, “uz dullo”. Tas nozīmē, ka vajadzīgs kaut vai aptuvens negaidīto apmeklējumu grafiks, par kuru zinās, domājams, šaurs Valsts policijas darbinieku loks. Ne jau nu ģenerālim Voinam vienam pašam “apceļot dzimto zemi”. Tāpat nevajadzētu būt tā, ka tos, kas ir “pa rokai” pārbauda bieži, bet Liepāju un Krāslavu – krietni retāk, un kā aizbildinājums tam var noderēt benzīna taupīšana. Un vēl nebūtu labi, ja pārbaužu rezultāti kļūtu par “ministrijas noslēpumu”', vismaz lielos vilcienos – pikantas detaļas var izpalikt – sabiedrība būtu jāinformē.

Kā tas nereti ir ne tikai policijas darbā, bet arī citās jomās – Igaunijā ieviests, pie mums – gatavošanās pilotprojektam. Runa ir par policijas saņemto izsaukumu gradāciju pēc to nozīmīguma. Par normatīvo aktu, kas fomalizētu šķietami pašsaprotamas lietas. Patiesībā viss ir tikai šķietami pašsaprotami. Protams, ja pēc pusnakts tiek saņemts izsaukums, teiksim, sakarā ar kautiņu nakstsklubā, turp jādodas nekavējoties Ja ap to pašu laiku cilvēks sūdzas par uzlauztu pagrabu un nozagtām ievārījumu burkām, notikušais patiešām var pagaidīt līdz rītam. Taču mēdz būt situācijas, kad uzreiz nemaz nevar saprast, kuram izsaukumam būtu jādod priekšroka.

Piemēram, ja viens otram seko divi izsaukumi uz autoavārijām. Topošais dokuments noteiks, kurš izsaukums uzskatāms par prioritāru. Izsaukumus iedalīs četros līmeņos. Pirmais, A līmenis būs saistīts ar apdraudējumu cilvēku dzīvībām. Svarīgi, ka dokumentā būs fiksēts, cik ilgā laikā pēc izsaukuma saņemšanas policijai jāierodas notikuma vietā. Īpaši nozīmīgi tas būs lauciniekiem.

Ir arī jocīgas lietas. Iztaujāts Latvijas Radio, ģenerālis Voins pastāstīja, ka reaģēšanas laiks uz izsaukumu, kas saistīts ar apzagtu dzīvokli, varētu būt aptuveni viena stunda. Kāpēc tieši stunda? Vai arī tajā gadījumā, ja apzagtais dzīvoklis atrodas pāri ielai, mājā iepretim policijas iecirknim?

Ir saprotams, ka laukos nokļūšana līdz nozieguma vietai objektīvi var prasīt ilgāku laiku, tāpat ziemā ceļš neizbēgami iznāk garāks nekā vasarā. Šīm lietām nomratīvajā aktā vajadzētu būt fiksētām pietiekami detalizēti.
Viss šeit teiktais sasaucas ar kādu reāli pastāvošu problēmu. Vai policijai ir tiesības atteikties pieņemt izsaukumu? Ja ir, tad kādos gadījumos? “Kā maksā, tā strādājam” – tas nav arguments.

Policistiem zināt par gradācijām un prioritātēm piederēs pie darba pienākumiem. Līdz jūlijam, kad paredzēta pilotprojekta ieviešana, palicis nedaudz vairāk par pusgadu, tomēr būtu jāsāk domāt, par iedzīvotāju iepazīstināšanu ar būtisko jaunievedumu.

Komentāri (16)

aivarsk 16.12.2014. 00.03

Kā varēja no kara izvairīties?

Tā, kā to izdarīja Baltijas valstis? Nu tad labāk karš!

Domāju, ka no kara izvairīties nevarēja, jo krievija (psrs) jau kopš divdesmito gadu beigas intensīvi gatavoja karu. Pirmkārt, pakļaut visu Eiropu, ko droši varēja arī izdarīt, ja ne vien Vācijas “nodevīgais” uzbrukums dažas nedēļas pirms.

Diemžēl tādā gadījumā arī Somijas pretošanās būtu nolemta…

Jautājums, kā Somijai izdevies cīņu pret staļina psrs starptautiskās sabiedrības acīs padarīt par varoņdarbu, bet latviešu cīņu pret to pašu ienaidnieku un okupantu mēģina uzskatīt/parādīt par “esesiešu maršu”?

+4
0
Atbildēt

4

    Ludmila Sočņeva > aivarsk 16.12.2014. 13.45

    > aivarsk 16.12.2014. 00:03

    God. Kungs!

    Kā vienmēr, paldies par Jūsu komentāru!

    Es noteikti atbildēšu uz Jūsu smago jautājumu: “Kāpēc? Somi – varoņi Pasaules acīs, bet Latvieši…”

    Esmu svēti pārliecināta, ka Latvieši ar Godu un Cieņu mirtu par savu Valsts, ka – Somi.

    Bet…, nebija lemts.

    Toreiz, no kara varēja izvairīties, ja vien mani nesauktu par “krievu skolotāju”.

    Ne toreiz, ne – tagad.

    “Teritoriālais jautājums” – to varēja atrisināt.

    Kā?

    Es par to – uzrakstīšu. Apsolu!

    Ar cieņu,

    Ludmila Sočņeva, Latvijas Republikas Pilsone, Patriote

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kolpants > aivarsk 20.12.2014. 15.34

    Jautājums, kā Somijai izdevies

    ===

    atbilde ļoti vienkārša – somi uzreiz pieņēma lēmumu pretoties, nevis gaidīja, kamēr viņu okupēs citi, iznīcinās 100 000 līdzpilsoņu un tad uzlūgs iestāties leģionā.

    Starp citu jautājums – ko tad leģionāri gaidīja 1943.gadu, nevis kā Arājs, kurš iestājās uzreiz un aizgāja “cīnīties” soģu bataljonos?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > aivarsk 17.12.2014. 12.14

    “Teritoriālais jautājums” – to varēja atrisināt.

    ———————————–

    Krieviem bija vajadzīgs tikai kriksītis somu zemes un visas Baltijas valstis, vai ne? Tāds sīkums, neliela piekāpšanās, un krievi būtu nomierinājušies… :) :) :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    aivarsk > aivarsk 16.12.2014. 23.59

    Staļina “teritoriālais jautājums” bija = vispasaules “proletāristiskā revolūcija”…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

mxblack 06.12.2010. 21.56

Es domāju ka tā būs kārtējā tukšā naudas šķiešana jo šādi pasākumi pie mums vienkārši nedarbojas. Kādi projekti attiecībā uz policijas sakārtošanu tik nav sacerēti, bet diemžēl to darba rezultāts ir nulle. Man ir nācies vairākas reizes izmantot policijas aizstāvību pret huligāniem un es zinu kāda ir viņu attieksme. Bet municipālā policija naktī vispār ir gandrīz neizsaucama. Viņus var sazvanīt tikai pa garo ceļu caur 112, bet viņu tiešie numuri naktī ir visādi nobloķēti. Diemžēl es šito veidojumu, kuru šeit sauc par policiju drīzāk nosauktu par visīstāko slamstu kolhozu.

+2
0
Atbildēt

0

Inga Vītola 06.12.2010. 21.20

Autors, kā jau ar iekšlietu struktūrām nesaistīts cilvēks, nezina, ka kautiņu, dzīvokļa zādzību un autoavāriju apkalpo trīs dažādi policijas dienesti – attiecīgi patruļdienests, dežūrdaļas operatīvā grupa un ceļu policija.
Voina interviju radio nedzirdēju, bet par aptuveno stundu, cik var saprast, viņš domāja, maksimālo laiku, kad būtu jāierodas virsniekiem ar mapītēm. Ja apzagtais dzīvoklis ir iecirknim pāri ielai, bet grupa strādā izsaukumā apkalpojamās teritorijas otrā galā, tāpēc vien nevar prasīt, lai iecirknī rauj nost no galda izmeklētāju, kam pašam darba diena saplānota un galds pilns ar papīriem! Ir tāda pati rinda kā visur citur.
Bet par ministrijas visādiem tur jaunievedumiem un pilotprojektiem, kā vienmēr, plebeji no iecirkņiem uzzina no preses. Un diez vai viņiem arī vispār pajautās, ko viņi paši domā par jaunievedumiem, ar kuriem tiem būs jāstrādā.

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu