Wikileaks Šveices adrese atkal darbojas

Atvērtas vairākas interneta medija vietnes ar dažādu valstu domēniem

Interneta vietnes WikiLeaks Šveices adrese wikileaks.ch sestdien atkal darbojas, jo tās saturs pārnests uz citiem serveriem, ziņo aģentūras LETA-AFP. Piektdien, kad pēc kiberuzbrukumiem tika slēgta sākotnējā mājaslapa wikileaks.org, atvērtas trīs jaunas mājaslapas Nīderlandē, Vācijā un Somijā, paziņoja WikiLeaks veidotāji.

Adresi wikileaks.ch, kas tika izveidota kā alternatīva bloķētajai sākotnējai adresei wikileaks.org, piektdien  vakarā deaktivizēja ASV serveru nodrošinātājs "EveryDNS.net". "Aptuveni divas stundas pēc wikileaks.ch deaktivizācijas saņemts ''milzums piedāvājumu no citiem serveriem,'' teikts Šveices Pirātu partijas izplatītajā paziņojumā. Iepriekš tika nosaukta 21 alternatīva adrese, kur var atrast pieeju Wikileaks informācijai. To starpā bija daudzi Eiropas domēnu nosaukumu.

Līdz ar alternatīvo interneta adresi , kura darbojas no piektdienas vidus, līdz vakaram bija atvērtas vēl trīs jaunas mājas lapas wikileaks.nl, wilileaks.de un wikileaks.fi.

2009.gadā dibinātā Šveices Pirātu partija iestājas par interneta brīvību, un tās līderis Deniss Simonē sarunā ar AFP pavēstīja, ka domēna vārdu wikileaks.ch tā reģistrējusi pirms sešiem mēnešiem. "Mēs to darījām, lai atbalstītu "WikiLeaks"," sacīja Simonē, piebilstot, ka tas darīts neatkarīgi no WikiLeaks dibinātāja Džūljena Asanža. Šveices Pirātu partija piedāvā adrešu sarakstu , kurās iespējama piekļuve WikiLeaks informācijai.

Kā ziņots, pirms "EveryDNS.net" WikiLeaks slēgšanas arī kompānija "Amazon" liedza projektam savus servisa pakalpojumus. Savukārt sestdien ASV bāzētā interneta maksājumu sistēma "PayPal" neatgriezeniski bloķējusi interneta vietnes WikiLeaks kontu, esot pārkāpta "PayPal" izmantošanas politika, kas paredzot, ka kompānijas ''pakalpojumus nevar izmantot jebkādām darbībām, kas atbalsta, veicina, nodrošina vai mudina citus iesaistīties nelikumīgās darbībās", par servisa paziņojumu ziņo LETA-AFP. Savukārt ASV armija Irākā cenšas karavīrus atturēt no WikiLeaks publicēto dokumentu lasīšanas.

Interneta vietnes WikiLeaks dibinātājs Džūljens Asanžs, atbildot uz jautājumiem laikraksta "The Guardian" mājaslapā, piektdien paziņoja, ka viņa komanda veikusi drošības pasākumus, jo izteikti "draudi mūsu dzīvībām", ziņo aģentūras LETA-AFP. Asanžs pavēstīja, ka veikti drošības pasākumi, kādus bijis iespējams veikt, "stājoties pretī lielvarai".

Šonedēļ kāds kanādiešu eksperts aicināja Asanžu nogalināt, bet kādreizējais kandidāts ASV prezidenta amatam no republikāņu partijas Maiks Hakabī pauda pārliecību, ka tie, kuri nodevuši atklātībai diplomātiskās sarakstes dokumentu, jāsoda ar nāvi.

Jautājumu un atbilžu sesijas laikā Asanžs arī pavēstīja, ka dažās ASV diplomātiskajās telegrammās, kas nonākušas WikiLeaks rīcībā, esot runa par neidentificētiem lidojošiem objektiem (NLO), taču sīkākus paskaidrojumus nesniedza. Asanžs sabiedrībā nav redzēts kopš 28.novembra, kad viņa dibinātā interneta vietne sāka publiskot ASV diplomātiskās sarakstes dokumentus. Izplatījušās ziņas, ka viņš slēpjoties Lielbritānijā.

Jau vēstīts, ka "WikiLeaks" rīcībā kopumā ir 250 tūkstoši dokumentu, kuros atklāta slepena informācija. Šie dokumenti pārsvarā ir sarakste starp Vašingtonu un ASV vēstniecībām visā pasaulē. WikiLeaks šo saraksti nodevis vairākiem ietekmīgiem pasaules medijiem, piemēram, "New York Times", "Guardian" un "Spiegel".

Visbiežāk ASV diplomātu ziņojumos ir minēta Irāka – 15 365 dokumentos, par Turciju informācija ir 11 086 dokumentos, par Irānu – 10 093 dokumentos. ASV diplomāti 6999 ziņojumos ir runājuši par Krieviju, 852 ziņojumos ASV vēstniecību diplomāti snieguši informāciju par Vatikānu. No ASV vēstniecības Rīgā, Raiņa bulvārī, nākuši 632 diplomātiskās sarakstes dokumenti, tostarp 23 slepeni, liecina "Spiegel" mājaslapā publicētie dati. Augustā "WikiLeaks" publiskoja apmēram 90 tūkstošus dokumentu par karadarbību Afganistānā.

WikiLeaks svētdienas vakarā sāka publiskot konfidenciālus ASV vēstniecību ziņojumus ar daudzām šokējošām diplomātiskām epizodēm, neraugoties uz ASV iebildumiem pret to publiskošanu. WikiLeaks pavēstīja, ka jaunā dokumentu pakete būs septiņas reizes lielāka nekā oktobrī publiskotie aptuveni 400 tūkstoši Pentagona dokumentu par karadarbību Irākā.