Draudētāji

Krievijas pirmās personas piesauc bruņošanās sacensību

Šonedēļ saistībā ar kaimiņvalsti, kuru pirms Ziemsvētkiem, iespējams, apmeklēs Valsts prezidents Valdis Zatlers, piemeklēja divi pieminēšanas vērti notikumi. Abi saistīti ar Krievijas pirmajām amatpersonām – prezidentu Dmitriju Medvedevu un premjeru Vladimiru Putinu.

Medvedevs norunāja gadskārtējo vēstījumu Federālajai sapulcei. Rodas iespaids, ka teksts pedējā brīdī pamatīgi koriģēts, jo iznācis saraustīts. Aptuveni 40% laika Medvedevs runāja par demogrāfisko situāciju, un kas būtu  darāms, lai uzlabotu bērnu dzīvi. Temats, protams, svarīgs, taču tā ne tuvu nav Krievijas vienīgā problēma. Katrā ziņā t.s. politiskā elite diezin vai sagaidīja no prezidenta to, ko gaidīja. Taču prezidenta runā ir kāds fragmentiņš, kuru vērts pieminēt atsevišķi.

“Es gribētu atklāti pateikt, ka tuvākajos desmit gados mūs sagaida šāda alternatīva: vai nu mēs panāksim vienošanos par pretraķešu aizsardzību un radīsim pilnvērtīgu savstarpējās sadarbības mehānismu, vai arī, ja mums neizdosies panākt konstruktīvu vienošanos, sāksies jauns bruņošanās sacensības posms. Un mums nāksies pieņemt lēmumus par jaunu triecienlīdzekļu izvietošanu,” tā Medvedevs.

Pagāja diennakts un vēl mazliet, kad televīzijas tiltā ar CNN Putins pauda, ka “Krievijai vienkārši nāksies gādāt par savu drošību dažādos veidos: ierīkot jaunus triecienkompleksus pret jaunajām briesmām, radīt jaunus raķešu tehnikas paraugus”.

Medvedeva “sāpju bērns” ir NATO Lisabonas samitā ieteiktais un bez atbildes palikušais priekšlikums veidot kopīgu pretraķešu aizsardzības sistēmu. Bez atbildes tāpēc, ka nav īsti, ko atbildēt, jo priekšlikums ir stipri pretrunīgs, un tāpēc diezin vai realizējams. Taču gan jau atbilde būs.

Putins runāja par ASV iesprūdušā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līguma (START) ratifikācijas nepieciešamību.

Eiropā bāzēta pretraķešu aizsardzības sistēma nav tikusi daudz tālāk par ieceres stadiju. Savukārt ratifkikācijas iesprūšana nekādi nav saistīta ar ASV un Krievijas attiecībām. Tās cēloņi meklējami ASV likumdēvējā pārstāvēto partiju pretrunās un daudzu Amerikas valstsvīru negatīvajā attieksmē pret prezidentu Baraku Obamu. Obama bīda – tātad kavēsim. Politikā tas nav nekas neparasts.

Vai nu gluži tā būs, ka Medvedevs un Putins par to visu neko nezinātu. Taču abos kvalitatīvi atšķirīgajos gadījumos sev vēlamo risinājumu panākšanai runā ultimātu valodā, draud atjaunot bruņošanās sacensību.

Bruņošanās sacensība bija neizbēgams politikas atribūts tajā pirms divdesmit un vairāk gadiem palikušajā bipolārajā pasaulē, kurā mērojās spēkiem divas principā nesavietojamas sabiedriski politiskās sistēmas. T.s. sociālisma nometnei bija vairāk tanku, lidmašīnu, zemūdeņu, visa kā, tikai šī sistēma aizgāja nebūtībā.

Krievijas un Padomju Savienības varējums ir krietni atšķirīgs acīm redzamu iemeslu dēļ. Vispirms jau bruņošanās sacensība prasa naudu, un Krievijai tās pietrūkst daudz neatliekamāku, valstij vitāli svarīgāku uzdevumu risināšanai. Pieteikt bruņošanās sacensību ar daudz bagātāku un tehnoloģiski vismaz galvas tiesu pārāku valsti, kas, vismaz, neskaitās naidīga (Aukstais karš beidzās pirms divdesmit gadiem), tas ir tā nedaudz dīvaini. Ja vēl atceramies, ka Krievijas militārā rūpniecība ir pamatīgi novecojusi un “nodilusi”. Tiktāl, ka tās produkcija pārstāj atbilst valsts Bruņoto spēku vajadzībām. Modernus desanta kuģus (“Mistral” epopejas noslēgums gaidāms šomēnes) grib iepirkt Francijā, bezpilota lidaparātus Izraēlā. Desmit gadus Krievijā strādāja pie jaunas paaudzes zemūdeņu ballistisko raķešu “Bulava” tapināšanas. Pagaidām rezultāts ir tāds, ka bail tās pieņemt bruņojumā. Var uzkrist uz galvas pašiem. Zemūdenes (viena jau gatava), piebildīsim, tika konstruētas tā, lai būtu pielāgotas tieši šīm raķetēm. Sarūpēt “Kalašņikovus'” visādiem “gorillu režīmiem” – to Krievija vēl spēj.

Bruņošanās sacensības iespējamais pieteikums, protams, ir blefs, papīra tīģera gatavošanās lēcienam. Tā mērķis, visticamāk, ir iekšpolitisks, parādīt Krievijas pilsoņiem – esam lielvara. Tas varētu būt saistīts tuvākajā laikā gaidāmu “jostu savilkšanu". Vajag taču darvas mucā kādu karoti medus.