Kas mums dos maizi vecumdienās

Latviju apdraud gan mazā dzimstība, gan lielā emigrācija

Dzimstība mazinās, un tas vieš bažas par mūsu pašu nodrošinājumu vecumdienās, jaunākajā ''DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā secina eksperti. Turklāt tikpat lielā mērā kā sarūkošā dzimstība Latviju apdraud pieaugošā emigrācija.

Latviešu īpatsvars nesarūk
Būtiska pētījuma daļa veltīta sabiedrības viedokļa noskaidrošanai par to, kas apdraud Latvijas demogrāfisko situāciju, kādi ir galvenie šķēršļi ģimenes pieauguma plānošanai un kādi dzimstības veicināšanas pasākumi būtu jāveic valstiskā mērogā. Jāatzīst, ka vairākums aptaujāto – būtiskākais šķērslis dzimstības pieaugumam Latvijā ir lielā nedrošība par nākotni, un viens no lielākajiem apdraudējumiem patlaban ir cilvēku aizbraukšana no valsts.

Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļas vadītāja Elmīra Seņkāne, balstoties uz pašreizējiem datiem, gan secina, ka respondentu paustās bažas par latviešu nācijas izmiršanu ir pārspīlētas, tomēr kopumā valsts iedzīvotāju skaits joprojām samazinās. No vienas puses, pētījums neatklāj neko pārsteidzošu, taču, caur respondentu pausto viedokļu prizmu skatoties, tas runā daudz pārliecinošāk un skaudrāk nekā demogrāfiskā statistika.

Demogrāfiskā situācija Latvijā pasliktinās, un šo procesu īpaši pastiprina augošā migrācija. Jau 20 gadus iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, un kopš 1995.gada to galvenokārt ietekmējusi iedzīvotāju dabiskā kustība, t.i., mirušo skaita pārsvars pār dzimušo skaitu. 2009.gadā iedzīvotāju skaita samazinājumā negatīvā dabiskā pieauguma daļa bija 64% un migrācijas daļa – 36%, bet 2010.gada deviņos mēnešos šī proporcija jau bija attiecīgi 55% un 45%.

Pētījumā respondentu nosauktais vēlamo bērnu skaits ģimenē – 2,48 – ir pat nedaudz lielāks, nekā būtu nepieciešams paaudžu nomaiņai – 2,1–2,2. Taču vidējais bērnu skaits aptaujātajās ģimenēs – 1,34 – gandrīz atbilst tā saucamajam summārajam dzimstības koeficientam 1,32, kas rāda vidējo bērnu skaitu, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties pašreizējam dzimstības līmenim.

Lūkojoties tīri no demogrāfijas viedokļa, Latvijā pašlaik ir zināmi priekšnosacījumi, kas labvēlīgākā ekonomiskajā situācijā varētu veicināt dzimstības pieaugumu. Pateicoties augstajam dzimstības līmenim astoņdesmito gadu vidū, ir pieaudzis sieviešu skaits 20–34 gadu vecumā (pēdējo 10 gadu laikā – par nepilniem 10 tūkstošiem), un viņu īpatsvars fertīlā vecuma (15–49 gadi) sieviešu kopskaitā ir pieaudzis no 41% līdz 44%. Tiesa, iedzīvotāju emigrācija var ietekmēt arī dzimstības līmeni, jo apmēram 40% aizbraucēju ir vecumā no 20 līdz 34 gadiem, kas ir labvēlīgākais vecums ģimenes veidošanai.

Ceturtā daļa jeb 25% respondentu uzskata, ka pēc 50 gadiem latvieši valstī būs mazākumā. Tāda situācija tomēr varētu būt pārspīlēta, un šādas atbildes izriet no sabiedrībā valdošās noskaņas, nevis reāliem faktiem. Statistikas dati par latviešiem liecina, ka, piemēram, pēdējo 20 gadu laikā, samazinoties gan iedzīvotāju skaitam, gan arī latviešu skaitam par 52 tūkstošiem, to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga no 52% līdz 59%, līdz ar to patlaban valstī saglabājas stabila latviešu īpatsvara pieauguma tendence.

Glābjot sevi, izglābs nāciju
Savukārt ''DnB NORD Bankas'' ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atgādina, ka nācijas saglabāšana un vairošana ir mūsu pašu rokās un ģimenes pieaugums pašlaik nepieciešams arī tādēļ, lai mums pašiem būtu nodrošinātas vecumdienas.

Pētījums parāda, ka ekspertiem būs ļoti daudz jāstrādā, lai izskaidrotu demogrāfisko izmaiņu radītos riskus un to, kā cilvēkiem jārīkojas, lai lietas vērstu par labu pašiem sev un nācijai kopumā.

Demogrāfiskās un ar to saistītās pensiju krīzes kā jebkuras finanšu krīzes pamatā ir pārmērīgi optimistisks vērtējums par nākotni. Ja cilvēki skaidri apzinās nākotnes iespējas un riskus, tad viņi attiecīgi rīkojas un krīzes cēloņi tiek novērsti, pirms krīze pienāk.

Latvijas iedzīvotājiem jāsaprot, ka bērni ir būtiska daļa no viņu pašu vecumdienu nodrošinājuma. Ja dzimstība neuzlabosies, tad cilvēki, kas patlaban ir bērnu radīšanai piemērotākajā vecumā, pensijā varēs doties tikai aptuveni 70 gadu vecumā. Viens no secinājumiem — ja nācija nevēlas glābties kā kopums, tad cilvēkiem jāglābjas individuāli, un, ja viņi to darīs patiešām pārdomāti, viņi galu galā glābs arī nāciju.

Viena no individuālās glābšanās iespējām ir izveidot uzkrājumus. Tas ir labs papildu risinājums cilvēkiem, kuriem ir pietiekami lieli ienākumi, taču bērnu dzimšanu gan tas nevar aizstāt.

Gandrīz divas trešdaļas respondentu domā, ka bērnu dzimtu vairāk, ja patiešām būtu pieejama bezmaksas izglītība un veselības aprūpe. Šī atbilde noteikti ir lielā mērā patiesa, taču vienlaikus tā ir atrunāšanās. Bērnus uzturēt un izaudzināt tiešām nav viegli, taču – kādas ir alternatīvas? Lai cilvēki varētu justies patiešām droši par vecumdienām, ir vajadzīgi trīs atbalsta punkti — kārtīgi pildītas saistības pret valsti, uzkrājumi un nākamā paaudze. Lai ķeblītis stāvētu stabili, tam vajadzīgas vismaz trīs kājas.

Vairāk nekā puse – 54% aptaujāto – domā, ka galvenais demogrāfiskais drauds ir aizbraukšana, bet 26% saka – zemā dzimstība. Var just, ka iedzīvotājus uztrauc valsts nākotne, taču cilvēki sevi māna, varbūt tāpēc, lai varētu sev iegalvot, ka demogrāfiskajā krīzē vainīgs ir kāds cits. Zemā dzimstība noteikti ir nopietnāks drauds. Emigrācija jau ir nodarījusi un vēl nodarīs ievērojamu kaitējumu, taču domājams, ka turpmāko dažu gadu laikā tā pamazām apsīks, un varam pat cerēt, ka pēc tam atgriezīsies vairāk cilvēku nekā aizbrauks.

Tajā pat laikā patlaban vērojamās zemās dzimstības sekas turpinās izpausties ļoti ilgi. Var rasties situācija, kad nācija aiziet lejupejošā demogrāfiskajā spirālē, kad katra nākamā jaunākā paaudze jau ir pārāk vāja un ar vecu cilvēku uzturēšanu pārlieku apgrūtināta, lai spētu parūpēties pati par savu nākotni.

Cerības vieš atbilde, ka 11% cilvēku tuvāko trīs gadu laikā plāno bērnu. Ja viņi savus plānus īstenos, tad dzimstība pieaugs apmēram par 50%. Ne visi plāni īstenojas, bet bērni pasaulē mēdz nākt arī neplānoti — šie vārdi gan nebūtu jāuztver kā pamudinājums.