Kampars: Latvijas gāzesvadu privatizācija bija kļūda • IR.lv

Kampars: Latvijas gāzesvadu privatizācija bija kļūda

36
Artis Kampars. Foto: Kaspars Krafts, F64

Sarunas par lietotājiem draudzīgāku Krievijas gāzes cenu joprojām bez rezultātiem

Viena no lielākajām kļūdām, kas Latvijā pieļauta privatizācijas gaitā, ir gāzes infrastruktūru privatizācija, trešdien intervijā laikrakstam "Diena" saka ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība"), citē aģentūra LETA.

Visas Baltijas valstis gāzes infrastruktūru savulaik privatizēja, taču Latvijā tas noticis ļoti neveiksmīgi. "Pašlaik tās ir privātas kompānijas, kur tiešām runa ir tikai par atpirkšanu. Cik man zināms, "Gazprom" un tās kompānijas, kas strādā Lietuvā un Igaunijā, šobrīd neizskata iespēju pārdot atpakaļ valstij vai šo valstu uzņēmumiem šos aktīvus," saka Kampars un piebilst, ka viņa rīcībā neesot informācijas, ka Igaunijas un Lietuvas plāni atpirkt gāzes infrastruktūru varētu īstenoties, drīzāk tie ir tikai politiski paziņojumi.

Kampars norādīja, ka joprojām turpinās sarunas par Krievijas gāzes cenu Latvijai, kas ir viena no augstākajām Eiropā. "Latvija ir salīdzinoši neliels patērētājs, un viss patēriņš notiek caur vienu – Krievijas "Gazprom" piederošu meitaskompāniju. Otrs aspekts ir infrastruktūra, kas kopš padomju laikiem dod iespēju "Gazprom" būt monopolistam gāzes piegādes tirgū. Jebkurš monopolists šādu situāciju vienmēr cenšas izmantot. Tas, ko pašreiz daru, ir runāju ar "Gazprom" par to, lai šī gāzes cenas noteikšanas metodika būtu taisnīga," stāstīja ministrs.

Kampars uzskata – ja "Gazprom" kā piegādātājs neizrāda vēlmi izprast Latvijas problēmas, tad viņi ļoti labi saprot, ka no mūsu puses ilgtermiņā enerģētikā būs citas aktivitātes, kas samazinās viņu ietekmi.

"Trīs Eiropas valstis pašlaik runā par sistēmas maiņu gāzes cenas aprēķinā, kur lielākā daļa varētu būt biržas cenai. Vēl viens no risinājumiem varētu būt koeficients, kas nosaka iedzīvotāju maksātspēju. Tomēr ir milzīga atšķirība, vai tā ir Baltija vai Vācija," saka Kampars, atzīstot, ka Vācijas kanclere Angela Merkele ir ļoti izprotoša Latvijas centienos, taču diez vai Vācija būs ļoti aktīva sarunu trešā puse.

Ekonomikas ministrs informē, ka aptaujas procesā par Liepājas elektrostacijas izveidi divas ārvalstu kompānijas ir apstiprinājušas interesi par šo projektu, vēl septiņām šāda interese varētu būt. Stabila interese par Liepājas elektrostacijas izveidi esot kompānijām no Vācijas un Polijas. Kā ziņots, Latvijas valdība ir konceptuāli izšķīrusies par jaunas cietā kurināmā elektrostacijas būvniecību Liepājas apkaimē, paredzot atbalstu jaudas maksājuma veidā. Lai Latvija varētu sākt elektrostacijas būvi, projekts bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Komentāri (36)

mxblack 24.11.2010. 11.55

Sakarā ar tuvo sala iestāšanos visi sāk pamosties. Ir pamodies Šlesers un prāto par Lembergu, nu ir pamodies arī Kampars. Tikai diemžēl šī pamošanās tāpat kā Šleseram par zaudēto varu, Kamparam ir par viņa priekšgājēju nodevību pret valsti. Kurš tad to visu iztirgoja? Es vairs īsti neatceros. Bet vienalga tas nodevējs saņēma varenu algu, būdams pie teikšanas, tieši par atbildību. Diemžēl tā alga ir maksāta pa tukšo, jo neviena atbildīgā taču nav. Bet cik bieži arī tagad mēs dzirdam šos vārdus, ka man lūk pienakas tie tūkstoši mēnesī sakarā ar manu lielo atbildību. Pat cūku ganam uz lauka ir daudz lielāka atbildība par katru ruksi, nekā mūsu ministriem un valdības ierēdņiem par valsts mantu. Bet par pašvaldībām vispār nav jēgas runāt. Vai ir kāds objekts Latvijā, kurš būtu atdots privatizācijā un valsts būtu ieguvusi? Tādu nav, tāpat kā Rīgas pašvaldība ir iznomājusi piemēran savu Centrāltirgu par labu atsevišķiem “savējiem čomiem”. Tas par piemēru.

+12
-1
Atbildēt

0

buchamona 24.11.2010. 12.05

Saapiga shii situacija ar ~ trubu~,gaazi utt, kaa jebkura nepatiikama patiesiba, kas ieduras acii. Kad nonaaksim veel lielaakaa atkariiba no Krievijas, shi patiesiibas skabarga paartaps par augoni, kursh saindees visu musu valsts asinsriti. Taapeec joprojaam briinums man ir par tiem Vienotiibas politikjiem, kuri veelejaas veel vairaak nostiprinaat Kremlja ietekmi LV, ~ uzdaavinot~ SC iespeeju stradaat valdiibaa. Kas tas bija par taadu izleecienu?

+7
-1
Atbildēt

2

    andrisskrastins > buchamona 24.11.2010. 12.20

    Turi savus draugus tuvu sev, savus ienaidniekus – vēl tuvāk.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 24.11.2010. 12.28

    Mums patiik sapnjot un skaisti sauklji tam kalpo par attaisnojumu :)

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Ieva Melgalve 24.11.2010. 12.14

Esmu ilgi apsveris visus “par” un “pret” un ,liekas,ka kopejas Baltijas AES butu veiksmigs risinajums.Tie dazadie riski musdienigajas AES ir minimali.Cits jautajums-vai tuvakaja nakotne neradisies kadas jaunas- efektivas energijas ieguves formas.Protams, tam pretojas tagadejie energetikas koncerni-“monstri”,kuri galigi(saprotamu iemeslu delj)nav ieintereseti ne jaunas tehnologijas,ne alternativos projektos.Seit tiesam daudz atkarigs ne tikai no ES nostajas,bet ari musu valdibas.

+7
-1
Atbildēt

1

    buchamona > Ieva Melgalve 24.11.2010. 12.24

    … kopejas Baltijas AES butu veiksmigs risinajums.+++ man liekas, ka tas ir vieniigais risinaajums, kaa tikt valjaa no Krievijas ietekmes un mums savaa zinjaa ir ~ laimeejies~ , ka shii atkariiba no Krievijas zhnjaudz nost ne tikai Latviju, bet arii Poliju, Lietuvu, Igauniju.
    Alternativaa energhija – varbuut kljudos, bet manu praat, taa shobriid vareetu buut kaa piedeva jau esosham, konstantam lielumam. Njemot veeraa to, ka pieprasiijums peec energjijas pateerinja tikai pieaugs

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu