Viss pašu rokās

Maksātnespējas likuma plusi un mīnusi

Maksātnespējas likuma normas izstrādātas, lai atvieglotu un padarītu ātrāku smagnējo maksātnespējas procesu. Tajā paša laikā likumā ir daudz nepilnīgu normu, kas praksē vienkārši nedarbosies, un agri vai vēlu būs vajadzīgi likuma grozījumi.

Jāatzīst, ka likums tika gatavots steigā pēc Starptautiskā Valūtas fonda norādījumiem, kas uzskatīja, ka maksātnespējas process jāpadara efektīvāks un ātrāks. Tā vietā, lai uzlabotu esošo regulējumu, ierēdņi ķērās pie jauna likuma rakstīšanas. Manuprāt, tas bija nevajadzīgs laika un valsts budžeta naudas tēriņš. Turklāt jaunajā Maksātnespējas likumā ir daudz pretrunu.

Ierobežota darbība, palielināta atbildība
Jaunais Maksātnespējas likums paredz būtiskas izmaiņas maksātnespējas administratoru darba regulējumā un apmaksas sistēmā. Ar jauno maksātnespējas likumu faktiski tiek ierobežota maksātnespējas administratoru darbība un mazinātas administratoru pilnvaras. Tajā pašā laikā palielināta administratoru atbildība, būtiski samazinot ikmēneša atalgojumu.

Uzskatu, ka nav pieļaujama jaunā Maksātnespējas likuma norma, kas paredz, ka kreditoriem būs iespēja atcelt maksātnespējas administratoru no darba pienākumu pildīšanas un tā vietā izvēlēties sev vēlamu administratoru. Līdz šim pastāvošā kārtība, ko regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi, paredz, ka maksātnespējas administratoriem ierosinātās lietas tiek piešķirtas pēc nejaušības principa – rindas kārtībā, ko veic tiesa. Tātad jaunā likuma norma ir pretrunā ar MK noteikumiem.

Paredzu, ka praksē noteikti veidosies situācijas, kad administrators tiek atcelts pat tad, ja viņš godprātīgi veic savu darbu, bet tas nesaskanēs ar atsevišķas grupas interesēm, lai gan būs saskaņā ar parādnieka interesēm.

Tajā pašā laikā lielāka patvaļa ir piešķirta bankām, kas ieguvušas lielākas tiesības ietekmēt maksātnespējas procesu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) piešķiršanas gaitu, konkrēta administratora atcelšanu un izvēlēšanu, uzņēmuma aktīvu ātrāku realizēšanu u.c.

Dažas priekšrocības
Viena no pozitīvajām lietām jaunajā likumā ir norma, kas ļauj uzņēmumam pāriet uz TAP jeb ''uzņēmuma reanimēšanu'', pat ja pirms tam ir uzsākts maksātnespējas process. Iepriekšējā Maksātnespējas likuma regulējumā šādas iespējas nebija.

Tas ir pozitīvi, jo uzņēmējiem būs dota iespēja risināt visas savas problēmas kopumā arī tad, ja kāds atsevišķi iesniegs maksātnespēju vai tiks fiksētas pirmās maksātnespējas pazīmes. Pēc vecā likuma bija tā – ja uzņēmumam maksātnespējas process jau ir sākts, tad TAP pēc likuma nevar ierosināt.

Uzskatu, ka maksātnespējas pieteikuma iesniegšana uzņēmumiem varētu būt pietiekami nopietns un agresīvs signāls, lai uzņēmēji par to aizdomātos un sāktu rīkoties.

Līdz šim, ja uzņēmumiem bija nosacīti nelielas maksātspējas problēmas, tiem nereti tika sākta smagnējā maksātnespējas procedūra, pat neskatoties uz to, ka uzņēmumi TAP rezultātā varētu atjaunot maksātspēju.

Uzņēmēju un valsts loma
Uzskatu, ka katram uzņēmējam būtiski pašam apzināties iespējamās problēmas, un, tiklīdz ir manāmas pirmās maksātnespējas pazīmes, reaģēt momentāni. Ir svarīgi saprast, ka maksātnespējas problēmu atzīšana nav nekas slikts. Tas ir tikai apsveicami, ja uzņēmums, sajūtot pirmos maksātnespējas draudus, reaģē un rod problēmu risinājumu, lai varētu turpināt savu darbību. Vislielākā uzņēmēju problēma – ja ilgstoši tiek slēpta uzņēmuma reālā situācija, līdz ir par vēlu un uzņēmums kļūst maksātnespējīgs.

Tajā pašā laikā liels darbs uzņēmējdarbības vides sakārtošanā būtu jāveic arī valstiskā līmenī, proti, uzņēmējdarbības sistēma jākontrolē tā, lai uzņēmēji pat nepieļautu iespēju negodīgai rīcībai vai rēķinu un nodokļu nemaksāšanai, un, pieņemot lēmumus, veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību, nevis grautu to.

Māris Sprūds ir sertificēts administrators, Latvijas sertificēto maksātnespējas procesu administratoru asociācijas valdes loceklis