Ekspremjeram Kalvītim pietrūcis stingrības

Vajadzējis nomest budžetu uz galda 2007.gada septembrī un aiziet

Ekspremjers un Tautas partijas bijušais vadītājs Aigars Kalvītis neizslēdz, ka varētu atgriezties politikā. Intervijā „Pietiek.com” viņš saka: „Pēc 10 gadiem varbūt es atgriezīšos politikā, bet šobrīd es īsti neredzu sev pielietojumu, jo mani dzīves uzskati ļoti atšķiras no pieprasītajiem dzīves uzskatiem.”

Šodienas politikā viņam „nenormāli krīt uz nerviem, tā ir ārprātīgā liekulības pakāpe”. „Nu es viņu vienkārši nevaru, nu, mani tas, nu… nīcina, tā liekulība,” Kalvītis piesauc Sarmīti Ēlerti, kura tagad koalīcijas sēdēs būšot pie viena galda ar Aivaru Lembergu.

Viņš neuzskata, ka viņam būtu jāatvainojas par savas premjerēšanas laikā, iespējams, pieļautajām kļūdām. „Es nevienam neko sliktu neesmu izdarījis, drīzāk esmu bijis pārāk labs un pārāk daudz demokrātijas atļāvis jautājumos, kas varbūt varēja būt daudz stingrāk skatīti kā valdības vadītājam,” saka Kalvītis.

„Kalvīša valdības vienīgā rupjā kļūda bija, ka [2007.gada] septembrī nenometa budžetu uz galda, ka es nepateicu: „Ejiet jūs, es šito nedarīšu, nepalielināšu algas, viss, pietiek!” un nedemisionēju, kad arodbiedrības ar "Jaunā laika" vadību gribēja organizēt streikus par to, lai mēs turpinām palielināt darba samaksu.”

Intervijā viņš kritizē Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kuru „mazspējas rezultātā mēs bijām pieļāvuši privāto parādu, kas pārsniedza 10 miljardus eiro, ko pilnīgi bezatbildīgi bankas izdalīja mūsu cilvēkiem”.

„Valdība to nekontrolēja. Latvijas Banka pēc Satversmes ir neatkarīga no valdības, un arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pilnīgi neatkarīga no valdības. Mēs nekomandējām viņus. Tas, ko varēja Kalvītis kā premjers tajā laikā darīt, – sist pie visiem zvaniem, teikt: kādēļ mēs, valdība, dzīvojam ļoti taupīgi, neaizņemamies naudu, a privātie aizņemas pa labi pa kreisi. To varējām darīt daudz skaļāk un daudz apņēmīgāk, bet… .”

„Pietiek.com” jautāts, ko viņš šodien darītu citādāk, ekspremjers atzīst: „Nu kaut kādā brīdī jau koncentrācija politikā pazūd, it īpaši, ja tu esi bijis ilgi pie varas, kā man tas iznāca. Trīs gadus būt valdības vadītājam ir garš periods. Kaut kādā brīdī tā uzmanība pazūd, un tāds nogurums arī iestājas. Es domāju, lielā mērā 2007. gadā vairs daudz ko labot nebija iespējams, jo, ja mēs paskatāmies tās aizdevumu līknes, tas viss jau bija sācies pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Nu varēja valdība neiztērēt 100 miljonus liekas naudas, bet pa lielam vairs neko tur daudz nevarēja izglābt, bankas naudu jau bija izdalījušas, vilciens jau bija aizgājis.”

Pēc viņa teiktā, valdība nekustamo īpašuma burbuli neierobežoja ar nodokļiem, jo rezultāti nodokļa celšanai būtu tikai pēc diviem trim gadiem. „Ko dod nodoklis, ja tu cēloni nenovērs? Tad tas bija jādara 2005.gadā, nākot pie varas, jau pirmajā mēnesī, bet tajā brīdī vēl nevienam nebija nojausmas, kas notiek. Ja mēs pat būtu to izdarījuši pusgadu ātrāk, efekts būtu nokavēts, uz 2007., 2008. gada finansēm tam efekta nebūtu. 2003.-2004. gads, kad sākās burbuļa pūšana, bija īstais brīdis, kad to darīt.”

Viņš uzskata, ka politikā bijis par ilgu un tāpēc zaudējis popularitāti. Politikā esot kā lielajā sportā – „svarīgi laikā uzziedēt un laikā aiziet”. Viņaprāt, šāds brīdis bijis 2007.gada vasarā.

Kalvītis uzskata, ka šī brīža premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) ir attiecies no reformu veikšanas, jo nozares, kuras jāreformē, nodevis Zaļo un zemnieku savienībai – izglītību, veselību, labklājību. „Mana prognoze, ka tas nozīmē – viņi grib kādu laiku vēl izdzīvot un nekādas nopietnas reformas nevar vienkārši notikt. Jūs domājat, ka Lembergs atļaus pa dzīvu miesu griezt ar nazi? Neko viņi neizdarīs, neko! Un jau valdības deklarācijā ierakstot, ka veselības aprūpes budžetā neko nemainīs, nevar reformēt veselību. Tādu valdību mēs esam ievēlējuši, tā ir nodeva demokrātijai.”