Izmeklēs SM, LVRTC atbildību digitālās TV ieviešanā

KNAB vērtēs Šlesera vadīto amatpersonu rīcību, ar Šķēli saistītā ''Hannu digital'' dalību

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu par valsts akciju sabiedrības ''Latvijas valsts radio un televīzijas centrs'' (LVRTC) un eksministra Aināra Šlesera (PLL, LPP/LC) vadītās Satiksmes ministrijas (SM) atbildīgo amatpersonu rīcību, ieviešot ''Lattelecom'' virszemes televīziju, un privātās partneres ''Hannu digital'' piesaisti, otrdien raksta portāls pietiek.com.

''Hannu digital'' uzskatāma par savulaik īstenotās tā sauktās digitālgeitas afēras saknes – britu pastkastītes firmas ''Kempmayer'' – mantinieci. Šī firma saistīta ar 10.Saeimas deputāta, apvienības ''Par labu Latviju'' (PLL) līdera, Tautas partijas (TP) dibinātāju Andri Šķēli.

KNAB kriminālprocesu sācis pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas materiāliem par iespējamiem pārkāpumiem LVRTC un bijušo SM amatpersonu lēmumos par virszemes televīzijas ieviešanu, ko īsteno ''Lattelecom'' sadarbībā ar ''Hannu digital''. Izmeklēšanā akcents likts uz to, vai, atļaujot ''Lattelecom'' virszemes TV ieviešanai piesaistīt partneri – kompāniju ''Hannu digital'', pamatoti tika palielinātas ciparu TV ieviešanas izmaksas, vai šis lēmumus bijis saprātīgs un ekonomiski pamatots un vai atbildīgās amatpersonas nav pārkāpušas pilnvaras.

Kriminālprocesa esamību Pietiek apstiprinājusi KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga, sīkāk izmeklēšanas gaitu nekomentējot.

Konkurss par virszemes TV ieviešanu notika 2008.gada rudenī, satiksmes ministra amatu tolaik ieņēma Šlesers. VK revīziju LVRTC pabeidza 2009.gada beigās, secinota, ka ''Lattelecom'' īstenotā digitālās TV ieviešana, par partneri piesaistot ''Hannu digital'', projektu sadārdzinājusi aptuveni par 3,8 miljoniem latu.

No VK atzinuma izrietēja – ja ''Hannu digital'' vietā ciparu apraidi Rīgā un tās apkārtnē nodrošinātu LVRTC, izmaksas būtu zemākas. VK revīzijā atzina, ka LVRTC daļēji zaudēja infrastruktūras nodrošināšanas tiesības Rīgā un Rīgas reģionā par labu ''Hannu digital'', kas vienlaikus izraisīja arī papildu maksājumus, palielinot tarifus raidorganizācijām un pastarpināti arī skatītājiem.

VK pauda bažas par toreiz Šlesera vadītās SM rīkotā digitālās TV ieviešanas konkursa godīgumu, norādot, ka tā nolikums, iespējams, speciāli rakstīts tā, lai bez ''Hannu digital'' pakalpojumiem nevarētu iztikt, proti, prasota, lai konkursa uzvarētājs īsā laikā nodrošina ciparu TV apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Firma, kas to varēja izdarīt, bija ''Hannu digital'', līdz ar to SM konkursa uzvarētājs varēja būt tikai tāds dalībnieks, kuram bija vienošanās par sadarbību ar ''Hannu digital''.

Jau vēstīts, ka ''Hannu digital'' ir pirmās digitālās TV ieviešanas mēģinājumā iesaistītās britu pastkastītes firmas ''Kempmayer Media Ltd.'' mantiniece. Iespējams, viens no ''Hannu digital'' slēptajiem īpašniekiem ir TP ekspremjers, PLL līderis Šķēle. Viņš par tādu kļuvis, iespējams, kompānijas īpašuma daļās pārvēršot daļu no 10,4 miljonu dolāru aizdevuma, kuru 2006.gada decembrī izsniedza Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājam Andrejam Ēķim, lai viņš no LVRTC meitasfirmas ''Digitālais radio un televīzijas centrs'' varētu atpirkt ''Kempmayer'' afēras laikā piegādātas iekārtas.

Jau neilgi pēc tam, kad VK nāca klajā ar revīzijas atzinumu, izskanēja versija, ka ''Hannu digital'' projektam piesaistīta, lai, iespējams, segtu izdevumus, kas Šķēlem radās saistībā ar aizdevumu Ēķim. Lai arī Šķēle nav atzinis, ka būtu saistīts ar ''Hannu digital'', viņš vairākkārt uzsvēris, ka 10,4 miljonu dolāru kredīta saistības ir nokārtotas.

Oficiāli ''Hannu digital'' īpašniece kopš šā gada pavasara ir SIA ''Stratēģiskie risinājumi'' (90%), tās vienīgais īpašnieks un pārstāvis ir Ilo Lošaks. Pietiek.com publiskotais Šķēles aizdevuma līgums ar Ēķi, kuru vēlāk pārņēma ''Hannu digital'', liecina – jau aizdodot 10,4 miljonus dolāru, bija paredzēts, ka par parāda atmaksu var kalpot 50% daļu iegūšana kompānijā, pie kuras nonāks ''Kempmayer'' iekārtas, tas ir – ''Hannu digital''.

Pēc VK revīzijas KNAB sāktais kriminālprocess ir jau otrā reize, kad tiesībsargājošās iestādes ķeras klāt procesiem, kas saistīti ar digitālās TV ieviešanu. Pirmajā kriminālprocesā, kuru KNAB par ''Kempmayer'' sāka 2003.gada vasarā, tā paša gada rudenī notika vērienīga kratīšana Šķēles privātfirmas ''Uzņēmumu vadība un konsultācijas'' birojā, un tas noslēdzās ar krimināllietu un apsūdzību uzrādīšanu 20 personām.