Sadarbību ar Ķīnu redz tūrisma jomā

Tūristu piesaistes priekšnoteikums ir vairāk ķīniešu restorānu

Ķīnieši arvien biežāk un vairāk apmeklē citas valstis, tāpēc Latvijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību varētu izvērst šajā virzienā, avīzei „Neatkarīgā” saka Ķīnas vēstnieks Latvijā Hu Ješuņs. Jau ziņots, ka šajā nedēļā darba vizītē Ķīnā uzturas Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš šajā valstī risina sarunas par ekonomisko sadarbību ar Ķīnu, kā arī sadarbību izglītības un kultūras sfērā.

Vēstnieks pastāsta, ka 2020.gadā Ķīna pēc statistikas būs lielākā valsts pēc uz ārzemēm ceļojošo tūristu skaita. Tas nozīmē, ka arī Latvijai būs iespēja uzņemt vairāk Ķīnas tūristu, kas dos papildus impulsu tūrisma nozarei. Latvijas infrastruktūra jau tagad esot gatava liela tūrista skaita uzņemšanai. Šeit uzņemto viesu skaits gada laikā divkārt pārsniedzis Latvijas iedzīvotāju skaitu. Novembrī pēc Rīgas vadības ielūguma Latviju apciemos tūrisma nozares delegācija, pastāsta vēstnieks.

„Ja Ķīnas tūristu skaits sasniegs lielus skaitļus, tad Latvijā noteikti vajadzētu vairāk ķīniešu restorānu. Ja ķīniešu ceļotājs ierodas Latvijā uz vienu vai divām dienām, tad, protams, tik īsā laikā var baudīt tikai vietējos ēdienus. Aicinot tūristus uz ilgāku laiku, ir svarīgi nodrošināt iespēju baudīt tradicionālo Ķīnas virtuvi,” sprieda vēstnieks.

Vērtējot ekonomisko sadarbību citās nozarēs, „cik viņam zināms” Latvijas stiprā puse esot kokrūpniecība. Vēstnieks uzsvēra – lai Ķīna varētu izmantot Latvijas iespējas, par tām vispirms ir jāuzzina Ķīnas uzņēmējiem.

Finanšu krīzes dēļ šobrīd apturēti Ķīnas un Latvijas loģistikas projekti. 2008.gadā notika eksperimentālais konteineru vilciena brauciens no Ķīnas līdz Ventspils ostai, taču preču tirdzniecības apjomi krīzes dēļ saruka un projekts netika attīstīts.

Ir.lv jau vēstīja, ka Valsts prezidenta vizītes laikā Ķīnai ir iesniegts uzņēmumu saraksts, kuros Latvija gribētu redzēt ķīniešu investīcijas. Prioritārie trīs ir Lucavsalas atpūtas un izklaižu parks, Ventspils ziemeļu ostas attīstība un pie Rīgas iecerētā konferenču un izstāžu zāle “Messe Riga”, kuros vajadzīgo investīciju apjoms sasniedz 1,6 miljardus eiro.