Vienīgais ceļš

Atkarību no Krievijas gāzes mazinātu politiski atbildīgi lēmumi

Dabasgāzes iespiešanās Latvijas kurināmā bilancē ir pārsniegusi saprātīga riska robežu. Latvija ir kļuvusi par ''Gazprom'' monopolstāvokļa ekonomisko un arī politisko upuri. Lai situāciju risinātu, Latvijai jāmazina atkarība no Krievijas gāzes, plašāk izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER) enerģijas ražošanā.

Pie šādiem secinājumiem nonākuši eksperti, kas veikuši pētījumu ''Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ''.

AER izmantošanas ceļš Latviju ilgtermiņā pasargātu gan no atkarības energoresursu jomā, gan no iespējamām fosilo enerģijas resursu cenu svārstībām. Taču tam vajadzīga politiķu atbildīga rīcība un lēmumi enerģētikas politikas jomā.

Piesardzīgs vērtējums rāda, ka, īstenojot Latvijas attīstības scenāriju ar AER plašāku izmantošanu (40% no kopējās enerģijas gala patēriņa 2020.gadā), tiktu radītas līdz 10 000 tiešas un netiešas jaunas darbvietas, kā arī gūti vairāk nekā 50 miljoni latu papildu ienākumu gadā valsts un pašvaldības budžetā. Lielākā daļa no šīm jaunajām darbvietām būtu lauku teritorijā, vienmērīgi sadalītas pa visiem Latvijas novadiem.

Jau kopš 2000.gada var vērot AER samazināšanos kopējā energoresursu patēriņā, kas nāk kopsolī ar politiskiem uzstādījumiem šajā jomā. Lēmuma pieņēmēju politisko izpratni un attieksmi labi parāda ''grūtā'' diskusija par enerģijas nodokļa ieviešanu dabasgāzei. Lēmums par nodokļa ieviešanu ļautu ietekmēt dabasgāzes importa cenu, sekmējot AER izmantošanu, tajā pašā laikā caur nodokli iekasēto naudu varētu novirzīt sociālajai palīdzībai, piemēram, subsidēt mazturīgo iedzīvotāju enerģijas rēķinus. Krievijas valdība uzliek dabas gāzes eksporta nodevu katram ''Gazprom'' darījumam, bet Latvijas valdība kautrējas paņemt daļu no šī ieguvumu, vienpusīgi cīnoties par it kā zemākām gāzes cenām.

Pārslēgšanās no importa resursu finansēšanas uz atbalstu AER izmantošanai dotu pozitīvu ieguldījumu Latvijas ekonomikai ilgtermiņā. Piemēram, viena miljona kubikmetru koksnes papildu izmantošana enerģētikā, aizstājot importēto dabasgāzi, varētu palielināt valsts ārējās tirdzniecības ienākumus par aptuveni 3,3% jeb 51 miljonu eiro. Šo ietaupījumu varētu ieguldīt Latvijas ekonomikas attīstībā, kas ilgtermiņā veidotu jaunus ražošanas uzņēmumus un darba vietas. Ir tikai jāpārvar īslaicīgu labuma guvēju skepse un importa resursu aizstāvju pretestība.

Būtiski, ka AER izmantošanas cikls sākas un beidzas Latvijā, kas nodrošina gan neatkarību no ārējiem resursiem, gan arī sniedz uzņēmējdarbības iespējas vietējiem uzņēmējiem, piemēram, iekārtu ražošanai resursu ieguvei, transportēšanai vai pārveidošanai.

Ilgtspējīgas attīstības īstenošanai enerģētikas jomā nav nepieciešami papildu resursi, bet gan sabiedrības vienošanās par attīstību konkrētā virzienā, un šeit milzīgu lomu spēlē gan politiķi, gan izglītības un zinātnes darbinieki. Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem ikdienas darbā, ar ''Sorosa fonda – Latvija'' (SFL) atbalstu izstrādāts pētījums ''Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai'', kurā aplūkota AER pieejamība un to efektīvas izmantošanas priekšnoteikumi Latvijā, kā arī AER politikas īstenošanas ietekme uz vidi, ekonomiku un sociālajiem faktoriem. Pētījumā parādītas līdzšinējās negatīvās tendences, kas pastāv, Latvijai paliekot atkarīgai no ārēja energoresursu piegādātāja.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ar SFL atbalstu rīkotajā diskusijā ''Enerģētikas risinājumi Latvijā: perspektīva Baltijas jūras reģionā'' par līdzšinējām tendencēm Latvijas enerģētikā un tās tālākās attīstības virzieniem tika pulcēti Latvijas politisko spēku pārstāvji, lai uzzinātu viņu redzējumu par Latvijas enerģētikas attīstības nākotni. Uz diskusiju bija aicināti esošie un potenciālie investori, lai palielinātu interesi par investīcijām Latvijas enerģētikā.

Jānis Reķis ir pētnieks, ''Sorosa fonda – Latvija'' Ilgtspējīgas attīstības programmas direktors.