Nodomu protokolu vizīte

Nenoteiktība Baltkrievijā liedz cerēt uz taustāmu rezultātu

Ceturtdien un piektdien darba vizītē Latvijā atradās Baltkrievijas valdības vadītājs Sergejs Sidorskis. Kopā ar viņu ieradās vairāki ministri, kas Rīgā tikās ar saviem Latvijas kolēģiem. Jāteic, ka īsti lietišķa iznāca tikai vizītes pirmā diena, piektdien laiku “noēda” Rīgā notiekošais 11.Baltijas ekonomikas forums.

Vizītes laikā tika parakstīts tikai viens starpvalstu līgums. Par sadarbību maģistratūras līmeņa vadības speciālistu sagatavošanā. Kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Biznesa skolu, Baltkrievijas valsts universitātē tiks izveidota maģistru apmācības programma.

Viss pārējais bija domu apmaiņas vai nodomu protokoli. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis tikās ar Baltkrievijas ārlietu ministra vietnieku un aicināja Baltkrieviju samazināt administratīvos šķēršļus Latvijas uzņēmējiem. Laba doma, tikai Teikmaņa sarunas biedrs to nevar izdarīt.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) tikās ar Baltkrievijas iekšlietu ministru Anatoliju Kuļešovu. Puses bija vienisprātis, ka “līdz šim sadarbība abu valstu starpā bijusi veiksmīga”. Viesis vēlējās paskatīties, “kas vēderā” Valsts policijas koledžai. Mūsējie saviem Baltkrievijas amatbrāļiem ieteica izmantot iespējas, kuras paver Eiropas Savienības Austrumu partnerības projekts, kā arī domāt par demokrātijas veicināšanu un cilvēktiesību jautājumiem. Padoms cik labs, tik neizmantojams.

Taču pavīdēja arī interesantākas lietas. Baltkrievijas Transporta ministrija izstrādājusi dekrēta projektu, kas paredz Baltkrievijas tirdzniecības flotes izveidošanu. Kuģus sākumā nomāšot. Par šo kuģu bāzi varētu kļūt kāda no Latvijas ostām. Tas tiešām būtu jauki. Tikai piedāvājumus izlīdzēt ar flotes veidošanas darbiem izteikušas arī Irāna, Turcija, Lībija un Lietuva. Un no dekrēta projekta līdz kuģiem ar Baltkrievijas karogu Rīgas ostā tāls ceļš ejams. Turklāt tas ir tik dārgs prieks, ka Baltkrievija to diezin vai varēs atļauties.

Dabiski, ka Sidorski pieņēma Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL), un viņi pārrunāja patiešām nopietnu jautājumu – par pašlaik neizmantotā cauruļvada Ventspils – Polocka “likšanu pie darba”. Panāktais lēmums: turpināt strādāt pie šī jautājuma. Ja vien darbu neparalizēs, pēc Dombrovska teiktā, “samudžinātā akcionāru struktūra Ventspils uzņēmumos”. Šī “struktūra” savulaik nebija pa zobam pat tādam naftas lietās rūdītam bukam kā bijušajam Krievijas vēstniekam Latvijā Viktoram Kaļužnijam.

Sidorskis tikās arī ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Izrādīja interesi par iespējamo sadarbību ar Rīgas Vagonrūpnīcu un iespēju kopīgi ražot trolejbusus. Ušakovs pavēstīja par Rīgas brīvostas priekšrocībām. Interesanti, bet nederīgi. Baltkrievijai nav naudas investīcijām, kur nu vēl ārzemēs.

Latvijai patiešām nozīmīgas ir tranzīta kravas, kas nāk no Baltkrievijas. Konkrētāk, naftas produkti un kālija sāls. Pašlaik Baltkrievijas eksporta preces veido piekto daļu Latvijas ostās pārkrauto kravu. Latvijas dzelzceļa un autotransporta pārvadājumos Baltkrievijas kravu īpatsvars sasniedz 25%. Tie ir nopietni skaitļi. Taču tieši par tranzīta perspektīvām Sidorskis neko konkrētu nepateica.

Kaimiņattiecības, protams, jāuztur, un palielas Baltkrievijas valdības delegācijas ierašanās to apliecina. Tikai rezultāti varēja būt “taustāmāki”.

Taču varbūt neko citu nevarēja gaidīt, ņemot vērā to neapskaužamo stāvokli, kādā atrodas Baltkrievija. Lieli ārējie parādi un divreiz devalvēts “zaķītis”. “Batjka”Aleksandrs Lukašenko nav spējis turēt Starptautiskajam valūtas fondam doto vārdu – pilotprojeta veidā privatizēt līdz rudenim piecas rūpnīcas. Uz to, ka Lukašenko ir pamatīgās sprukās norāda fakts, ka pirmo reizi “nokāvis svēto govi” – ierunājies par lauksaimniecībā izmantojamās zemes privatizāciju. Protams, dotu to tikai labākajiem, zemi kopt gribošajiem. Taču pateikts tas ir. Grūtos laikos grūti turēt pie dzīvības kolhozus, kas nevar pastāvēt bez valsts dotācijām.

Baltkrievijā valda nenoteiktība. Vēl jau viss turas kopā, tikai nav pārliecības, ka tas uz ilgu. Baltkrievijas ļaudis gaida 19.decembri – prezidenta vēlēšanu dienu.