ES komisārs: prasība iemaksāt garantiju motivētu budžeta deficīta mazināšanu
Lai motivētu Eiropas Savienības (ES) valstis ievērot finanšu disciplīnu, būtu jāpieņem noteikumi, ka bloka zemēm ar pārmērīgu budžeta deficītu ir jāiemaksā īpašā depozītā līdz 0,2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP). To piektdien laikrakstā "Financial Times Deutschland" publicētā intervijā paudis ES ekonomikas lietu komisārs Olli Rēns, vēsta aģentūra BNS.
Kā uzskata Rēns, šāda sistēma nodrošinātu, ka pārkāpējvalstis ir ieinteresētas samazināt budžeta deficītu līdz 3% no IKP, kas ir ES valstīm maksimāli pieļaujamais līmenis. Eiropas Komisija (EK) nākamtrešdien plāno izvirzīt konkrētus priekšlikumus par ES ekonomiskās pārvaldības reformēšanu, un to vidū varētu būt arī sankciju mehānisms par budžeta deficīta noteikumu pārkāpšanu.
ES finanšu ministriem līdz šim par šāda mehānisma ieviešanu nav izdevies vienoties. EK ir paziņojusi, ka vēlas būtiski pastiprināt ekonomikas pārvaldību ES, ieviešot kontroli pār dalībvalstu budžetiem, pirms tie tiek pieņemti nacionālajos parlamentos.
Pašlaik EK pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir sākusi pret 20 ES dalībvalstīm, tostarp Latviju un Lietuvu. Igaunijai, ko EK nesen atzina par gatavu eiro ieviešanai, no šādas procedūras izdevies izvairīties, jo tās budžeta deficīts ir krietni zem pieļaujamā 3% maksimuma.
Komentāri (23)
janisholsteins 24.09.2010. 17.57
haha, nu gan ekonomiskā loģika. ja jau ir iztrūkums, tad pilnīgi noteikti atradīsies .2% IKP, ko atdot ES.
neviens taču tos nemaksās. būs skaists lozungs uz papīra.
labāk draudēt ar SE fondu apgriešanu, jo tērētāji parasti ir tie, kas visvairāk arī saņem no SF.
bēēt… marstrihtas kritēriji neder visām ES valstīm…
budžeta iztrūkums nav nekas slikts, JA NAUDA TIEK SAPRĀTĪGI IZTĒRĒTA (t.i. produktīvās investīcijās, nevis populistiskā aprīšanā & koruptīvos ‘projektos’)
0
Oskars Silārs 06.11.2010. 18.39
Jebkādi fiskālās disciplīnas ieviešanas pasākumi ir iespējami tikai kopā ar atsevišķu funkciju, piem. aizsardzības, pārnešanu uz ES līmeni (t.i. samazinot atsevišķu valstu spējas ‘izcelties’). Piemēram Grieķijai, tas ļautu konsolidēt būtisku budžeta deficīta daļu. Tas ļautu pozitīvi risināt arī bezdarba jautājumus (arī Latvijā) un atbrīvot vairāk resursu ekonomiski efektīvākām lietām.
Vienīgā fīča, ka nevienam to politiski negribās atzīt, tādēļ arī notiek gramstīšanās gar ‘window dressing’ pasākumiem.
0
ilmisimo 25.09.2010. 10.01
Rosina veidot depozītu valstīm ar lielu deficītu, palielināt tām transvestību un samazināt parazītu.
0