Amatam SPRK padomē var pretendēt arī pašreizējā regulatora vadītāja Andrējeva
Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi konkursu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja un viena padomes locekļa amatam, liecina informācija oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vēsta aģentūra LETA.
SPRK pārziņā ir tarifu noteikšana un uzņēmumu darbības kontrole enerģētikā – gan elektroapgādē, gan siltuma ražošanā, elektronisko sakaru, pasta un dzelzceļa jomā, kā arī pašvaldību pārraudzītajā ūdensapgādē un atkritumu apsaimniekošanā.
Pašreizējā SPRK valdes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, kas amatā stājās 2005.gada 5.decembrī, savas pilnvaras noliks šogad decembrī. Arī viņa var atkārtoti pretendēt vadītājas amatam, taču pagaidām nav atklājusi, vai to darīs. Kā ziņots, Andrējeva iepriekš turēta aizdomās par atkarību no azartspēlēm, pēc amatpersonas ienākumu deklarācijas viņai bija ievērojamas parādsaistības, kas radīja bažas par iespējamu neobjektivitāti lēmumu pieņemšanā. SPRK un EM pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka sabiedrisko pakalpojumu tarifi tiek apstiprināti pēc noteiktas metodoloģijas un šajā procesā nav iespējams vienas amatpersonas ietekmēts lēmums.
Priekšsēdētāja un padomes locekļa amata kandidātiem tiek prasīta augstākā izglītība, administratīvā darba pieredze vai pieredze kādā no regulējamām nozarēm, ne mazāk kā trīs gadu pieredze vadošā amatā, zināšanas par regulējamo nozaru normatīvajiem aktiem, viena svešvaloda un Latvijas pilsonība.
Pieteikties var 20 dienu laikā. Kopā ar citiem dokumentiem kandidātiem jāiesniedz konceptuāls izklāsts par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas attīstību valstī.
Komentāri (25)
girts_gansons 15.09.2010. 18.09
Ja regulators nevērtē izdevumu lietderību, bet atļauj iekļaut tarifā visus uzrādītos izdevumus, tad cik liela vajadzība pēc viņa? Atļauto peļņas normu varētu noteikt ar likumdošanu.
1
0
0
Atbildēt
@♣Shaggy♣ > girts_gansons 15.09.2010. 19.29
Atļautā peļņas norma jau ir iekļauta normatīvos.
Regulators oficiāli tikai pārbauda vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir aprēķinājis pareizi.
Praksē gan viņi ar visādām demagoģijām nodarbojas.
Taisnība tev ir, ka viņiem vajadzētu pārbaudīt izdevumu lietderību, bet diemžēl viņiem tie resursi un kompetences, lai ko tādu veiktu, nav un pie tādas valsts atalgojuma sistēmas diezvai arī būs. Tur vajag nopietnus un attiecīgo nozari pārzinošus auditorus.
0