Kā mazināsit Latvijas atkarību no Krievijas gāzes?

1==//2==Energopatēriņa statistika ietver arī politiskos riskus, ko pierādījis spēcīgais Krievijas gāzes lobijs Saeimā, panākot akcīzes nodokļa atcelšanu šim Latvijas enerģētisko atkarību veicinošajam resursam. Lai novērstu Latvijas enerģētisko atkarību no viena piegādātāja, līdz 2015.gadam jāizveido efektīvi energotīklu starpsavienojumi un pilnvērtīgi jāiekļaujas Eiropas vienotajā energosistēmā. Pieņemot Atjaunojamās enerģijas likumu, jāatbalsta Latvijā pieejamo AER ieguve, lai panāktu, ka 2015.gadā tie ir 40% no visiem izlietotajiem energoresursiem. Ņemot vērā zaļās enerģijas inovāciju potenciālu, jārada alternatīvi enerģijas ieguves veidi — biomasas, sadzīves un ražošanas atkritumu izmantošana enerģijas ražošanā. Jārod labākie risinājumi mazu, ekonomisku koģenerācijas apkures sistēmu ieviešanai, panākot augstāku efektivitāti, konkurenci un zemākus tarifus patērētājiem. Izmantojot ES un valsts budžeta resursus, īpaši jāatbalsta mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana, izmantojot vietējos siltināšanas materiālus un jaunas tehnoloģijas. Kopā Baltijas valstīm jāturpina darbs jaunas atomelektrostacijas celtniecībai, atbalstot lētāko un tīrāko enerģijas ieguves veidu. Eksperta Jura Ozoliņa vērtējumā 3//3==//4==Saskaņas centrs kopā ar Olborgas Universitāti (Dānija) izstrādājis ilgtspējīgas enerģētikas plānu Latvijai. Tam ir divas daļas — energoresursu patēriņa optimizēšana un atjaunojamo energoresursu (AER) izmantojuma palielināšana. Pirmajā paredzēts siltināt 12 865 ēkas (pašreizējās valdības programmas rezultāts ir 120 nosiltinātas ēkas), samazinot to siltuma patēriņu par 50%. Ēku siltināšanas pasākumu programma paredz turpmākajos desmit gadus nodarbināt 17 674 cilvēkus. Valsts budžetā tas katru gadu ienesīs papildus 24,5 miljonus latu. Pēc programmas pabeigšanas ārējās tirdzniecības bilance pieaugs par 100,8 miljoniem latu gadā. Otrā daļa paredz vietējo AER — biomasas, ūdens, vēja, ģeotermālās enerģijas – lietošanas pieaugumu. Turpmākos desmit gadus šajā programmā paredzēts nodarbināt 15 083 cilvēkus. Valsts budžetā tas katru gadu ienesīs papildus 20,9 miljonus latu. Pēc programmas pabeigšanas ārējās tirdzniecības bilance pieaugs par 70,8 miljoniem latu gadā. Mūsu ilgtspējīgās enerģētikas plāna ietvaros mēs vēlamies trīskārt samazināt dabasgāzes patēriņu un divreiz palielināt biomasas patēriņu, kā arī divkāršot ikgadējo elektroenerģijas eksportu. Vienlaikus mēs samazināsim CO2 emisiju par 30%. Eksperta Jura Ozoliņa vērtējumā 2//5==//6==Latvijas atkarību no Krievijas gāzes var samazināt trijos veidos. Pirmkārt, jāpalielina vietējo AER īpatsvars valsts enerģētiskajā bilancē — koksnes biomasa, biogāze, vējš u.c., izmantojot klimata pārmaiņu finanšu instrumentu un ES fondus. Otrkārt, jāsiltina skolas, bērnudārzi, citas pašvaldību un valsts ēkas, samazinot enerģijas patēriņu, kas siltumapgādes sektorā tiek ražots ar būtisku Krievijas gāzes daļu. Treškārt, jārada lielāka konkurence starp energoresursiem un labāka cenu kontrole no Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulatora puses. Valsts enerģētiskās drošības pamats ir enerģijas ražošana ar vietējiem AER. Tam jānostiprina normatīvā un finansiālā atbalsta sistēma, piemēram, ar likumu par enerģētisko resursu bilanci jānoteic, ka līdz 2021.gadam 59% siltumenerģijas Latvijā jāražo no AER. Mūsu mērķis ir palielināt AER daļu enerģētikā un samazināt tai nodokļus. Investējot energoefektivitātē, mēs samazinām gan energoresursu izmaksas, gan importēto energoresursu, to skaitā Krievijas gāzes, īpatsvaru valsts enerģētiskajā bilancē, un tam jāpievērš vēl lielāka vērība, jo tikai tagad mēs budžetiem. Eksperta Jura Ozoliņa vērtējumā 4//7==//8==Politiskā apvienība Par labu Latviju! uzskata, ka līdz 2014.gadam jāpanāk no AER saražotas enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā atbilstīgi ES direktīvai. AER atbalsta regulējumam jābūt tādam, lai uzņēmējiem nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti, kas tiem vajadzīga, lai veiktu ilgtspējīgas investīcijas AER nozarē. Ar to iespējams samazināt atkarību no importētā fosilā kurināmā un veicināt jaunu energotehnoloģiju izmantošanu. Tādējādi pēc iespējas īsā laikā jāpieņem Atjaunojamās enerģijas likums, kas iezīmētu nemainīgus atbalsta noteikumus un veidus līdz 2020.gadam. Atbalsts pārejai uz AER izmantošanu enerģijas ražošanai jākoncentrē teritorijās, kur nav pieejama dabasgāze. Par ES fondu atbalsta galveno kritēriju jānosaka tehnoloģiju un investīciju efektivitāte. Jāpalielina atbalsts pārejai uz elektrības un siltuma ražošanu koģenerācijā blīvi apdzīvotās teritorijās ar centralizēto siltumapgādes sistēmu. Jāparedz pienākums pašvaldībām attīstības programmās izvērtēt AER izmantošanas iespējas. Lai mazinātu atkarību no viena piegādātāja, politiskā apvienība Par labu Latviju! atbalstīs sašķidrinātas gāzes patēriņa veicināšanu. Eksperta Jura Ozoliņa vērtējumā 0//9==//10==//11==//12==Par galveno Latvijas uzdevumu enerģētikā uzskatām enerģijas piegādes drošību, maksimālu pieejamo AER izmantošanu, mazinot enerģētisko atkarību no Krievijas. Lai to sasniegtu, noteiksim augstākos obligātos AER lietošanas mērķus Eiropas Savienībā un pasaulē — 2020.gadā 60% no Latvijas kopējās energobilances un 30% no transporta degvielas patēriņa būs vietējas izcelsmes atjaunojamā enerģija. Līdzīgi kā Igaunijai Latvijai no 2014.gada pilnībā jāliberalizē gāzes tirgus. Mēs iniciēsim NEGAvatu jeb ietaupītās enerģijas programmu, nosakot zema energopatēriņa ēkas par vienīgo būvniecības standartu. Tas nodrošinās 50 TWh enerģijas ietaupījumu 10 gados. Mēs veicināsim zaļā transporta attīstību, subsidējot energokultūru audzētājus un biodegvielas ražotājus. Mēs ieviesīsim valsts atbalstu AER izmantošanai mājsaimniecībās, piemēram, vēja ģeneratoru un saules paneļu uzstādīšanai. Veicināsim vietējo energoresursu — biomasas, koksnes, kūdras — izmantošanu pilsētu centralizētās siltumapgādes sistēmās. Mēs nekavējoties piesaistīsim investoru un 2016.gadā iedarbināsim jaunu cietā kurināmā nopietnu izpēti atomelektrostacijas būvei Latvijā. Eksperta Jura Ozoliņa vērtējumā 5//13==//