“Latvijas Valsts ceļi” nesaskata pārkāpumus autoceļa Salaspils – Babīte posma rekonstrukcijā
VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC), izvērtējot būvniecības kvalitāti autoceļa Salaspils-Babīte posma rekonstrukcijā, nav konstatējusi pārkāpumus, līdz ar to Satiksmes ministrija LVC vārdā "nevirza speciālus priekšlikumus” ceļu kvalitātes kontroles uzlabošanai.
Kā vēsta LETA, šādu atbildi LVC sniedzis premjeram Valdim Dombrovskim (JL) uz viņa jautājumu par situāciju ceļu būves kvalitātes uzraudzībā .
LVC esot pabeigusi Rīgas apvedceļa Salaspils – Babīte posma rekonstrukcijas laikā izmantoto būvmateriālu atbilstības līguma nosacījumiem un būvmateriālu pārbaužu un kontroles atbilstības iekšējo auditu un secinājusi, ka rekonstrukcijas laikā izmantotie būvmateriāli atbilst līguma nosacījumiem.
"Tā kā konkrētajā gadījumā pārkāpumi netika konstatēti un iepriekš ziņojumi par konkrētiem gadījumiem saņemti reti, LVC nevirza speciālus priekšlikumus uzlabojumiem, kas būtu balstīti uz konkrētu pieredzi," uzsver SM.
Žurnāls IR iepriekš vēstīja, ka Latvijas ceļu būvē noticis nepieredzēts gadījums – ceļu būvnieks SIA ''Šlokenbeka'' vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izmeklēt, vai konkurents ''A.C.B'' ir apkrāpis valsti un Rīgas apvedceļa remontā izmantojis daudz lētāku materiālu nekā solījis konkursa piedāvājumā. Līdz ar to ceļu var nākties remontēt drīzāk nekā valsts plāno, vēstīja žurnāls.
Runa ir par pērnruden pabeigto Rīgas apvedceļa Salaspils – Babīte posma remontu, kur astoņu pretendentu konkursā uzvaru guva ''A.C.B'', piedāvājot 14,8 kilometrus autoceļa izremontēt par 1,94 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Tas bija viens no pirmajiem konkursiem, kur prasīja izmantot polimērmodificēto bitumenu, kurš nodrošina daudzkārt lielāku autoceļa izturību un pagarina tā mūžu. Taču tas ir dārgāks par parasto bitumenu – polimērmodificētais maksā ap 290 latiem par tonnu, parastais – ap 210 latiem.
Lai izmeklētāji nevarētu vienkārši «atrakstīties», firma spērusi ārkārtas soli un bez darbu pasūtītāja valsts uzņēmuma ''Latvijas valsts ceļi'' (LVC) ziņas izurbusi remontētajā segumā paraugus, kuru ekspertīžes rezultāti apliecina: asfalta izlīdzinošajā kārtā polimērmodificētais bitumens nav atrodams, iepriekš žurnālam pauda uzņēmēju pārstāvji.
''A.C.B.'' gadiem ir viens no galvenajiem valsts pasūtinājumu saņēmējiem ceļubūves jomā.
Komentāri (60)
garausiitis 06.09.2010. 23.54
Klau spečuki – pastāstiet kā tas nāk ,ka mūms ir augstākas ceļu izmaksas kā kaimiņos pie praktiski tiem pašiem apstākļiem.
12
elza aleksandra > garausiitis 07.09.2010. 11.11
Var nospiest. Bet, redzies, negrib neviens. Nepaslinko, izlasi lūdzu interviju ar bijušo LVC vadītāju (tagad pensijā): http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/294551-par_latvijas_autoceliem_apgalvo_ka_tie_ir_sliktakie_un_dargakie_eiropa
Aptuveni viducī būs atbildes uz jautājumiem, kas Tevi interesē. Tikai jāņem vērā papildinājumi – attīstības plāni par ceļu rekonstrukciju bija, uz to pamatojoties kredītus būvnieki paņēma, tehniku, veltņus, ieklājējus, rūpnīcas sabūvēja (vēl tagad tās ir modernākās eiropā), bet, plāni sabruka un attiecīga sākās šādi te sviesti. Vispār, iemet googlē “atklāj asfaltbetona rūpnīcu” un paskaties rakstiem gadus u.t.t. Nozare tiko sāka atkopties un to nožmiedza. Par to ir runa.
Protams, kluso un citus plebejus vainot tajā nevar – viņi skatās uz esošajiem ceļiem, ņem sūdu dakšas un iet durt tos, kam rakstīts uz muguras “ceļinieks”. Tā tas vienmēr ir bijis vēsturē. :)
0
elza aleksandra > garausiitis 07.09.2010. 10.46
Igauņu links Tev visu pasaka. Tu dzīvo 2007.gada pārdomās un rakstos, jo nesaskaries ar nozari. Tas ir aptuveni tāpat kā 1940.gada rudenī lasīt 1938 gada Benjamiņas kundzes izklaides un sabiedriskās dzīves chronikas. Nemaz nerunājot, ka 1942 gadā situācija jau būtu atkal savādāka.
Vai, ja tomēr nepielec, 2007.gadā dzīvokļu cenas bija vienas. Tagad pavisam citas. Turklāt neviens nepērk tā vai tā.
Aizmirsti veco info. Spied REFRESH. :)
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 23.40
Esmu palīdzējis iegādāt smago tehniku – zinu cenu starpības. Un nav jau viena tur tā spectransporta vienība, ka uzreiz sētmalē, bet cenu starpība milzīga. Es varu uz savu auto piemēra parādīt reālu ekonomiju…
0
elza aleksandra > garausiitis 07.09.2010. 16.18
Faktiski tā jau ceļu būves firmu vadība dara – pērk vecus lūžņus vācijas izsolēs un… Liek sētmalē. Reāli tā doma par to, ka process notiek ahūnajā ķēdītē: (materiāls pamatam+ekskavators un buldozers kas to ierok, šķembas pamatam – veltnis, buldozers ekskavators objektā. Plus degveilas vedējs un ūdens vedējs, kas tos nepārtraukti apgādā. Treileris, kas tos pārved no-uz. Tas vēl sīkums. Tālāk sākas ar asfaltu – materiālu uz rūpnīcu, atpakaļceļā asfalts uz objektu – konkrēts laiks ceļā, konkrētā laikā iegāž ieklājējā, konkrētā laikā konkrēti veltņi veltņo. Atkal degvielas vedējs, treileris. Nedaudz nojūk loģistika – gatavs.
Tamdēļ uz ceļiem var redzēt smukus lielus ,dzeltenus un jaunus ACB smagos, Sarkanus Bauštelles, sudrabotus Bindera un dažus citus, kuri vairāk jauktā veidā iepirkti – jo procesā ir nepieciešama diezgan nekļūdīga piegāde un tehnikas darbība.
0
elza aleksandra > garausiitis 07.09.2010. 10.13
Iespējams šeit jāvaino ir savu valodas neprasmi, a? Še, google tev palīdzēs:
http://translate.google.lv/translate?u=http%3A%2F%2Fwww.uudised.err.ee%2Findex.php%3F26178331&sl=et&tl=lv&hl=&ie=UTF-8
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 10.51
Varbūt braucot pa ceļiem ar tā var nospiest Refresh pogu ? Pastāsti kā to izdarīt Latvijā , būšu ļoti pateicīgs.
0
ltvpanorama > garausiitis 07.09.2010. 09.39
pag pag..tūlīt viņī naks un teiks ka tā nemaz neesot:D..kaut kad pirms pāris gadiem bija tie pētījumi, šķiet pat Dienā par Lietuvu vai arī vecajā De Facto ..tie cipari nebija mums par labu…arī valsts ceļu kantora bikšu deldētāju skaita ziņā
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 10.34
Mēs jau te par izmaksām runājām tā kā. Neviens jau nesaka,ka ceļinieki nemāk būvēt. Runa ir par attiecību – cena/kvalitāte.
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 10.04
Tur jau tas sāls, ka pārbraucot robežu kā dienvidu tā ziemeļu virzienā nez kapēc rodas asociācijas , ka tur ceļi labāki. Nu neiet tas man kopā ar to ,ka pie mums tie ir dārgāki.
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 09.56
Es pavisam nesen uzdūros presē cipariem – runa bija līdz pat 50% dārgākiem ceļiem. Slinkums meklēt kur, bet to, ka bija atceros noteikti. Pats kādreiz mēģināju salīdzināt izmaksas ceļu posmiem , bet kad iebūros kopējās tāmēs , tad sapratu ,ka tur ko var saprast tikai speciālists, bet datus var dabūt pie Eiropas Kohēzijas fondu līdzekļu izmantošanas – es toreiz arī Lietuviešu mājas lapu atradu , tur var to izčekot.
0
Dzintars Kalniņš > garausiitis 07.09.2010. 09.58
Pirms pāris nedēļām bijām nelielā ģimenes izbraukumā pa Latvijas skaistākajām vietām un nedaudz arī Igaunijā. Latvijas-Igaunijas robežu šķērsojām vistālākajā Latvijas ziemeļu punktā – it kā nozīmīga vieta! Kurus interesē: tas ir no Rūjienas uz augšu, cauri Ipiķiem. Lai vai kā, zīmīgi likās tas, ka līdz robežai (Latvijas pusē) bija grants ceļš un tas likās ok. Pie robežas piemiņeklis ar tālākā ziemeļu punkta atzīmi. Savukārt Igaunijas pusē mūs saigaidīja asfaltēts ceļš un arī bija kaut kāda kamera, kas bija vērsta uz Igaunijā iebraucošajiem auto!!! Lieki teikt, ka nekas tāds Latvijas pusē nebija. Attiecīgi, atliek secināt, ka kārtējo reizi mūsu “lēnie” ziemeļu kaimiņi kaut ko ir spējuši paveikt labāk letiņiem.
Vēl, ja cenas pie mums ir zemas/konkurētspējīgas, tad kāpēc nedzird mūsu ceļu būves uzņēmēju izplešanos ārpus Latvijas, kur tie spētu izkonkurēt ar savu “know-how”? ;)
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 11.41
Izlasīju , plus mīnuss jau bija dzirdēts šis stāsts. Bet runājot par plāniem – skaidrs, ka uzsvars tika likts uz fondu apguvi. Kaut gan no otras puses – man pašam ir autotransports ( smagais spectransports ) un klienti ir arī būvnieki , daudzus zinu vēl no 90.gadu sākuma – ko gribu teikt – tehniku arī var pirkt dažādi – laužoties ar galvu sienā visu pirkt jaunu, ņemt kredītus un maksāt procentus , bet tad ,kad aiziet kaut kas ciet krist bezdibenī, ir arī cits ceļš – būt pieticīgākiem … Piemēra pēc atceros – pagajušogad man paziņa palīdzēja nofīrēt uz Dāniju aptuveni 50 pašizgāzējus , praktiski jaunus pa puscenu , ko bija atņēmusi banka . Vajadzēja 50 jaunas mašīnas, bet varbūt to pašu apjomu var izstrādāt nopērkot 4-5 gadus vecas mašīnas maksājot par to 40% no jaunas cenas un tādejādi ekonomējot naudu.
0
zita 07.09.2010. 03.10
Latvijā ceļu Eiropas izpratnē drīz nebūs vairs vispār. Par ceļiem savukārt ir rūpējis mūsu buldozers. Laikam tāpēc to kvalitāte atbilst kādas mazattīstītas Āfrikas valsts līmenim. Cieti!
1
putekliic > zita 07.09.2010. 08.57
Buldozeriem, kā smejies, ceļi nemaz nav vajadzīgi. Bet tas būtu nomāli. Tiem būtu jāpiedalās ceļu būvniecībā. Bet kas zīmīgi – mūsu Buldozeram nav lāpstas, tas tikai skaļi rūc un taisa lielus, smirdīgus dūmus!
0
putekliic 07.09.2010. 08.53
Kā tad! Noticēju! Vai tad paši “iesaistītie” apgalvos ko citu? Vai tad viņi kādi pašnāvnieki vai mazohisti vai? Pasakot, ka tur viss tomēr nav “pa gostiem”, sāksies izmeklēšana un viss iznāks uz āru. Kādam būtu jāsēž…
0