Bijusī darbiniece no KNAB prasa 10 000 kompensāciju

Pieredzējusī izmeklētāja pārmet Vilnītim mērķtiecīgu nepamatotu vajāšanu un pazemošanu

Bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Vita Džarcāne prasa birojam atlīdzināt 10 000 latu morālo kaitējumu par notikumu ķēdi, kuru rezultātā pēc pēdējās biroja vadības maiņas astoņus gadus par disciplinārlietu izmeklētāju nostrādājusī profesionāle kļuva par darbinieci, kuras pienākumos ietilpst atvērt aizsargbarjeru pie iestādes ieejas.

Lai gan viņas sodīšana pamatota ar kavēšanos iestādes pretkorupcijas plāna izstrādē, Džarcāne ir pārliecināta, ka patiesais iemesls ir cits – atteikšanās izmeklēt disciplinārlietas tā, lai nonāktu pie biroja vadītājam Normundam Vilnītim vēlama rezultātā. Viņš, piemēram, vēlējies, lai bargāk tiek sodīts operatīvais darbinieks, kurš kontaktējies ar medijiem, kamēr izmeklētāja par to izteica brīdinājumu. Bijušas arī citas līdzīgas lietas, par kurām viņai liedzot runāt Iekšējās drošības nodaļas (IDN) darba specifika, taču viņa notikušo novērtējusi kā vajāšanu. IDN uzrauga, vai KNAB darbinieki paši nepārkāpj likumus, neņem kukuļus utml.

KNAB uz Ir.lv jautājumiem par notikušo neatbild, pamatojot to ar tiesvedību.

Administratīvā rajona tiesa augusta vidū Džarcānes prasību noraidīja. Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāji, izskatot administratīvā tiesneša lūgumu sniegt viedokli par līdzīgu sūdzību, kas bija saistīta ar KNAB priekšnieka izdotu administratīvu aktu par darbinieka sodīšanu, nolēmusi, ka tās neietilpst administratīvās tiesas kompetencē un KNAB darbiniekiem jātiesājas civiltiesiski. Džarcānes advokāts Artūrs Šneiders informēja, ka tiek gatavota civilprasība, bet tā netiks iesniegta līdz procesa beigām administratīvajā tiesā.

Džarcāne tiesā apstrīdēja KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša rīkojumu par savu sodīšanu, laikus neizstrādāta biroja iekšējā pretkorupcijas plāna dēļ saņemot bargāko iespējamo sodu, neskaitot atlaišanu, – pazemināšanu amatā uz trim gadiem. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija bija ieteikusi pazemināšanu amatā uz gadu.

Spriežot pēc tiesā iesniegtā pieteikuma un biroja atbildes raksta, 2008.gada vasarā audita ziņojumā bija secināts, ka jāuzlabo biroja iekšējais pretkorupcijas plāns. Par to bija atbildīgas divas bioja nodaļas – Korupcijas novēršanas un Iekšējās drošības. Pēdējai tobrīd nebija vadītāja, un tādēļ Džarcāne, kas ir viena no pieredzējušākajām KNAB darbiniecēm, parakstījās kā atbildīgā. Kad rudenī tika nolemts, ka projekts kardināli jāpārstrādā, viņa rakstiski norādīja, ka viņai trūkst kompetences to izdarīt vienai un slodzes dēļ viņa nokavēs termiņu.

Viņas atvaļinājuma laikā Vilnītis Džarcāni bija iecēlis par vienīgo atbildīgo plāna izstrādātāju. Atgriežoties no atvaļinājuma, viņa informējusi jauno IDN vadītāju, Vilnīša pieņemto Jāni Stalīdzānu, ka kavēsies ar plāna iesniegšanu, jo kā prioritāte noteikti biroja jaunās ēkas drošības plāni. Stalīdzāns noteicis jaunu termiņu, ko Vilnītis lēmumā par sodīšanu nosaucis par prettiesisku darbību, jo to varējis darīt tikai biroja vadītājs. Tiesa, Stalīdzāns tikai brīdināts, bet Džarcāne pazemināta, jo viņai kā pieredzējušai darbiniecei būtu vajadzējis zināt normatīvajos aktos teikto un pārbaudīt katra rīkojuma tiesiskumu. Viņas alga no Ls 690 samazināta līdz Ls 390, mazāk nekā saņem biroja šoferis.

Kad Džarcāne Vilnītim oktobrī ziņojusi, ka nodaļu vadītāji nesadarbojas plāna izstrādē un viņai nepieciešama palīdzība, viņš izveidojis prasīto darba grupu un vienlaikus ierosinājis disciplinārlietu pret vēstules autori. Tas sakrīt ar laiku, kad nevalstiskā organizācija ''Delna'', kas tobrīd gatavoja biroja vērtēšanas ziņojumu, pieprasīja Vilnītim informāciju, kas noticis ar plānu. Vilnītis nepiekrita komisijas vērtējumam un pazemināja Džarcāni amatā uz trim gadiem, jo, pirmkārt, nepildot uzdevumus, viņa pārkāpusi hierarhiju, un, otrkārt, paraugiestādei pašai nav bijis plāna, ko tā prasa citiem. Tas radot sliktu tēlu. Abi nodarījumi kopumā novērtēti kā “kaitējums svarīgām valsts interesēm”.

Kad Džarcāne vērsās tiesā, Vilnītis šā gada februārī sodu pilnībā atcēlis. Rakstīdams pamatojumus, kādēļ viņa sodāma bargāk nekā iesaka komisija, Vilnītis nebija pamanījis, ka gandrīz 65% laika, par kuru Džarcāne sodīta kā nolaidīgi strādājusi vai laiku pavadījusi bezdarbībā, darbiniece bija atvaļinājumā. Februārī viņš secinājis, ka sods ir nesamērīgs un atcēlis to.

Taču, pēc Džarcānes un viņas advokāta teiktā, represijas turpinājās. Lai gan ierēdņu novērtēšana jau vienreiz bija veikta, februārī tā atkārtota. Džarcāne ieguvusi C vērtējumu, kam nav piekritusi, jo protokolā nav fiksēts viņas atšķirīgais viedoklis, piemēram, par to, ka tiek vērtēts gads, lai gan vērtētājs pats strādā tikai kopš augusta. Viņa izsaukta uz pārrunām pie Vilnīša, kā rezultātā vērtējums samazināts uz viszemāko – D, pamatojoties uz tiem pašiem apsvērumiem, kādi bija atceltā soda pamatā par pretkorupcijas plāna neuzrakstīšanu.

Pamatojoties uz vērtēšanas rezultātu, Džarcāne sākumā pārcelta darbā ziņojumu centrā un pēc tam – pie barjeras virināšanas, “pazeminot kompetenci un pienākumu apjomu”. Džarcāne pazemojumu neizturēja un no darba aizgāja.

“Vilnīša rīcība, turpinot represijas pēc disciplinārlietas izbeigšanas, noveda pie saslimšanas ar depresiju un veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem,” teikts tiesas prasībā, kurā piezīmēts, ka Vilnīša vēršanās pret “vecajiem” biroja darbiniekiem nav noslēpums. Nekad agrāk ne darba laikā Valsts policijā, ne KNAB Džarcānei neesot bijis nepieciešamības lietot antidepresantus. Notikušā rezultātā cietuši arī viņas bērni.