Konfliktiem nereti ir vienkārši sadzīviski iemesli
Sākums bija banāls, turpinājums plaši atbalsojās Krievijā. Pagaidām turpinājuma turpinājumam nav bijis. Saulainajā Krasnodaras novadā bērnu un pusaudžu atpūtas nometnē trīs vīriešu dzimuma tīņi gribēja iepazīties ar sava vecuma tīnīti. Meitene negribēja. Viens no puišiem iecirta viņai pļauku (pēc citas versijas – notrieca zemē). To redzēja nometnes direktora vietnieks, mēģināja iejaukties. Puiši viņam uzbruka, viņš pasauca palīgā. Sākās masveida kautiņš, kurā iesaistījās arī vietējie iedzīvotāji, palīdzot abām konfliktējošajām pusēm.
Te jāpasaka galvenais: meitene bija no Rostovas apgabala, puiši – no Čečenijas republikas. Nometnē bija četri simti puišu no Čečenijas un aptuveni desmit reižu mazāk jauniešu no citām Krievijas vietām. Palīgā nācēji bija gan vietējie krievi, gan vietējās čečenu kopienas pārtsāvji. Glāba savējos. Katrs savus savējos.
Čečenu pusaudžus ātri vien evakuēja. Čečenijas tiesībsargs nāca ar paziņojumu, ka notikušais (septiņi čečenu pusuadži nonāca slimnīcā) vērtējams kā diskriminācija pēc etniskās piederības. Viņam piebalso Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs, tiekot gatavota vēstule Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam.
Izveidota komisija, kas mēģinās izpētīt notikušo, tikai viegli tai neklāsies, liecības ir krasi atšķirīgas un pat pretrunīgas – atkarībā no tā, kas sniedz liecības. Tas jau pieredzēts pirms pieciem gadiem Kondopogā, Karēlijas pilsētiņa, kur viss sākās ar banālu kautiņu krogā un beidzās ar grautiņiem vietējo čečenu mājokļos. Bija arī izmeklēšanas un savstarpēji izslēdzošas liecības. Kurām acīm ticēt? Toreiz Kadirova vadlīnija bija nepārprotama – čečeniem vienmēr taisnība. Droši vien tā būs arī šoreiz.
Arī šoreiz diezin vai tiks noskaidrots, vai patiešām direktora vietnieks bija iereibis brucis virsū puišiem, izkliedzot “patriotiskus” saukļus, vai tomēr sitienu saņēmis pirmais. Vai meitene rupji lamājusies, un vai viens no puišiem nosaucis viņu par “krievu prostitūtu”? Vairākums paliks miglā tīts, tāpat kā, piemēram, tas, vai Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili jelkad ir ņēmis mutē vārdu “liliputins”.
Krasnodaras novada gubernators Aleksandrs Tkačovs slavē milicijas darbu un atbalsta viedokli, ka sadursme bijusi sadzīviska rakstura, bez etniskas nokrāsas. Čečeni, vēlreiz uzsvērsim, ir pretējās domās.
Viens no novadā pazīstamiem sabiedriskajiem darbiniekiem publiski uzdevis jautājumu: “Kurš un kā Čečenijas republikā nodarbojas ar to pusaudžu audzināšanu, kuri lielās grupās izbrauc uz citiem Krievijas reģioniem? Kurš un kā atlasa un instruktē pusaudžus, kuri izbrauc ārpus Čečenijas?” Pēdējais jautājums patiesībā ir sākums gan atbildei par nometnē notikušā cēloņiem, gan pretarguments ''Saskaņas centra'' līdera Jāņa Urbanoviča vīzijai par iespējamo “Biškeku” Rīgā. Ja Liepājas pusaudžu grupa sadomās “aizšaut” līdz Ludzai, viņi tā arī izdarīs, un nekāda instruktēšana nebūs vajadzīga. Pilsētas, protams, ir ļoti dažādas, bet ne principiāli atšķirīgas, un uzvedības normas abās ir ja ne gluži identiskas, tad vismaz ļoti, ļoti līdzīgas.
Etniskiem konfliktiem var būt arī pavisam citi cēloņi. Taustāmi. Pēdējā laikā bieži piesauktajā Biškekā, kurā dzīvo lielākoties kirgīzi un krievi, etniska konflikta nebija, bija sociālie nemieri. Etniskais konflikts bija valsts dienvidos, kur mīt kirgīzi un uzbeki. Tur ir daudz aitu un maz ganību, un tas ir vienas reliģijas un ierašu, bet dažādu etnosu cilvēku konflikta pamats.
Kondopogā bija etnisks konflikts, un nupat Krasnodaras novadā arī. Līdz konfliktam nonāca cilvēku grupas, kurām ir stipri daudz atšķirību. Reliģiskā piederība, tradicionālie priekšstati par to, kas ir un kas nav pieļaujami cilvēku savstarpējā saskarsmē, kā jāreaģē, ja cits dara “nepareizi”. Un tad ātri iestājas iedalījums “savējos” un “svešajos”, un pavisam dabiski sanāk, ka “savējie” dara “pareizi”, bet “svešie” – “nepareizi”.
Komentāri (36)
buchamona 29.07.2010. 15.12
Diez vai var vilkt paralēles starp nometnē notikušo un situāciju LV, vai Kirgīziju. Tās tomēr ir trīs dažādas situācijas. Ja par nometni, kurš tuvāk pazīst kaukāziešus, sapratīs, ko gribēju pateikt, čats nav vieta garām pārdomām. Vilkt paralēles starp to, kas notika Kirgīzijā un starp to potenciālo situāciju, ar kuru piedraud SC Latvijā, arī nebūtu pareizi, jo Biškekā laikam īstais nemieru konflikts bija etniskās nesaskaņas. Latvijā SC gribu izprovocēt valsts apvērsumu, kurš tiktu “maskēts”ar etniskiem nemieriem. Viņu draudi ir politiski draudi un Urbanovičs melo, taisnojoties, ka viņš ir pārprasts un tādā garā. SC ir pārkāpis “sarkano līniju” un tas ir “ūdens”, kuru mēs nedrīkstam viņiem ļaut “sasmelt un nolīdzināt”, un VL pareizi dara, gatavojoties par šo faktu griezties DP
0
mary75 29.07.2010. 12.07
Manuprāt, lai Latvijā sāktos etniski konflikti, politiķiem būtu ļoti jāpacenšas un jānotiek kam patiešām ārkārtējam.
Jācer tomēr, ka mums te nav Biškeka, un iedzīvotāji ir eiropieši, kas nesāks risināt problēmas etnisko tīrīšanu veidā.
Drausmīgāku un iznīcinošāku scenāriju daudznacionalā valstī pat iedomāties nevar.
Bet, izskatās, kādam gribās, lai tie konflikti būtu, citādāk Urbanovica pēdējās aktivitātes izskaidrot nav iespējams.
Ārkārtīgi bezatbildīga rīcība, kas noved pie sabiedrības radikalizācijas, būtībā, Urbanovics nostādijas sevi vienā līmenī ar provokatoru Gardu.
Kaut arī, jābrīnās nav, abi bijušie padomju funkcionāri.
6
::Vai cis :: > mary75 29.07.2010. 14.19
Dzeri, es nerunāju par savu personisko nostāju, bet par emocionālo reakciju, kādu Urbanoviča izteikumi izraisa pat man – izteikti kosmopolitiskam cilvēkam. Šajā ziņā tomēr Urbanoviča prātuļojumiem ir lielāks negatīvais potenciāls.
0
mary75 > mary75 29.07.2010. 14.26
Emocionāla reakcija man arī līdzīga.
0
Edzs > mary75 29.07.2010. 15.13
dzeris49 pirms 53 minūtēm: _…Gardas provokatīvās izdarības, tāpat kā arī jebkura cita, nav ne ar ko labākas par Urbanovica izdarībām,…_
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
neliec Gardu ar meitenem uz viena plaukta ar Urbanovichu, Garda nevienam nav draudejis un aicinajis nogalinat.
0
kristaps_drone > mary75 29.07.2010. 14.29
Neesmu īsti sekojis Gardas aktivitātēm, taču, cik man tās iekritušas acīs vai ausīs, viņš ne uz kādām estrēmām darbībām nevienu neaicina. Bet atgādina, piemēram, Ženēvas 1949. gada konvencijas 49. paragrāfu, respektīvi, atsaucas uz starptautiskām normām, kurās ir noteikts, kā nu ar tiem migrantiem un okupantiem ir un kā jābūt. Tu taču neapgalvosi, ka civilizētā pasaulē izstrādātas un pieņemtas starptautiskās normas ir ekstrēmas? Par Tevis sludināto “sadzīvošanu” – tā ir iespējama, ja, Ineses terminoloģijā runājot, “blaktis”: 1) par sadzīvošanu runā valsts valodā, nevis savā; 2) skaidri parāda, ka 1940. gada vasaras notikumus saprot tā, kā to nosaka Saeimas pirms dažiem gadiem pieņemtais likums (vai deklarācija) par okupāciju; 3) 1945. 9. maiju nesvin vispār vai dodas svinēt nevis uz Pārdaugavu, bet uz aizZilupi utt.
0
mary75 > mary75 29.07.2010. 14.07
Cerams, pati saproti, ka neviens nekur nevāksies, un jāsadzīvo būs tā ka tā, tāpēc Gardas provokatīvās izdarības, tāpat kā arī jebkura cita, nav ne ar ko labākas par Urbanovica izdarībām, jebkura starpnacionāla naida kurināšana šai valstī ir vislielākā bezatbildība, un tā jāpārcērt pašā iedīglī, pilnīgi pareizi.
Un te dalīšana, tipa, Garda – mūsējais, Urbanovics – svešais neder.
Abi provokatori.
0
::Vai cis :: > mary75 29.07.2010. 13.58
Dzeri, man ir šāds funktieris: ja manā dzīvoklī būtu saviesušās blaktis un uzstājīgi paģērētu, ka viņas gulēs manā gultā, bet man obligāti jāpārvācas uz šķirbu starp grīdu un kājlīsti, pretējā gadījumā viņas, t.i., blaktis mani piekaus vai nogalinās, es viennozīmīgi atbalstītu saukli “čemodan – vokzal – uroģina” (lai arī Garda man dziļi riebjas) un būtu gatava iznīdēt šīs blaktis ar jebkuriem līdzekļiem, īpaši neprātuļojot, vai tā ir tikai mūlāpa retorika, vai arī terorisma draudi. Šāda muldēšana ir jāpārcērt saknē.
0
eva_o 29.07.2010. 12.14
Biškekā un vispār Kirgīzijā konfliktā ir arī etniskā dimensija, bet būtiskākā “sprāgstviela” ir vēsturiskā klanu būšana, kura rada izaugsmes iespējas tikai “savējiem”. Varas maiņa un prezidenta bēgšana NEBIJA pirmkārt saistīta ar ETNISKO konfliktu. Kritisko neapmierinātību radīja pārāk nekaunīgā zagšana un nepotisms. Rezultātā vienus “savējo” klanus kārtējo reizi nomainīja citi “savējo” klani, bet pa vidam izpaudās arī starpetniskā neapmierinātība. Latvijas politiskajai kultūrai ir zināma līdzība ar Āzijas un Kaukāza bijušo padomju republiku politisko kultūru – tāpēc tāds satraukums. Vai “klani” kādreiz demokratiski atkāpjas no varas?
0