Kaut gan publikācijās un privātās sarunās daudzi Latvijas autori pauduši neapmierinātību ar autortiesību aizsardzības biedrības AKKA/LAA darbību, uz biedrības kopsapulci no patlaban biedrībā esošajiem 298 autoriem vakar ieradās tikai 20 biedri, un līdz ar to kvoruma trūkuma dēļ nav tikusi ievēlēta jauna biedrības padome
Šī iemesla dēļ atkārtota kopsapulce tiks rīkota 29.jūlijā, ziņo aģentūra LETA. Atkārtotā kopsapulcē padomes vēlēšanas notiks neatkarīgi no tā, cik biedri būs ieradušies, paredz biedrības AKKA/LAA statūti.
AKKA/LAA padomes sastāvā darbojas deviņi cilvēki. Patlaban padomes prezidente ir dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valts Pūce, Valdis Rūmnieks un Ungars Savickis.
Biedrības padome pārstāv biedru intereses starp kopsapulcēm, sanāk uz sapulcēm ne retāk kā sešas reizes gadā un biedru vārdā lemj par svarīgākajiem jautājumiem.
Padomes uzdevums ir realizēt biedrības stratēģiju, apstiprināt gada budžetu, apstiprināt visas biedrības darbībai nepieciešamās radošās un finanšu programmas un to līdzekļu izlietojumu, izstrādāt un apstiprināt atlīdzības autoriem minimālās normas un to iekasēšanas, sadales un izmaksas noteikumus. Padome arī lemj par jaunu biedru uzņemšanu un izslēgšanu un risina citus būtiskus jautājumus, kuru izlemšana neietilpst kopsapulces, prezidenta vai izpilddirektora izņēmuma kompetencē.
Kopsapulcei bija jāizvērtē AKKA/LAA darbs pēdējo trīs gadu laikā.
Pēdējo trīs gadu laikā AKKA/LAA savu mantisko tiesību administrēšanu uzticējuši 690 jauni autori un 168 autoru mantinieki, noslēgti arī līgumi ar 386 autoriem, kas saņem publiskā patapinājuma atlīdzību. Ja 2007.gada 1.janvārī AKKA/LAA pārstāvēja 3343 Latvijas autorus, tad šā gada 1.janvārī tie bija 4020 autori – vidēji katru darba dienu viens autors noslēdz līgumu ar AKKA/LAA. Patlaban biedrība AKKA/LAA jau pārstāv 4146 Latvijas autoru mantiskās tiesības un vairāk nekā četru miljonu ārvalstu autoru tiesības.
Ar izvērstu AKKA/LAA iekasēto autoratlīdzību apjoma un sadalījuma analīzi var iepazīties rakstā “Dārgās autortiesības”.
.
Komentāri (32)
varrvara 09.07.2010. 10.32
Pirmkārt nekavējoši jālikvidē paaugstinātie tarifi šķēles un kalvīša, un pārējām alternatīvajām elektrostacijām, kuras patiesi izkropļo elektroenerģijas tirgus cenas.
4
Arija Saleda > varrvara 09.07.2010. 13.29
Vēl jau ir iBIOgāze
0
snjuu > varrvara 09.07.2010. 12.20
Muļķīgi, protams, ka “zaļo” (sīko un būtībā arī lielo (tik tur nekā nevar darīt) HES gadījumā draudzīgums videi ir pavisam nosacīts) enerģiju ir pārtvēruši oranžie, tomēr vietējo resursu izmantošana ir veicināma arī šādā veidā.
0
austrisv > varrvara 09.07.2010. 12.10
Piekrītu, jo cik ilgi var maksāt dubulto tarifu par mazajām elektrostacijām gan kalvīša, gan Šķēles projektiem un citiem , kuriem Šķēle 2002 gadā, kad beidza premjerēt, tad savējiem izdeva simtiem licenču, lai slauktu tautu!
Tāpat vēja parkiem ir pat dārgāks elektroenerģijas iepirkums nekā ES valstīs!
Ja par 1% elektrības ražošanu jāmaksā tūlīt gadā būs pat 40 milj Ls, tad jāslēdz ciet tie kantori, jo priekš kam valstij viņi jāuztur, lai pārdod kādai citai energofirmai par dubulto tarifu!
0
Arija Saleda > varrvara 09.07.2010. 10.37
Līgumi neļauj, iesūdzēs tiesā un saņems visu naudu tāpat. Viņus vajag atslēgt no vienotā tīkla lai groza savus vēja spārnus uz nebēdu biedējot putnus:) Žēl, bet tas līgumā ar jau ir paredzēts.
0
andrisskrastins 09.07.2010. 11.21
Vairs neticu Latvenergo tarifu nemitīgajai celšanai. Lūdzu, Kampar, darba lauks plašs – sākam auditēt šo tarifu pamatotību. Un negribu nekādas atrunas dzirdēt par bla bla bla konkurenci, tirgu – monopoliem tāds neeksistē.
1
Arija Saleda > andrisskrastins 09.07.2010. 11.58
Pēci, tarifs – tas tāds savdabīgs patēriņa nodoklis, pie nosacījumiem ja:
– uzņēmuma darbības izmaksas nav uzpūstas
– investīcijas ir saprātīgas un mērķtiecīgas
– noteikta peļņas daļa aiziet valstij dividendēs
Pirmo punktu kā reizi pašlaik KNAB risina
0
Ilva 09.07.2010. 12.24
Savdabīga doma, ir brīvais tirgus … Ir jautājumi:
1) Kur es varu pieslēgties alternatīvam piegādātājam?
2)Kādu tirgus daļu Priv sektorā aizņem Latvenergo?
3)Kādi ir Latvenergo peļņas radītāji vidēji gadā pēdējo 5 gadu periodā?
4) Kādu daļu no Latvenergo izdevumiem rada Latvijas Gāzes piegādes un uzcenojums. Abi starp citu vēl aizvien ir Valsts kontrolē uzņēmumi
Vai kā es gaidu brīdi, kad ienāks miestā kāds multioperators, kurš vienlaikus piegādās gan elektrību, gan gāzi. Vai arī būs kā Britānijā, kur vienai ēkai var piešķilt vismaz 4 alternatīvas … Tad lai runā par brīvu tirgu
P.S. Izskatās kā līdzās Kļeckina horizontālajam timekodam parādās arī Barisa enerģētikas brīvais tirgus
1
0
-1
Atbildēt
@Pauls Puķītis > Ilva 09.07.2010. 15.18
Labs komentārs.
Izskatās, ka šis Miķelsona vietnieks arī ir samaitājies.
0