12500 x 29 cm

Bērni grib un viņiem patīk dziedāt. Varbūt šoreiz izdosies

Nesen 2008.gada 12.jūlijā XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku noslēguma koncertā Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers savu svinīgo uzrunu noslēdza ar vārdiem: "Mūsu vienotība ir dziesmas spēkā, tādēļ aicinu Jūs visus kopā jau šogad iekļaut obligāto dziedāšanu mūsu skolu programmās! Kopā mums izdosies!"

Pagaidām nav izdevies.

Tomēr šie vārdi sacēla milzīgu ažiotāžu sabiedrībā, kurā daļa nostājās PAR dziedāšanas obligātumu, cita daļa nostājās PRET. Tā nu anonīmi strīdējāmies savā starpā ziņu portālu diskusijās.

Diskusiju karstumā piemirsās būtiskākais: bērni grib un viņiem patīk dziedāt! Ja dziedāšanas skolotājs spēj ieinteresēt, bērni pēc skolas beigšanas turpina dziedāt pieaugušo koros līdz mūža galam.

Obligāta iespēja dziedāt
Pateicoties dziedāšanas ''neobligātumam'' izglītības sistēmā, tas, vai skolā ir koris, atkarīgs tikai un vienīgi no skolas direktora izglītotības, inteliģences, personīgās pieredzes un citu apstākļu kopsummas subjektīva lēmuma, jā, arī no caursišanas spējām. Proti, ja skolas direktors ir sportists, diezgan maza ir varbūtība, ka viņš cīnīsies par skolas kora eksistenci vai izaugsmi. Protams, mēdz gadīties arī objektīvi apstākļi, piemēram, grūti atrast labu dziedāšanas skolotāju. Diemžēl ''valstī, kura dzied'', šobrīd nav sistēmas, kas bērniem obligāti nodrošinātu iespējas dziedāt. Nevis, ka bērniem obligāti ir jādzied, bet, ka bērniem ir obligāti nodrošināta iespēja dziedāt!

Neskatoties uz šodienas dziedāšanas neobligātumu un uz ārkārtīgi sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, tūkstošiem Latvijas bērnu no šodienas līdz nedēļas nogalei, spītējot karstajam laikam, kļūs ''vienoti dziesmas un dejas spēkā''. Visu nepieciešamo informāciju par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem iespējams gūt pietiekami gaumīgajā un saturīgajā mājaslapā .

Par mazu estrāde. Vai patriotisms
Man ir liels prieks, ka Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vispār notiek! Prieks, ka organizētāji ir iztikuši bez skandāliem, kuri nez kādēļ parasti tiek piedzīvoti ''lielajos'' svētkos. Prieks, ka vēl var dabūt biļetes. Prieks, ka koru vadītāji ir apmierināti ar koncertu programmu (arī starp graudiem var atrast pelavas). Žēl, ka nav izdevies svētkos ieintegrēt 1.-4.klašu skolēnus. Ir bažas par karsto laiku, spilgto sauli un bērnu izturību uz estrādes skatuves.
Taču ir ārkārtīgi žēl to bērnu, kas ir palikuši aiz svītras un svētkos nepiedalīsies. Nepiedalīsies, jo neiekļaujas matemātiskajā formulā ''12500 x 29 cm'', proti, Mežaparka estrāde nevar ietilpināt visus mazos dziedātgribētājus, kur katram ir atvēlēti nieka 29 centimetri. Dziesmu svētku estrāde ir pārāk maza.
Pēc vairākām atlases kārtām – koru skatēm, dalībai svētkos tiek izvirzīti tikai ''labākie'' kori. No vienas puses: konkurence veicina koru līmeņa izaugsmi. No otras puses: bērni, kuri dzied koros, kas palikuši aiz strīpas, viļas visā dziedāšanas procesā kopumā. Patiešām, ar ko gan šie bērni ir sliktāki par citu skolas koru bērniem? Ar to, ka viņiem nav paveicies ar skolas direktoru vai kora vadītāju?
Tomēr uzskatu, ka dziedāt griboša bērna atstāšana aiz svītras ir kļūda. Es zinu, ka nodrošināt vāju koru dalību svētkos ir riskanti, dārgi un sarežģīti. Tomēr, ja domājam par Dziesmu svētku procesu daudzu gadu griezumā, nevis tikai par šiem svētkiem, mums ir jādara viss iespējamais, lai var piedalīties visi, kas to vēlas. Kurš valstisks notikums bērna dzīvē vēl labāk var stiprināt patriotismu?
Kamēr mums nav paplašināta Dziesmu svētku estrāde, varbūt vājākie kori var piedalīties dziesmu svētku gājienā, dažādos ielu koncertos, citās muzikālās izpausmēs svētku laikā. Viņi taču ir! Skolas direktors, kurš tā jau nebija labvēlīgi noskaņots pret kori, pēc tam, kad koris netiek pielaists svētkiem, var nolemt vispār to likvidēt. Atstājot daļu bērnu aiz svītras, mēs panākam to, ka dziedāšanas kultūra iznīkst. Tiem, kas netic varbūtībai, ka Latvijā nākotnē var iznīkt koru kultūra vai kopdziedāšanas kultūra, aicinu iepazīties ar skaitļiem, kas attiecas uz zēnu koru un vīru koru katastrofāli straujo iznīkšanu.

Svētkos vienot, ne šķelt
Ja mēs joprojām vēlamies ticēt, ka Dziesmu svētku kustība visveiksmīgāk veicina un stiprina latvisko identitāti un ceļ nacionālo pašapziņu, tad mums jākopj katrs mazākais stādiņš (lasi: katrs dziedātgribošais bērns), lai tas izaugtu par varenu ozolu.
Tomēr, ja mēs noticam, ka mūsu nākotne ir multinacionāla un multikulturāla valsts, kuras identitāte saistās ar krāšņi pušķotu Ziemassvētku egli vai starmešu izgaismotiem ''Koru kariem 33'', tad bērnu sadalīšana labajos un sliktajos ir pareizais virziens. Bērni tad arī izaugs un pazudīs šajā pasaulē, kur nu kurais.
Latvieši bieži mēdz paši par sevi teikt: esam maza tauta. Jā, ja mēs sākam dalīties un dalīt, nodalīt pareizos no nepareizajiem, veselos no slimajiem, garmatainos no īsmatainajiem un pareizos no nepareizajiem, tad mēs kļūstam mazi. Jeb niecīgi.
Dziesmu svētkiem ir jābūt svētkiem, kas vieno. Vieno visus bez izņēmuma. Jā, jābūt parametriem, svirām, kas iedarbina progresiju, bet jāspēj paķert līdzi arī tos, kam ir grūti. Ir taču tik daudz iemeslu, kāpēc ir grūti. Un dziesmu svētki nav koru konkurss!
Kā man teica kāda laba kolēģe: ''Šodien jāpriecājas, ka tas bērns vispār atnāk uz kori. Labāk lai rūc, nevis aiz stūra rij tabletes.''
Manuprāt, dziedāšana skolas korī ir viens no pēdējiem bastioniem, kas bērnu kaut nedaudz atvelk no visiem tiem kārumiem, ko piedāvā alkatīgais naudas akacis.
Tādēļ, ja man būtu iespēja, es Valsts prezidentam lūgtu šī gada svinīgo uzrunu nobeigt ar vārdiem: "Mūsu vienotība ir dziesmas spēkā, tādēļ aicinu Latvijas Republikas Saeimu, Ministru kabinetu, novadu pašvaldības, skolu direktorus un visu sabiedrību darīt visu iespējamo, lai skolas mācību programmās obligāti nodrošinātu bērniem iespēju dziedāt skolas korī! Kopā mums izdosies!"
P.S. Aicinu visus ar savu klātbūtni atbalstīt mazos svētku dalībniekus svētku gājienā 10. jūlijā no plkst.9 līdz 13. http://www.dziedundejo.lv/gajiens/
Artūrs Ancāns ir ''Swedbank'' kora diriģents, Latvijas kordiriģentu asociācijas valdes priekšsēdētājs

.