Prezidents noskaidrots

Komorovskis Jaroslavu Kačiņski apsteidz ar nelielu pārsvaru
Notika ticamākais. Svētdien Polijā notikušajās prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidenta pienākumu izpildītājs, partijas “Pilsoniskā platforma” (PP) pārstāvis Broņislavs Komorovskis.Savu sāncensi, partijas “Tiesības un taisnīgums”(TT) līderi Jaroslavu Kačiņski viņš apsteidza ar aptuveni 5% pārsvaru.
Priekšvēlēšanu laiks pagāja pieklusināti un bez kliedzošām apsūdzībām. Pārāk nesen bija apbedīts aviācijas katastrofā pie Smoļenskas bojā gājušais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un citas augstas amatpersonas, kas atradās lidmašīnā.

Asums tikai šķietams
Pirmsvēlēšanu laikā sabiedriskās domas aptaujas visu laiku rādīja nelielu, taču stabilu Komorovska pārsvaru.Tiesa, pagājušās nedēļas vidū kāda aptauja uzrādīja, ka Kačiņska popularitātes rādītājs mazliet (par 2%,kas varēja būt statistiskā kļūda) pārsniedz Komorovska “varējumu”. Tas svētdienas balsojumam piešķīra īpašu “asumu”. Balsošanas iznākumu acīmredzot izšķīra tie aptuveni 14% vēlētāju, kas pirmajā kārtā balsoja par “Demokrātisko kreiso spēku” (bijušo komunistu) līderi Gžegožu Naperaļski. Tiesa, pretēji gaidītajam, Naperaļskis saviem atbalstītājiem publiski nepateica, kuram kandidām otrajā kārtā būtu jādod priekšroka. Patiesībā pēc tā nebija vajadzības – tāpat skaidrs, ka kreisajiem simpātiskāks par konservatīvo Kačiņski šķitīs liberālākais Komorovskis.
Priekšvēlēšanu laikā abi kandidāti nebeidza daudzināt, ka pilsoņiem jāizvēlas starp diviem valsts attīstības ceļiem. Patiesībā viņu programmas nebija īpaši atšķirīgas. Abi piemin nacionālo interešu aizstāvēšanu Eiropas Savienībā, tautas dzīves līmeņa celšanu, iekšpolitisko ķīviņu izbeigšanu (kas nav izdarāms). Komorovskis vēl akcentēja sabiedrības modernizāciju, Kačiņskis uzsvēra, ka sakot patiesību iespējams efektīvāk risināt valsts problēmas.

Reiz jau bijis
Polija atgriežas situācijā, kas pieredzēta pirms trijiem, četriem gadiem, kad prezidents bija Lehs Kačiņskis, bet premjers – Jaroslavs Kačiņskis. Polija ir parlamentāra republika, taču prezidents ir tiesīgs “atmest atpakaļ” parlamentam, viņaprāt, nederīgus likumus, prezidents ieceļ (mūsu Valda Zatlera gaišzilais sapnis) vairākas ietekmīgas amatpersonas, sava teikšana viņam ir ārpolitikā un militārajā jomā.
Savas prezidentūras gados Lehs Kačiņskis veto tiesības izmantojis tuvu pie 20 reizēm. Viņš nobremzējis sociālās nodrošināšanas sistēmas reformēšanu un spējis kavēt privatizācijas plānus. Komorovskis un premjers Donalds Tusks nav radinieki, taču ir domubiedri, kuriem ar kopīgas valodas atrašanu grūtības nav paredzamas. Tagad liberāļi varēs turpināt reformas, ja tiks galā ar pēdējo šķērsli – PP pašai parlamentā nav vajadzīgā vairākuma, tā ir izveidojusi koalīciju kopā ar mazskaitlīgo Zemnieku partiju, kurai ir atšķirīgs viedoklis sociālo jautājumu risināšanā.

Lielā balva cita
Komorovskis pirms Smoļenskas traģēdijas ārpus Polijas bija maz pazīstams, ja nu vienīgi ar kritiskajiem izteicieniem saistībā ar Leha Kačiņska došanos uz Tbilisi tūlīt pēc Krievijas un Gruzijas kara 2008.gada vasarā. Viņu mēdz uzskatīt par promaskavisku politiķi, taču diezin vai tā ir. Tieši Komorovskim pieder vārdi, ka “uz Krieviju vajag rūkt, jo citu tonalitāti tā uztver kā vājuma pazīmi”.
Jā, Krievijas un Polijas attiecības ir uzlabojušās, taču tas nav saistāms ar poļu politiķiem. Tas izriet no Krievijas krasās nostājas maiņas Katiņas traģēdijas lietā. Jaunais prezidents, domājams, mēģinās līdzsvarot attiecības ar Vāciju, kuras savas valdīšanas laikā pamatīgi sapostīja dvīņubrāļi. Aktualitāti nav zaudējis “karstais kartupelis” – ASV pretraķešu sistēma Polijā, taču tas drīzāk ir nevis Polijas, bet gan ASV un raķetes slimīgi uztverošās Krievijas attiecību jautājums.
Kad par zaudējumu vairs nebija šaubu, Kačiņskis apsveica uzvarētāju, tūlīt pat gan bilstot, ka “tas bija tikai ģenerālmēģinājums”. Viņam taisnība. Nebijis Smoļenskas traģēdijas, Lehs Kačiņskis būtu piedalījies rudenī plānotajās prezidenta vēlēšanās, un  ir pamats domāt, ka viņš zaudētu Komorovskim pārliecinošāk nekā nule brālis. Lielā balva ir nevis prezidenta krēsls, bet gan uzvara nākamruden paredzētajās Seima vēlēšanās.

.