ES atļauta vienas modificētas kukurūzas un kartupeļu šķirnes audzēšana
Vairāk nekā puse Latvijas pašvaldību pieņēmušas saistošos lēmumus, ar kuriem tiek aizliegta ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšana, atsaucoties uz Vides ministrijas mājaslapā publicēto informāciju, vēstī aģentūra BNS.
ĢM kultūraugu audzēšanu savā teritorijā aizlieguši 65 no 118 Latvijas novadiem, vēl 24 novados paziņots pašvaldības nodoms par liegumu ĢM kultūraugu audzēšanai un notiek ieceres publiskā apspriešana.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas izpilddirektore Mairita Blūma BNS atturējās prognozēt, cik lielu Latvijas teritoriju nākotnē varētu aptvert aizliegums, gan norādot, ka ĢM aizliegušo pašvaldību skaits turpinās palielināties.
Patlaban Eiropas Savienībā atļauta tikai vienas ĢM kukurūzas un kartupeļu šķirnes audzēšana. Jau vēstīts, ka 2009.gada jūlijā stājās spēkā grozījumi ĢM organismu aprites likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām pēc iedzīvotāju ierosinājuma veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢM organismiem, nosakot modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās.
ĢM organismi ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ĢM augi ir soja un kukurūza, un pašlaik pasaulē pārtikā plaši izmanto arī ĢM rīsus un rapsi. Lielāko draudu speciālisti no ĢM augiem saredz bioloģiskajām zemnieku saimniecībām, jo modificētie gēni izplatās tuvākajā apkārtnē un neļauj uzturēt ekoloģiskās saimniekošanas metodes.
.
Komentāri (48)
Andris 26.06.2010. 19.18
Interesanti izdarīt šādu eksperimentu – iekļaut kādas pašvaldības sēdē jautājumu, piemēram, par “molibdēnu saturošu eļļu aizliegšanu” vai kaut ko līdzīgu – tā, lai jautājumā figurētu kāds gudrs vai neikdienišķs vārdiņš. Visticāmāk, nobalsos par aizliegšanu, sevišķi ja padome sastāv pārsvarā no tantēm. Un viņām pat negribēsies iedzilināties, ka šāda eļļa atrodas automobiļos, ar kuriem viņas atbrauca uz sēdi un brauc katru dienu.
Tāpat ar tiem augiem. Šajās pašvaldībās visur noteikti jau aug ģenētiski modificēti augi – šķirnes, kuras ģenētiski modificēja, piem., 60-os gados ar visai rupjām un nekontrolējamām ģenetiskās modificēšanas metodēm kā radioaktīvā apstarošana. Vienīga starpība – tolaik tik gudri vārdi kā “ģenētika” un “modificēšana” vēl nebija izplatīti.
Labāk nitrātu izmantošanu būtu aizlieguši. Par tiem jau sen ir pierādīts, ka tie ir stipri kancerogēni.
2
Andris Mālnieks > Andris 06.07.2010. 10.33
Kas attiecas uz 60-iem gadiem, apstarošanu un citām nekontrolējamām metodēm, tomēr ir viena būtiska atšķirība: mutācijas, kas šādi veidojas, tomēr rodas no paša auga gēniem; un iespēja, ka šādi ābolā ieviesīsies kāda daļa no kādas baktērijas vai dzīvnieka, ir nulle.
Arī šodien gēnu regulācijā ir ļoti daudz neizpētītu lietu, un apgalvot, ka mēs zinām, ko darām, ir vienkārši uzpūtība. Mēs arī nevaram paredzēt, kā nobīdās vielu līdzsvari šūnās, ievietojot tajās svešu organismu daļas, tāpēc katra ĢMO šķirne ir rūpīgi jāpēta, saprotot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ietekmi uz patērētājiem.
Diemžēl šādi pētījumi ir dārgāki nekā mārketinga kampaņas, un pētījumu rezultātā liela daļa ĢMO šķirņu izrādās kaitīgas – tajās veidojas lielāks daudzums toksīnu, un tamlīdzīgi. Galu galā, tas izrādās naudas jautājums, lauksaimniecības tirgus monopolizācijas jautājums – kas kontrolē šķirņu autortiesības, tas kontrolē lielu daļu pārtikas.
0
Andris Mālnieks > Andris 06.07.2010. 10.26
Jā, ir taisnība, ka cilvēki bieži vien nesaprot, kas ir kas. Tās ir dabiskas sekas tehnoloģiju sarežģītībai. Tāpēc ir jāsaprot jautājuma būtība.
Protams, ka cilvēki atturas no saskarsmes ar nesaprotamām lietām. Reti kurš, būdams pie pilna prāta, liek savu parakstu uz jurisdiska dokumenta, kura jēga nav saprotama. Tāpēc ir tikai dabiski aizliegt nesaprotamo.
Šo cilvēku nezināšanu un arī nevēlēšanos zināt tad arī izmanto Monsanto un citi ĢMO ražotāji, kas reklāmās dzied, ka “ĢMO ir nekaitīgi, ĢMO atrisinās bada problēmu”, publicē visādus rakstiņus par ĢMO kā panaceju.
Pamēģiniet nopirkt ĢMO sēklas, atklāti deklarējot, ka tās izmantosiet pētījumos ar dzīvniekiem, lai noskaidrotu, ir tās kaitīgas, vai nav. Domāju, jums neviens neko nepārdos, vai liks parakstīt dokumentu, ka kaitīguma gadījumā rezultāti nav izpaužami :)
0
tetrapack 26.06.2010. 18.04
Interesanti, cik no pašvaldībām reāli apsvēra argumentus par un pret, un cik vienkārši aizliedza tāpēc, ka “ģenētiski modificēts” kaut kā aizdomīgi izklausās.
5
lailabidzane > tetrapack 27.06.2010. 11.08
.
No otras puses zeļ un plaukst arī primitīvā dabīgās atlases, selekcijas, un modificēšanas sabāšana vienā maisā, papildinot to ar ķimizāciju un “nitrātu aizliegšanu vispār”.
Un tad vēl cilvēka nodalīšana, un pretnostatatīšana dabai. Nē, es neesmu darvinists, bet cilvēks IR dabas sastāvdaļa. Īpaša, bet sastāvdaļa. Gan ‘nature’, gan ‘environment’ izpratnē. Ja cilvēku pretnostatām visam pārējam, tad iejaukšanās IR arī sēņošana un padzeršanās no avota. Ja nē, tad jautājums nav par to, ko cilvēks nesaprātīgi rīkojoties nodara dabai (videi), bet gan, cik racionāla IR viņa attieksme pret sevi unsaviem bērniem.
0
lailabidzane > tetrapack 27.06.2010. 11.14
.
Bet runāt par ĢMO aizliegšanu, sākot no Eiroparlamenta līdz novada domei, taču IR cēlāk un patīkamāk, nekā par to, cik daudz saražotā pārtika nonāk atkritumu izgāztuvēs. Jo to modificēšanu tak iecerējuši tie sliktie, bet pārtiku atkritumos metam mēs paši. Kaut kā nesmuki… ko nu par to…
0
lailabidzane > tetrapack 27.06.2010. 10.57
.
Tā IR, Uģi! Vairums speciālistu pauž angažētu viedokli. Un tā dara gan tie, kas pret ĢMO, gan tie, kas par!
Un nevajag jau daudz. Tikai akcentēt par vai pret “vajadzīgos” aspektus, nosaucot tos par argumentiem, uzņemot kādu sirdi plosošu filmu, titros ar sīku šriftu “atklāti” nosauktajam finansētājam tāpat neviens uzmanību nepievērsīs. Vēl labi strādā attiecīga ranga expolitiķu iesaistīšana, un atradīsies taču tādi, kuriem pensijā garlaicīgi, vai politiķojot kapitāls padilis.
0
elinaliepina > tetrapack 27.06.2010. 10.18
Nelaime tā, ka vairums speciālistu diemžēl pauž angažētu viedokli, jo ir finansiāli atkarīgi no lielajiem ķīmijas koncerniem.
Vai tiešām var salīdzināt dabisku izlasi, selekciju ar rupju, mehānisku ielaušanos dzīvā šūnā? Vai tiešām dabā tomāts var sakrustoties ar leduszivi?
Pajautājiet zemniekiem, vai ĢMO audzēšana izmaksā lētāk. Atbilde būs noliedzoša. Viņi piebildīs, ka, audzējot augu šķirnes, kas ir izturīgas pret indēm, vienlaicīgi veidojas šiem augiem radniecīgu šķirņu nezāles, kas arī ir izturīgas pret indēm.
Jo vairāk cilvēks ar savu darbību iejaucas dabas procesu norisēs, jo vairāk tiek izjaukts līdzsvars,kas tomēr vēl šur tur ir saglabājies. Tā ir lejupejoša “attīstība”, un ir vērts padomāt, ar ko tas var beigties.
0
uldis_erglis > tetrapack 26.06.2010. 18.10
Tieši tā. Redzēju, ka vides ministrijas mājas lapā tika veikta iedzīvotāju aptauja. Pareizāk gan būtu aptaujāt speciālistus, kas varētu izvērtēt, kādi ir riski un kādi ir ieguvumi no ĢM augu kultivēšanas. Citādi vien sanāk tā, ka viena tante teica, ka ĢM ir slikti, un nu pusē pašvaldību pastāv aizliegums.
0
daina_tabuna 26.06.2010. 21.23
Idiotisms! Kas būs tālāk? Sāksim meklēt raganas un dzedzināt?
Jebkura selekcija, jaunu šķirņu veidošana un potēšana arī ir ģenētiskā modificēšana. Ģenētiski nemodificētu kartupeļu Latvijā vispār nav. Kurš ēd tikai mežābolus? Visa Latvijā nopērkamā maize ir cepta no ģenētiski modificētu graudaugu šķirnēm. Ja kāda jebkura kultūrauga šķirne nav noturīga pret salu un selekcijas ceļā panāk, ka tā kļūst salcietīga- ir notikusi ģenētiska modifikācija. Ir izmainīts kāds auga gēns, kas atbild par noturību pret salu.
Ja aizliedz ģenētisko modoficēšanu, tad ir jāaizliedz lauksaimniecība vispār. Tāda sajūta, ka kopā ar izglītības sistēmu ir sagrauta arī loģiskā domāšana sabiedrībā vispār.
16
+2
-4
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
@lailabidzane > daina_tabuna 26.06.2010. 22.10
.
Vai tie IR visi gudrie vārdiņi, ko zini, agrunte?
0
lailabidzane > daina_tabuna 26.06.2010. 23.32
.
Komunistiskā ideoloģija atstāja postošu ietekmi.
Iespējams, ka googlisms IR nesalīdzināmi kaitīgāks – tās lietotājiem IR tieksme pirmo piedāvāto resursu pieņemt par “dzīvu patiesību”. Izlasīt, labāk apskatīt, un justies gana informētiem.
Viens resurss – viena patiesība. ;)))
0
Andris > daina_tabuna 27.06.2010. 19.35
Tieši tas man personiski nepatīk – gribam aizsargāties no ķīmiskās rūpniecības un tās indēm, un tāpēc ieriebjam bioloģiem un aizliedzam viņu radītās šķirnes, kurām nav nekādu ķimikāliju un indu.
Tas man atgādina ideju aplikt tukšas CD matricas ar autortiesību nodevu, kaut arī uz tukšām CD matricām nav nekādu autordarbu.
0
bebiekste > daina_tabuna 27.06.2010. 13.11
>agrunte
Atšķirība ir tajā, ka viens augs dzīvo dabiski savā vidē, kamēr citam vienīgā priekšrocība ir izdzīvot cilvēka ar dažādām ķīmijām mākslīgi radītā vidē. Lielāks risks ir nevis kaut ko apēst, bet nonākt atkarībā no ķīmiskās rūpniecības.
Bet labāk būtu bijis, ja kāds iedotu konkrētu informāciju par: “Patlaban Eiropas Savienībā atļauta tikai vienas ĢM kukurūzas un kartupeļu šķirnes audzēšana.” Informācija kas un kā ir modificēts tām divām kultūrām padarītu diskusiju konstruktīvāku.
0
Andris Mālnieks > daina_tabuna 06.07.2010. 10.42
Aplamības. Selekcija ir darbības ar esošajiem gēniem, tos komplektējot un pārgrupējot, pastiprinot cilvēkam vēlamas īpašības. Selekcija ir atlase pēc rezultāta, pavairojot augus ar vēlamām īpašībām.
Ģenētiskā modifikācija ir tieša iejaukšanās gēnos, ievietojot ģenētisko informāciju no svešiem organismiem, bieži vien vairākiem, tehnisku apsvērumu dēļ; rezultātā cerot iegūt vēlamo efektu. Pie kam, parasti ievietošana notiek iepriekš neparedzamā vietā. Līdz ar to, ir diezgan liela iespēja rasties neparedzētiem efektiem, no kuriem būtiskākie ir dažādu dabisku vielu līdzsvara nobīdes. Piemēram, bija dokumentāls gadījums, kad modificēja vīna raugu ar cerību panākt brāgā daudz lielāku spirta procentu. Tiešām, spirta procents palielinājās, taču apmēram tūkstoškārt pieauga kāda indīga blakusprodukta saturs, rezultāts bija bīstams cilvēka dzīvībai.
Tāpēc likt vienā maisā selekciju un ģenētisku modificēšanu ir nepareizi.
0
Andris Mālnieks > daina_tabuna 06.07.2010. 10.48
Līdzšinējā prakse pierāda, ka ķimikāliju patēriņš tikai pieaug, audzējot ĢMO šķirnes. Vienkārši tāpēc, ka tā pati firma, kas ražo pret herbicīdiem noturīgas šķirnes, vienlaikus ražo arī šos pašus herbicīdus. Viņu interesēs ir pārdot pēc iespējas vairāk herbicīdizturīgo šķirņu komplektā ar šiem pašiem herbicīdiem.
Jāsaprot, ka mūsdienu pasaulē nauda nosaka gandrīz visu. Ja kāds biologs izveidos ĢMO šķirni, kurai nebūs vajadzīga nekāda ķīmija, šīs šķirnes patentu nopirks tas pats Monsanto un noliks plauktiņā – lai neapdraud uzņēmuma nākotnes peļņu.
0
ktk > daina_tabuna 27.06.2010. 15.54
Selekcija, kuru cilveeki veic nu jau gadu tuukstoshiem, balstaas uz spontaanu mutaaciju atlasiishanu. Mutaacijas notiek visu laiku. Mekleejam taas kuras noved pie saldiem aaboliem. Shis process balstaas uz taa geenu kopuma, kursh jau atrodas dotajaa organismaa, jeb tiek ienests dzimumceljaa ar normaalu dzimumpartneri (sakopojam zirgu ar eezeli, piemeeram).
0
ktk > daina_tabuna 27.06.2010. 15.53
Sho probleemu ir radiijushi latvieshu valodas terminologi, kuriem zinaashanas modernajaa biologjijaa ir ljoti vaajas jeb neesoshas. Taatad:
Kad runa iet par ‘gjeneeetiski modificeetiem organismiem’, tad iisteniibaa vajadzeetu teikt ‘transgeeniem organismiem’, jo shie organismi ir radiiti ievietojot to genomaa geenus no pilniigi citaam sugaam. Piemeeram: ir daudzas bakteerijas, kas ir izturiigas pret ekstremaaliem apstaakljiem, daudzaam indeem. Panjemam no shaadas bakteerijas geenu kursh nosaka izturiibu pret augstu saals koncentraaciju, ievietojam sho geenu kukuruuzas genomaa, un ieguustam kukuruuzu kuru varees laistiit ar juuras uudeni. Doma ir apmeeram taada. Taatad ‘transgeenie organismi’. Laikam muusu valodniekiem tas bijis paaraak gruuti saprotams.
0
Andris > daina_tabuna 27.06.2010. 12.24
To puika:
Vai tad apēst augu, kurš ir izturīgs pret indēm, ir kaitīgi cilvēka orgānismam? Nē, kaitīgi ir apēst indi. Bet nez kāpēc aizliedz augus, nevis indi – tur ir tas joks. Viss pilnīgi ačgarni.
To andrejsg:
Nevar tā teikt – kas ir radies dabiski, tas cilvēkam labs. Indīgās sēnes ir radušas dabiski, dabisko genu mutāciju rezultātā, bet izraisa cilvēka nāvi. Zinātnieki maina genus ļoti piesārdzīgi, vispirms rūpīgi noskaidrojot, par ko konkrētais gens ir atbildīgs.
0
www.vecamate.lv > daina_tabuna 27.06.2010. 11.09
Selekcija un GMO ir apmēram tikpat tuvu, kā salīdzinājumā : feirī,protams, ir kāda daļa ūdens,jā.. Bet pamēģiniet padzerties, cien Dolāra kungs :)
0
oskaar > daina_tabuna 26.06.2010. 23.36
to argunte
Es neesmu speciālists šajā jomā, tādēļ man šķiet, ka atlase no kaut kā, kas ir dabiski veidojies- atšķiras no tā, ka kaut kas vēl nebijis tiek ģenerēts.
Atbalstu puikas viedokli, ka vispirms 10 reizes jānomēra.
Bet varbūt Jūs esat no tiem speciālistiem, kuri vismaz kādas 5 reizes jau ir nomērījuši? Tad Jūsu izteikumi par aizvēsturiskajiem laikiem ir tikai ievads kaut kam nopietnākam. Turpiniet, lūdzu.
0
lailabidzane > daina_tabuna 26.06.2010. 21.43
.
Nuuuu…, ja tā nopietni, tad ‘atlasīšana’ un ‘aizvietošana’ tomēr nav gluži tas pats.
0
bebiekste > daina_tabuna 26.06.2010. 23.17
Es argumentēju tieši tāpat pirms biju noskatījies augstāk norādīto filmu.
Tātad par ĢMO ir jāizškir kas un kā tiek modificēts:
a) piem., salizturība. OK
b) izturība pret visu veidu ķīmiskajām indēm, kas normālu augu nogalina. Domāju tas nav OK. b variantam arī maz līdzības ar selekciju vai dabisko atlasi, vismaz kamēr nelīst Roundup lietus no debesīm.
Un vēl tā gēnu patentu problēma… Es ieteiktu vispirms nomērīt reizes 10 pirms griezt.
0
Andris > daina_tabuna 26.06.2010. 22.05
to “varbūt ka tā”:
Bet atlasa KO? Atlasa ģenētiski modificētus eksemplārus! Visi augi un dzīvas rabības ir pakļautas spontānām genu mutācijām, t. i. genu modifikācijai, kuru izraisa, piemēram, kosmiskais starojums vai alfa daliņas no vielu dabiskās radioaktīvās sadalīšanās.
Visa selekcija, sakot no aizvesturiskiem laikiem, ir nekas cits kā ģenētiski modificētu eksemplāru atlasīšana jeb akceptēšana.
0
lailabidzane > daina_tabuna 26.06.2010. 22.01
.
Hmmm…
Atlasot labākos kumeļus, sporta zirgi pārvar arvien augstākus šķēršļus.
Būtiski labāks rezultāts būtu sasniedzams mērķtiecīgi aprīkojot zirgu ar spārniem.
;)
0
andrejs_kirsis > daina_tabuna 26.06.2010. 21.48
Par ĢM pilnīgi atbalstu tavu domu gājienu. Ja ar selekcijas metodēm auga modifikācija notika gs. garumā, tagad protestē pret to, ka tā pati modifikācija notiek ātri un mērķtiecīgi.
0