Pēdējā pile – tieši okeānā

„British Petroleum” bija izvēlējies lētākos risinājumus maksimālai naftas ieguvei

ASV otra lielākā rūpniecības nozare 1850.gados bija vaļu eļļas ieguve. Ar to apgaismoja gandrīz ikvienu māju valstī. Taču lielā pieprasījuma dēļ vaļu skaits okeānā strauji samazinājās, un tas izsauca strauju vaļu eļļas cenu kāpumu. Tāpēc cilvēki ātri vien pārgāja uz alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu. Tā deviņos gados vaļu eļļas izmantošana apgaismojumam tika pilnībā aizstāta ar fosilo enerģiju.

Ar to arī sākās naftas ēra pasaulē. Naftas patēriņš pēdējos 150 gados ir palielinājies no pāris bareliem līdz 85 miljoniem barelu dienā.

Naftai ir ļoti plašs pielietojums. Tā tiek izmantota transportam, tas savukārt netieši ietekmē preču un pakalpojumu cenas, jo lielākā daļa preču un to sastāvdaļu tiek transportēta lielos attālumos. Naftas produkti arī tiek plaši izmantoti dažādu plastmasas detaļu, ķīmisko produktu (medikamenti, kosmētika, sadzīves ķīmija, minerālmēsli u.tml.) ražošanā. Arī mūsdienu konvencionālā lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība ir atkarīga no naftas un tās cenas. Lai saražotu vienu pārtikas kaloriju, vidēji tiek patērētas 10 naftas produktu kalorijas.

Nafta ir ļoti neelastīgs produkts – ceļoties tās cenām, pieprasījums pēc tās būtiski nemainās, un mūsu atkarībai no naftas ir arī daudz citas negatīvas sekas.

Tik pat, cik vienā dienā patērē Latvijā

Ir pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši kopš Meksikas līcī pie ASV krastiem eksplodēja Deepwater Horizon dziļurbuma platforma, ko no Transocean īrēja British Petroleum (BP). Eksplozijas rezultātā tika nogalināti 11 un ievainoti 17 cilvēki, un 1500 metru dziļumā no Mississippi Canyon 252 urbuma sāka noplūst nafta. Divas dienas pēc avārijas naftas platforma nogrima.

Šī, protams, nav pirmā šāda avārija. BP arī iepriekš ir bijušas naftas noplūdes. Viena no pēdējām bija 2006.gadā Aļaskā, kur plīsa bojāts naftas vads. Tad tūkstošiem litru jēlnaftas nonāca Arktikas okeānā. Lielākas un mazākas noplūdes notiek visu laiku. 1989.gada martā notika Exxon Valdez naftas tankera avārija, kad Arktikā noplūda 240 tūkstoši barelu naftas, kas vēl joprojām ir atrodama piekrastē. Par lielāko naftas noplūdi tiek uzskatīta Lakeview Gusher I, kur 1911.gadā 18 mēnešos izplūda 9 miljoni barelu naftas.

Uzskata, ka kopš 2010.gada 20.aprīļa, kad notika avārija, pašlaik okeānā nonākuši 2 līdz 3,6 miljoni barelu naftas. Tas ir 35-60 tūkstoši barelu dienā – aptuveni tik pat, cik vienā dienā tiek patērēts Latvijā. Taču precīzu datu nav. Jebkurā gadījumā vidē ir nonākušas daudzas bīstamas toksiskas vielas – pamatā policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, tādi kā naftalīns, benzols, toluols un ksilols. Tās visas ir kancerogēnas vielas, kuras ir bīstamas cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Saules iedarbībā šīs vielas var veidot vēl bīstamākus savienojumus, kas var bojāt DNS. Līdz ar to BP noplūde atstās ilgtermiņa ietekmi uz Meksikas līča dzīvo dabu, veicinot mutācijas un vēža attīstību dzīvniekos.

Tiek uzskatīts, ka nafta, kas plūst no Deepwater Horizon urbuma, labi šķīst ūdenī un ir gaistoša. Tas nozīmē, ka liela daļa naftas nemaz nenonāk ūdens virspusē, bet izšķīst ūdenī. Taču 20-40 % no tā, kas nonāk virspusē, izgaro atmosfērā. Pēc ekologu domām tas ir labi, jo rada mazāku kaitējumu ekosistēmām. Okeāna virspusē nonākusī nafta atmosfēras un saules starojuma ietekmē sabiezē un veido jaunus savienojumus, kas daudzos gadījumos var būt pat kaitīgāki par jēlnaftu.

Meksikas līča siltais klimats ir labvēlīgs baktēriju darbībai, naftas šķīdināšanā. Taču ar to vēl nepietiek, un naftas neitralizēšanai BP līdz šim jau ir izmantojis trīs tūkstošus tonnu ķīmisko šķīdinātāju – Corexit EC9500A un Corexit EC9527A, kuri satur propilēna glikolu, 2-butoksietanolu un dioktilnātrija sulfosukcinātu. Šie šķīdinātāji nav videi draudzīgākie un arī efektīvākie, taču ir salīdzinoši lēti un pieejami. Taču atsevišķi pētījumi rāda, ka šie savienojumi piekrastes ekosistēmām var izrādīties vēl bīstamāki kā pati nafta.

16 tūkstoši dažādu augu un dzīvnieku sugu

Meksikas līcī dzīvo aptuveni 16 tūkstoši dažādu augu un dzīvnieku sugu. Daudzas no tām ir būtiskas citu sugu eksistences nodrošināšanai. Tiešā avārijas tuvumā dzīvo 1270 zivju sugu un  1461 sugu dažādu molusku. Nafta var apdraudēt zooplanktona, no kā ir atkarīgas daudzas zivju sugas, populāciju. Tāpat apdraudēti ir koraļļi, kas atrodas tiešā avārijas tuvumā, un austeres piekrastē. Veselas garneļu un krabju populācijas var izmirt un tās spēs atjaunoties tikai migrācijas ceļā. Apdraudēta var būt arī jau tā iznīkstošās tunčzivs, kurai pašlaik ir nārsta laiks, populācija. Taču biologi nevar precīzi paredzēt, kuras no sugām naftas noplūde ietekmēs visvairāk.

Par ļoti bīstamu tiek uzskatīta naftas izskalošana piekrastes purvājos, kuri ir būtiska visa reģiona dzīvību uzturoša sistēma un buferzona starp Ņūorleānu un viesuļvētru plosīto Meksikas līci. Piekrastes purvus jau tagad apdraud inženiertehniskie projekti, kas paredzēti Missisipi upes kuģojamības uzlabošanai, pārveidojot upes gultni un rokot kanālus. Naftas piesārņojums var izrādīties par izšķirošu letālu punktu daudzām no šīm ekosistēmām. Tāpēc vides aizstāvji cer, ka jūra paliks mierīga un nesāksies vētras, kas naftu izskalotu krastā.

Naftas nonākšana piekrastē nodarītu arī milzīgus zaudējumus zivsaimniecībai. Piekrastes purvi tiek izmantoti garneļu un Brevoortia patronus (siļķu dzimtas zivs) audzēšanai. Šīs divas sugas ir pašas nozīmīgākās Meksikas līča zvejniecības pastāvēšanai, jo garneles sastāda vairāk nekā 50 % no Meksikas līča zivsaimniecības apgrozījuma, bet Brevoortia patronus veido 70 % līcī nozvejoto zivju apjoma pēc masas.

Naftas piesārņojums parasti atstāj ilgtermiņa ietekmi uz vidi. Aļaskā vēl joprojām tiek izskalota pirms 20 gadiem noplūdusī nafta un daudzas dzīvnieku sugas vēl nav atguvušās. Līdzīga situācija ir arī Panamā, kur tiek izskalota noplūdusī nafta un koraļļu rifi vēl nav atjaunojušies.

Avārijas seku likvidēšanai – 40 miljoni dolāru dienā

Avārija ir būtiski iedragājusi BP reputācija un ekonomiskos rādītājus. Pēdējos mēnešos BP akciju vērtība ir strauji kritusies. Pati kompānija un tās vadītājs Tonijs Heivords ir kļuvuši par nīstākajām personām vismaz ASV. Arī ASV prezidenta popularitāte ir apdraudēta, jo valdība nespēj atrisināt samilzušo problēmu. Tāpēc Baraks Obama ir uzdevis BP segt visus ar naftas noplūdi radītos zaudējumus.

BP nav vienīgais avarējušā urbuma īpašnieks – BP pieder 65 % un pārējās daļas pieder Anadarko un Mitsui, un Transocean, kam pieder dziļurbuma platforma. Taču BP ir jāuzņemas lielākā daļa atbildības, un pašlaik avārijas seku likvidēšanai kompānija tērē 40 miljonus dolāru dienā. UBS ir aprēķinājuši, ka tiešās izmaksas, kas sasitās ar noplūdes novēršanu un piesārņojuma savākšanu, ir aptuveni 12 miljardi USD. Taču konsorcijam nāksies maksāt arī soda naudas, kas tiek rēķinātas par katru noplūdušo naftas barelu. Ja kopumā noplūde būs 4 miljoni barelu naftas, tad soda naudās nāksies maksāt 17 miljardus dolāru.

Taču tas vēl nav viss. Vaininiekiem nāksies segt arī zaudējumus, kas radušies valsts budžetā un privātām kompānijām ekonomisko darbību ierobežojumu dēļ. Likums paredz ka šīs izmaksas nevar būt lielākas par 75 miljoni USD. Taču BP ir publiski paziņojis, ka ir gatavs segt visus zaudējumus. Līdz ar to šī summa var sasniegt milzīgus apjomus, jo reģiona tūrisma un zivsaimniecības gada ienākumi vien ir 15-30 miljardi dolāru. Taču pagaidām piekraste ir piesārņota tikai 100 km platībā. Eksperti uzskata, ka BP nākamā gada laikā nāksies šķirties no vēl 5 līdz 10 miljardiem dolāru piekrastes un līča sakopšanā.

Šiem mērķiem BP pašlaik ir paredzējis atvēlēt 20 miljardus USD, izveidojot speciālu fondu, kas palīdzēs naftas noplūdes radīto vides problēmu novēršanai. BP ir arī apņēmies nākamos trīs gadus neizmaksāt dividendes. 100 miljonus USD paredzēts novirzīt kompensācijām strādniekiem, kuru darbs uz naftas platformas ir pārtraukts.

Naftas ieguves kompānijas izrādījās negatavas šādai katastrofai 

Nelaimē tiek vainoti visi, bet pirmām kārtām jau BP, kas bija izvēlējies lētākos risinājumus maksimālai naftas ieguvei. Naftas urbums nebija kārtīgi nostiprināts un 21 ieteikto centralaizeru, kas uz naftas platformas nostiprina urbumu caurules, vietā tika izmantoti tikai seši. Paši BP uzskata, ka pie vainas ir cements, kas nav izturējis slodzes, un noplūdes ventilis, kas nepildīja savu funkciju. Zemūdens kontroles panelis nebija pievienots, Transocean noplūdes ventiļa rasējumi neatbilda patiesībai un atsevišķām iekārtām bija nosēdušās baterijas.

Šī katastrofa atklāja to, ka patiesībā naftas ieguves kompānijām nav skaidra plāna kā šāda veida noplūdes novērst. To atzīst arī citas naftas kompānijas. To stratēģija bija nepieļaut naftas noplūdes, bet nevis veiksmīgi ar tām cīnīties. Šī pieeja diemžēl izrādījās neveiksmīga, jo no kļūdām izvairīties neizdevās.

Beidzot pēc ilgiem pūliņiem noplūdes vietā ir izdevies pievienot Discoverer Enterprise kuģi, kas savāc no naftas platformas plūstošo naftu. Diemžēl tā kapacitāte ir tikai 18 tūkstoši barelu dienā. Nākamajos mēnešos tiks pieslēgti vēl vairāki kuģi, lai savāktu naftu pirms tā nonāk okeānā. Jūlija vidū jau četri kuģi ar kopējo kapacitāti 80 tūkstoši barelu dienā varētu uzņemt noplūstošo naftu. Paralēli tam tiek pieslēgtas arī šļūtenes, kas okeāna virspusē nogādās aptuveni 10 tūkstošus barelu naftas dienā, kur to kopā ar dabas gāzi ir paredzēts sadedzināt.

Bez tam vēl divas dziļurbuma platformas veido urbumus, kas krustotos ar noplūstošo aku, lai to aizplombētu. Paredzams, ka augustā tiks sasniegts nepieciešamais dziļums. Taču naftas urbumu veidošana dziļi okeānā ir sarežģīts process un nav garantijas, ka tas tik drīz izdosies. Daži zinātnieki uzskata, ka šie papildus urbumi jūras dibenā var radīt vēl papildus riskus. Tā rezultātā jūras dibenā var veidoties plaisas, caur kurām līcī var izplūst 50 miljoni barelu naftas. Jāņem vērā arī tas, ka pašlaik Meksikas līcī sākas viesuļvētru sezona. Tas riskus palielina vēl vairāk. Taču, ja arī BP plāns strādās un noplūdi izdosies apstādināt, līdz tam brīdim okeānā nonāks vēl vismaz miljons barelu naftas.

BP saņēmuši vides sargu pārmetumus arī iepriekš

BP ir ceturtā lielākā korporācija pasaulē un tā kopumā pārvalda naftas un dabas gāzes rezerves ar kopējo kapacitāti 12,5 miljardi barelu. 2009.gadā tā vidēji ieguva 2,5 miljonus barelu naftas un 240 tūkstošus kubikmetrus dabasgāzes dienā. Tās kopējie ienākumi 2009.gadā bija 47,5 miljardi USD, kas sešas reizes pārsniedz Latvijas valsts šī gada kopējo gada budžetu.

Taču BP ir iesaistīta arī daudzos apšaubāmos projektos. Viens no tādiem ir Sahalīna II, kas apdraud izmirstošo Rietumu pelēkā vaļa populāciju. Pēc World Conservation Panel aprēķiniem pašlaik uz pasaules ir palikuši tikai 130 šīs sugas pārstāvji. Tāpēc dabas aizstāvji uzskata, ka šo vaļu barošanās teritorijās vasarā un rudenī būtu pilnībā jāpārtrauc jebkāda komerciālā darbība jūrā.

BP arī pārmet kompānijas politiku Azerbaidžānā, kur tā ir iesaistīta naftas ieguvē Kaspijas jūrā, un Baku-Tbilisi-Džeihana naftas vada būvniecībā. Vides aktīvisti vaino BP par vides prasību neievērošanu un to, ka naftas vads, kas iet arī cauri Gruzijai, apdraud vairākas aizsargājamās dabas teritorijas.

Šos projektus kritiski vērtē vides sargi, bet tos atbalsta valdības, kas cenšas palielināt budžeta ieņēmumus. Taču BP, līdzīgi kā citas naftas kompānijas, ik pa laikam pārkāpj likumus un ir spiestas maksāt soda naudas. Tā 2007.gadā BP ASV samaksāja 182 miljonus mārciņu par vides un drošības standartu pārkāpumiem, tai skaitā 50 miljonus mārciņu par naftas pārstrādes rūpnīcas eksploziju Teksasā, kas nogalināja 15 cilvēkus un ievainoja vēl 180.

BP avārija varētu likt pārvērtēt naftas izmantošanu

Pasaulē iegūstamās naftas rezerves tiek strauji noplicinātas un tās aug lēnāk kā pieprasījums. Tiek prognozēts, ka šī tendence saglabāsies un Starptautiskā enerģētikas aģentūra prognozē, ka pieprasījums pēc naftas 2012.gadā sasniegs 96 miljonus barelu dienā. Pēc naftas ieguves augstākā punkta sasniegšanas, prognozētais naftas resursu deficīts, pie pašreizējiem patēriņa tempiem, ir 4-8 % gadā. Tas nozīmē, ka 10-20 gados naftas patēriņš samazinātos uz pusi.

To apzinās arī naftas kompānijas. Tāpēc visas lielākās naftas kompānijas investē arī atjaunojamajos energoresursos. BP vienā no saviem pēdējiem gada pārskatiem apņemas līdz 2015.gadam zema oglekļa ekonomikā investēt astoņus miljardus USD. Shell atjaunojamajos energoresursos no 2004. līdz 2008.gadam ir investējis 1,7 miljardus USD, bet ir atteicies no nozīmīgām investīcijām vēja un saules enerģijā, priekšroku dodot apšaubāmiem biodegvielas projektiem. Līdzīgi rīkojas arī citas lielās naftas kompānijas, cenšoties pagarināt savu naftas biznesu uz biodegvielu rēķina. Taču joprojām lielākā daļa investīciju tiek novirzīta fosilai degvielai. BP fosilās degvielas biznesā investē 93 % (20 milj. USD), bet biodegvielai un vēja enerģijai katrai novirza tikai 2,8 % un saules enerģijā 1,4 % investīciju.

2009.gadā BP saņēma Greenpeace “Emerald Paintbrush” balvu par sliktāko apmelojošo reklāmas kampaņu, kur BP lielījās ar savām nelielajām investīcijām atjaunojamajos energoresursos, neskatoties uz arvien intensīvāku fosilās enerģijas ieguvi.

Šogad BP naftas urbuma avārija atmasko visu naftas ieguves sektoru, kas nespēj pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem, un mainīs ne tikai naftas urbšanas noteikumus ASV ūdeņos, bet iespējams arī liks pārvērtēt naftas izmantošanu kopumā.

Jānis Brizga ir vides aizsardzības organizācijas "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs

.