Polija bez prezidenta nepaliks

Vēlēšanu kampaņa noritēja neierasti politkorekti – gan aprīļa traģēdijas dēļ, gan arī tāpēc, ka Polijas iedzīvotāju uzmanība galvenokārt bija pievērsta postošajiem plūdiem

Svētdien Polijā paredzētas prezidenta ārkārtas vēlēšanas. Ārkārtas tāpēc, ka iepriekšējais prezidents Lehs Kačiņskis 10.aprīli gāja bojā aviokatastrofā. Nobīde vēlēšanu laikā ir neliela – kārtējās bija paredzētas šoruden.

Ir zināmi abi vēlēšanu favorīti. Vispirms minams prezidenta pienākumu izpildītājs Broņislavs Komorovskis, kas pārstāv partiju “Pilsoniskā platforma” (PP). Izredzes ir arī nelaiķa prezidenta dvīņubrālim Jaroslavam Kačiņskim, partijas “Likums un taisnīgums” (LT) līderim. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Komorovski gatavi atbalstīt 48% aptaujāto, Kačiņski – 34%. Nebijis traģēdijas Smoļenskas lidlaukā, ar Komorovski rudenī spēkotos Lehs Kačiņskis, un gandrīz noteikti paliktu zaudētājs. Tagad var iznākt visādi. Jāteic, ka Jaroslavs Kačiņskis ne uzreiz piekrita stāties brāļa vietā cīņā par prezidenta amatu. Nācās, jo partijā nav cita cilvēka, kas to varētu darīt: avarējušajā lidmašīnā bez prezidenta bija arī daudzi prominenti LT biedri.

Abiem galvenajiem kandidātiem ir dažas kopējas iezīmes: viņi nepieder pie harizmātiskiem līderiem, tie (sevišķi Kačiņskis) drīzāk ir kamerstila politikas piepratēji, “pelēkie kardināli”.

Komorovskim ir pārsvars, kas var realizēties uzvarā, taču, visticamāk, jūlija sākumā nāksies rīkot vēlēšanu otro kārtu. Tad sitīs “Trešā numura” atbalstītāju kārta. Trešo lielāko atbalstu (9%) aptauju dalībnieki pauduši “Demokrātisko kreiso spēku” (izšķīlušies no komunistiem – Polijas apvienotās strādnieku partijas) līderim Gžegožam Naperaļskim. Kas vēlēšanu otrajā kārtā spēs piesaistīt viņa elektorātu, tas arī balvā saņems uzvaru.

Jāteic, ka nedaudz līdzīga situācija pagājušajā rudenī bija vērojama Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Ja aizejošais prezidents Viktors Juščenko (saņēma 12% balsu) būtu aicinājis savus atbalstītājus otrajā kārtā nevis nepiedalīties, bet balsot par Jūliju Timošenko, uzvara, visdrīzāk tiktu viņai nevis Viktoram Janukovičam.

Vēlēšanu kampaņa noritēja neierasti politkorekti – gan aprīļa traģēdijas dēļ, gan arī tāpēc, ka Polijas iedzīvotāju uzmanība galvenokārt bija pievērsta postošajiem plūdiem, kas valsts vidienē un dinviddaļā prasījuši divdesmit cilvēku dzīvības. Premjerministrs Donalds Tusks (PP), reālais savas partijas līderis, devis rīkojumu izmaksāt plūdos cietušajiem kompensācijas. Kačiņskis uzstāj, ka tām jābūt vismaz divas reizes lielākām. Te jāatsauc atmiņā, ka prasmīgi izmantots “plūdu faktors” lielā mērā bija tas, kas 2002.gadā ļāva toreizējam Vācijas sociāldemokrātu līderim Gerhardam Šrēderam atkārtoti tikt pie kanclera amata.

Nupat Varšavas tiesa atzina, ka Kačiņskis cēlis neslavu konkurentam, apgalvojot, ka Komorovskis paredzējis privatizēt valsts veselības aprūpes sistēmu. Spriedums pārsūdzēts. Viņš pats sola katram Polijas iedzīvotājam nodrošināt bezmaksas medicīnisko aprūpi.

Polijas ekonomiskais stāvoklis ir labāks nekā, piemēram, Baltijas valstīs. Fiksēta neliela ekonomiskā izaugsme, bezdarbnieku ir mazāk nekā tas bija gadsimta pirmajos gados. Tas ir PP “trumpja dūzis”, sāncenšiem nav pamata pārmest kļūdainu iekšpolitisko kursu.

Ārpolitikā iezīmējusies attiecību uzlabošanās ar Krieviju. Vai šī tendence saglabāsies, tas gan vairāk atkarīgs no Krievijas. Citādi ārpolitikā nekas stipri nemainīsies, neatkarīgi no tā, kas kļūs par Polijas pirmo amatpersonu – liberālāk vai konservatīvāk orientēts kandidāts.

Ja uzvarēs Komorovskis, PP rokās nonāks valsts divi nozīmīgākie amati, taču par to nebūtu jasatraucas. Tāda situācija Polijā jau bijusi: viens dvīņubrālis ieņēma prezidenta, otrs – premjerministra amatu. Būtisku vai paliekošu seku tam nebija. Polija ir un būs demokrātiska valsts.

.