Kā paraudzīties tālāk nākotnē ar interaktīvu modelēšanu
Šogad maijā Latvijas iedzīvotāju vidējais laika plānošanas horizonts bija 8-10 mēneši. Vidēji mēs plānojām līdz 2011.gada ziemas beigām. Un pēc tam – tad jau redzēs. Darbs, karjera un ienākumi tiek plānoti īsākā termiņā, bet mājoklis un ģimenes dzīve – ilgākā.
Tas, ka pašu izdarītās izvēlēs ietekmē pašu vecumdienas, atzina piektdaļa iedzīvotāju, bet politiku – tikai sestā. Un vienlaikus – statistika un prognozes diezgan viennozīmīgi norāda, ka jau tuvākajos četros gados visos Latvijas reģionos pirmsskolas bērnu skaits saruks par piektdaļu, un pēc tam nākamajos desmit gados – vēl par piektdaļu. Jau tuvāko trīs gadu laikā Latvija vairs nevarēs lepoties ar mūžīgi pieminēto atziņu par lielāko studentu skaitu uz vienu iedzīvotāju – gan demogrāfijas, gan pieaugošas ''studiju emigrācijas'' dēļ jau pēc desmit gadiem jauno studentu skaita ziņā vieta būs tikai 4-5 universālajām augstskolām.
Pieaugošas fiskālās spriedzes rezultātā (valsts parāds, sociālā budžeta spiediens) visdrīzāk nāksies pārskatīt jau ierasto, lai arī daudz kritizēto labklājības sistēmu. Politiskajām partijām un parlamentam uzticas vien 7% iedzīvotāji (vismaz trīs reizes mazāk nekā kaimiņos). Savukārt eiro ieviešana Igaunijā visdrīzāk izraisīs pašlaik vēl līdz galam nezināmas sekas Latvijas ekonomikā.
Laikam pēdējais laiks padomāt nedaudz tālāk par astoņiem mēnešiem, paraudzīties, kādas sekas tai vai citai ilgtermiņa tendencei, kādas alternatīvas iespējamas, lai saprātīgi uz tām reaģētu, mazinātu riskus un vairotu tās nelielās iespējas, kas mums ir. Vēl ''karstāk'' tas tādēļ, ka pēc dažiem mēnešiem jāievēl, cerams, pēckrīzes Saeima un cilvēki, kam nāksies ar augstāk minētajiem un daudziem citiem jautājumiem nodarboties likumdošanas līmenī, iecelt valdību, izvēlēties valsts iekšējo un ārējo stratēģiju. Šo iespēju – pieprasīt atbildes, uzstādīt augstāk kompetences un profesionalitātes latiņu un galu galā piespiest domāt ilgākā termiņā – nevajadzētu palaist garām.
Scenāriji.lv ir piedāvājums aktīvajam saprātīgajam pilsonim (civic sapiens). Vari ņemt, vari neņemt, vari vienkārši pamēģināt. Mēs piedāvājam vismaz trīs inovācijas, kas nav pielietotas Latvijā.
Modelēšana. Saprātīgais pilsonis izdara savas izvēles, piemēram, kādu demogrāfisko ainu vēlas redzēt nākotnē, un redz, kā viņa/s izvēlētais scenārijs attiecas ar prognozēto, ekspertu kopējo redzējumu, citu pilsoņu izvēlēm. Viņš/a redz, kā tas var mainīties, ja mainās izvēles šodien. Šāda interaktīva modelēšana sākas no demogrāfijas, papildināsies ar ekonomikas, ilgtspējīga patēriņa un arī politiskajām izvēlēm.
Ekspertu Panelis. Klasiska metode, īpaši prognozējot nākotni (Delfi metode). Liels skaits – vairāki simti – dažādu jomu zinātāju, viedokļu ietekmētāju tiek aptaujāti par attīstības jautājumiem. Pirmajā piegājienā simts ekspertu prognozē Latvijas nākotnes sociodemogrāfijas un ekonomiskās attīstības parametrus, kā arī formulē svarīgos īstermiņa un ilgtermiņa valsts stratēģiskos jautājumus.
Pilsoņu žūrijas. Bijušā Lielbritānijas premjera Gordona Brauna atzinumā – iespējams, visnozīmīgākā forma, kā pilsoņi var ietekmēt valdību starp vēlēšanām. Reprezentatīvas pilsoņu grupas (ne speciālisti), pēc līdzības ar zvērinātajiem, vērtē valsts rīcībpolitiskos risinājumus un izvēlas pareizāko. Lielbritānijā pat par nanotehnoloģiju izmantošanas jautājumiem (nanojury.org.uk). No 18.jūnija scenariji.lv pieejami pilsoņu žūriju lēmumi par izglītības, ēnu ekonomikas, pilsoniskās līdzdalības un demogrāfijas tēmām.
Ja pilsoņus uzlūko pēc līdzības ar patērētājiem, tad arī vajag formulēt tik augstu pieprasījumu, ko nevarētu apmierināt ar kaut kur noskatītu un primitīvi komunicētu reklāmas shēmu paciņām.
Scenariji.lv ir ideju attīstības platforma (crowdsourcing). Tās iecere ir izveidot internetā reālu domnīcu (think tank) pilsoņu un ekspertu kopā, formulēt minimālu konsensusu par valsts ilgstermiņa attīstību, pieskatīt, ko dara politiķi šajā virzienā, un vākt kopā pilsoņus, kas gatavi vienkārši darboties, lai paveiktu labas, valstij noderīgas lietas (piemēram, katrā skolas kabinetā pa datoram). Cerams, arī veidot Latvijas nākotni citādi nekā līdz šim.
* Scenariji.lv ir Valsts prezidenta Valda Zatlera paspārnē esošās Stratēģiskās analīzes komisijas iniciēts projekts, kurā līdzdarbojas SKDS un iniciatīvas grupa. Līdzšinējais finansējums ir vadības partnerības programmas projekta ''Latvijas sabiedrības konvents'' diskusiju ietvara izveidei starp lēmumu pieņēmējiem nacionālā, Eiropas Savienības līmenī un pilsonisko sabiedrību, un neliela daļa SAK budžeta.
.
Komentāri (22)
lena_stolere 17.06.2010. 17.41
Vēlētājiem būs salīdzinoši daudzas iespējas iegūt informāciju, pirms pieņem lēmumu. Ne tikai šis, bet arī Delnas projekts http://www.kandidatiuzdelnas.lv
Jācer, ka vēlētāji to izmantos.
0
itommy_ 17.06.2010. 16.53
Es ļoti atzinīgi vērtēju cienījamā sociālantropologa darbību sociālantropoloģijā. Tiešām redzams, ka viņš ir labs savas profesijas pārzinātājs. Arī pilsoņu iesaiste socioloģiskajos eksperimentos un pētījumos ir dabiska. Bet! Ja ar sociālantropoloģijas metodēm sāk veidot valsts politikas stratēģiju tā vietā, lai izmantotu politoliģijas un makroekonomikas teorētiskās nostādnes, tad es redzu, ka ir garām. Var jau aptaujāt ļaužu masas un vaicāt, ko viņi grib. Un viņi teiks – mazākus nodokļus, lielākas algas un tādas desas, kurās iekšā ir tikai īsta gaļa, turklāt par sojas desas cenu. Bet valsts nevar pastāvēt tikai no izklaidēm un vīna. Arī jāstrādā, dažreiz jākaro, jāiekasē nodokļi. Nekad vienkāršais pilsonis nebūs iniciators nepopulāriem, bet vajadzīgiem pasākumiem, bet ja viņam laus izvēlēties, par kuru pacelt roku – viņš izvēlēsies populismu. Lūdzu Ķīļa kungu nejaukt kopā vienā putrā socioloģiju un valsts politiku!
1
eva_o > itommy_ 18.06.2010. 10.42
Latvijā tāda dīvaina mode – nepieļaujam domu, ka kādās nozarēs ir arī zinoši profesionāļi. Paši ļoti kategoriski un negatīvi kritiski spriežam par visu, visu cenšamies kontrolēt. Bet nevar visi labi pārzināt visu – ķert korumpantus, ārstēt kaķus, remontēt automašīnas, izstrādāt valsts budžetu u.tt. Nedomāju, ka ar sociālo modelēšanu nodarbojas diletanti. Strādāju pētījumu jomā un zinu, ka cilvēku viedokļus neņem vērā “tīrā veidā”, resp., nav tikai “uzzināt no ļaudīm viņu vēlmes pēc labklājības produktiem nākotnē” vai “lūgt no cilvēkiem padomu par to, kā pareizi pārvaldīt valsti”. Tas ir tikai pirmais posms. Tālāk seko problēmsituācijas apzināšanās – kādi riski ir, ja visi rīkosies tā, kā pašlaik grib, kā izskaidrot un novērst veidojošos riskus, kuras struktūras to drīzāk var u.tt.
0
Una Grinberga 17.06.2010. 17.18
Paldies, Ķīļa k-gs! Varbūt beidzot intelektuāli apdāvināto sabiedrības pārstāvju viedoklis un idejas tiks apkopotas vienuviet un tuvāk varas gaiteņiem nevis izsvaidītas pa dažādiem portāliem un diskusiju paneļiem. Gudru cilveku nav maz (nav arī daudz!!!) un tādēļ ir nozīmīgi uzklausīt pēc iespējas plašaku un kvalitatīvāku ideju klāstu.
0