Digitālās TV ieviešanu drīz pēc līguma noslēgšanas Rīgā apsprieduši Šķēle, Loze, Neigls, Krongorns
Divas dienas pēc tam, kad 2002.gada 14.novembrī AS “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” (DLRTC) bija noslēdzis līgumu ar “Kempmayer” par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, advokāts Jānis Loze, Gērnsijas grāmatvedis Maikls Neigls, un, iespējams, Šķēles uzņēmumā strādājošais Harijs Krongorns tikušies Rīgā un apsprieduši “Kempmayer” projekta “tālāko virzību”, liecina Ir.lv rīcībā esošās Šķēles liecības prokuratūrai.
Šķēles pratināšana digitālās televīzijas krimināllietā notika 2007.gada 5.septembrī. Prokurors uzrādīja Šķēlem 2003.gada 2.februāra līgumu par konsultāciju sniegšanu uzņēmumu finansiālajos un grāmatvedības jautājumos, noslēgtu starp advokātu biroju “Loze&Partneri” un Šķēlem piederošo SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK), dokumentu uz “Guernsey International Trustees Limited” veidlapas, kurā ar virsrakstu “Memorandum Ratcliff Limited” aprakstīta kāda tikšanās Rīgā 2002.gada 16.novembrī – divas dienas pēc DLRTC un “Kempmayer” noslēgtā līguma par digitālās televīzijas ieviešanu.
Uz prokurora jautājumu, vai Šķēle ir bijis šīs sanāksmes dalībnieks, jo dokumentos ceturtā tikšanās dalībnieka vārds ir izdzēsts, parādījies vien kāds A.Š, Šķēle atbildējis apstiprinoši. “Pats esmu piedalījies kopā ar Jāni Lozi un Maiklu Neiglu, un apspriedis “KML” [“Kempmayer”] projekta tālāko virzību,” liecina Šķēle. Viņš gan norāda, ka Neigla sagatavotajā “Memorandum Ratcliff Limited” esot neprecizitātes. “Man ir diezgan liela pārliecība, ka Harijs Krongorns nav piedalījies šādā tikšanās,“ pauž Šķēle, norādot, ka dokuments sastādīts divas nedēļas pēc tikšanās un “Maikls Neigls, būdams cilvēks gados, varēja būt neprecīzs”.
Tomēr Šķēle prokuroram uzsver, ka “nevajadzētu saistīt manu darbību vai manu informētību par “Kempmayer” tieši ar līguma [starp viņam piederošo uzņēmumu un advokātu biroju] noslēgšanas datumu – 2003.gada 2.februāri. Kā noteikts Civillikuma normās, darbības var notikt arī pirms līguma noslēgšanas. vai līgums var tikt nenoslēgts vispār,“ liecina Šķēle.
Uz prokurora jautājumu, ar ko bija vai varēja būt pamatota Šķēles piedalīšanās šādā tikšanās, apspriežot tur minētos jautājumus, tostarp progresa ziņojumu par “Kempmayer” piedalīšanos digitālās televīzijas projektā, Šķēle atbild izvairīgi: “Mans statuss tobrīd tur nebija nekāds, vienīgi kā cilvēkam, kas pazīst Maiklu Neiglu.”
Šķēle prokuroram skaidro, ka Jurģis Liepnieks, “piedāvādāms man iegādāties “Kempmayer”, vienlaikus meklēja kādu fizisku vai juridisku personu, kas varētu šo digitālās TV izveidošanas projektu finansiāli atbalstīt”. “Galu galā ieteicu viņam griezties pie Lozes kunga, kurš pazīst daudzus biznesā specializējušos juristus, finansistus, investorus un tā tālāk, no kuriem viens bija Neigls, kurš bija pazīstams arī man,” saka Šķēle.
Tā kā Šķēle apstiprinājis, ka bijis “Ratcliff” memoranda tikšanās dalībnieks, viņam vaicāts, vai devis turpmākos uzdevumus šai lietā Krongorna braucieniem, lai tiktos ar dažādām ofšoru kompānijām, tostarp pēdējam braucienam uz Londonu, kad Krongorns lidostā tika aizturēts. Šķēle atbild: “Neesmu sūtījis un uzdevumus devis. Krongorns strādāja ar viņu noslēgtā darba līguma uzdevuma ietvaros, pildīdams biroja “Loze&Partneri” uzdevumus saistībā ar vienu no Lozes biroja klientiem.”
Kā ziņots, Šķēle noliedz, ka būtu patiesā labuma guvējs tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, lai arī atzīst, ka ir dibinājis ārzonas trastu "The Yew Tree Trust”, kā arī apliecina savu pazīšanos ar Gērnsijā reģistrētās "Guernsey International Trustees" pārstāvi Maiklu Neiglu. “Neigla kungu pazīstu kā cienījamu cilvēku, kurš ir bijis licencēts, finanšu tirgus komisijā strādājošs cilvēks,” sacīja Šķēle. Jautāts, vai Neigls 2003.gadā pārstāvējis viņa intereses, Šķēle atbildēja: “Pilnīgi iespējams.”
Šķēle žurnālistiem arī apstiprināja, ka bijis saistīts ar ārzonas trastu "The Yew Tree Trust", kas presē aprakstīta kā "Kempmayer" mātesfirma, taču atteicās atbildēt uz jautājumiem par šīs kompānijas aktivitātēm. “Tie ir uzticības darījumi, kuri tiek praktizēti Eiropas Savienības telpā, lai nodalītu īpašuma tiesības no kaut kādām biznesa interesēm. Katram cilvēkam Eiropas Savienības ietvaros ir atļauts brīvi izvēlēties to darbību, kā arī ceļošanas bīvību, kādu viņš vēlas,” sacīja Šķēle.
Izmeklēšanas laikā Neigla sniegtās liecības rāda, ka Šķēle pastarpināti bijis "Kempmayer" māteskopānijas dibinātājs, bet no digitālās televīzijas ieviešanas darījuma labums, iespējams, ticis viņa ģimenei.
Digitālās televīzijas krimināllieta tiesā nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības to sāka izskatīt tikai 2009.gadā, krimināllietā apsūdzētas 20 personas.
.
Komentāri (17)