Vilnīša atbilde darbiniekiem

Pašlaik uz mani izdara politisko spiedienu, lai apturētu un nepieļautu biroja darbu reģionos, atbildē KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas darbiniekiem raksta biroja vadītājs Normunds Vilnītis

Korupcija ir nopietns drauds ikvienā valsts pārvaldes līmenī, tā saēd valsts pārvaldi kā Rīgā, tā arī ārpus tās. KNAB strādā daudz profesionālu cilvēku, taču neesmu pārliecināts, vai organizācija ir bijusi labi vadīta. Uzskatu, ka biroja darbība ir bijusi selektīva, tā nav bijusi mērķtiecīga un sistemātiska. Trūkst arī pārliecības, vai vienmēr pret visiem ir bijusi vienāda nostāja. Birojam ir dota liela vara, tāpēc mums vienmēr jābūt politiski neitrāliem un īpaši prasīgiem pret sevi. Ikviens korupcijas gadījums ir vienāds, nedrīkstam dalīt sliktajos un labajos.

Kandidējot Biroja priekšnieka amatam, atklāti paudu savu uzskatu Biroja darba uzlabošanai un efektivitātes palielināšanai – nepieciešamību veikt ikdienas darbu arī valsts reģionos. Šo manu darbības plānu atzinīgi novērtēja un akceptēja Nacionālās drošības padome un Saeima, un stājoties amatā nekavējoties sāku to realizēt. Mani, no daudziem kandidātiem, izvēlējās tieši izceļot manu skatījumu uz problēmām un tālāku Biroja attīstību. Apstiprinot amatā, Saeima pilnvaroja veikt iepriekš publiski deklarētos plānus.

Pievēršoties Biroja darbam reģionos, saskāros ar nevēlēšanos no atsevišķu darbinieku puses to realizēt. Gribu uzsvērt, ka reģionālais princips ir iestrādāts 2002.gadā pieņemtajā likumā, kas reglamentē KNAB darbību, bet līdz pat šim brīdim – 2010.gada vasarai, tas nav realizēts. Es neuztveru to kā formālu likuma prasību, bet gan kā valsts nozīmīgu pretkorupcijas politikas īstenošanas veidu.

Tas, ka pašlaik kā argumentu reģionālo grupu izveides plāna apturēšanai piesauc finanšu un citu resursu nepietiekamību, nav attaisnojams, jo, jau tā sauktajos labajos gados, tas vispār netika uzsākts un kāpēc šodien tiek uzskatīts, ka tas prasīs papildus finanšu un citus resursus, ja tas jau ir izveidots no Biroja iekšējiem resursiem, samazinot administratīvo aparātu. Tieši krīzes laikā, kad nenovēršami pastiprinās korupcijas riski saistībā ar dramatisku kontrabandas pieaugumu, tiek deklarēts, ka Birojam nevajag klātienē atrasties pierobežas rajonos, un lai ar šīm „sīkajām” lietām nodarbojas citas tiesībsargājošās institūcijas. Operatīvās grupas izveide darbam reģionos J. Strīķes un J.Juraša vadībā tika iekļauta 2009.gada otrā pusgada darba plānā, bet uzdevums netika izpildīts. Runu līmenī tika piedāvāti risinājumi, kuri saglabātu esošo situāciju – reģionos darbs tiek veikts pēc atlikuma principa. Piekrītu, ka darba apjoms Rīgā ir liels un varētu palielināt resursus, lai veiktu vēl vairāk, bet tas nav arguments, lai likumā uzliktos pienākumus neveiktu visā valsts teritorijā. Kāpēc plāns netika izpildīts, nav skaidri izprotams un par plāna neizpidi jautājumi būtu uzdodami Apkarošanas bloka vadībai. Iespējams, ka viens no iemesliem ir vēlēšanās strādāt pēc vecajiem darbības principiem, jo pie tiem ir pierasts un tie ir ērtāki. Birojam ir nepieciešams attīstīties, pretējā gadījumā tas pārvērtīsies par stagnējošu un neefektīvu iestādi.

Visnepatīkamākais ir tas, ka ar šo, iepriekšējos gados izveidoto un nemainīgo sistēmu, ir samierinājušies mani vietnieki, kuri nevēlas veicināt Biroja attīstību un vienot kolektīvu kopēja mērķa sasniegšanai. Skatoties uz viņu attieksmi, daudzos darbiniekos zūd motivācija mainīties un pilnveidot Biroja darbu. Šāda vietnieku attieksme ir vērojama ne tikai attiecībā uz it kā nevajadzīgo darbu reģionos, bet arī Biroja ikdienas darbā. Kā piemēru varu minēt J. Strīķes vadītajai darba grupai uzdoto un neizpildīto operatīvajai darbībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanas kārtības pilnveidošanu, vai atzīmi „nepiekrītu” uz rīkojuma par materiāli atbildīgās amatpersonas pienākuma uzlikšanu. Apkarošanas bloka vadība nevēlas uzņemties atbildību par operatīvo līdzekļu izlietojumu kopumā un atsakās izpildīt rīkojumu. Vai mums jau nav pietiekami ar Biroja vēsturē esošajiem gadījumiem, kas ne tikai sabojāja Biroja reputāciju, bet gandrīz sagrāva pašu biroju, varbūt ir laiks beidzot katram par savu darbu un visiem par kopējo darbu, uzņemties atbildību.

Ņemot vērā šo situāciju un nevēlēsanās realizēt likumā noteiktos Biroja uzdevumus, reģionālās grupas izveidošana tika iekļauta citas nodaļas sastāvā, kura ir manā tiešā pakļautībā, lai nākotne izvēlētos un realizētu efektīvāko darbības modeli. Ar nepamatotu nokavēšanos darbs ir uzsākts un ir ierosinātas pirmās lietas.

Uzskatu, ka galvenais Biroja veiksmīgas darbības pamats ir tā politiskā neietekmējamība un neitralitāte savu likumā paredzēto funkciju izpildē un lēmumu pieņemšanā. Mani dara uzmanīgu situācija, ka amatpersonas, kuras pārstāv kādu politisko spēku vienpersoniski iejaucas Biroja specifisku, iekšēju jautājumu risināšanā. Uzmanīgu dara situācija, ka premjers un viņa biroja pārstāvji komunicē ar Biroja darbiniekiem, par to neinformējot Biroja vadītāju. Ceru, ka situācijā, kad darbiniekiem, kurus pašlaik premjers izvēlējies atbalstīt, pietiks drosmes sava darba izpildes laikā pieņemt objektīvus lēmumus, izskatot ar viņa pārstāvēto partiju saistītus jautājumus.

Es nevēršos ne pret vienu Biroja darbinieku personīgi. Es cienu Jūs un vēlos redzēt godprātīgu, objektīvu un politiski neitrālu darba izpildi. Iespējams, ka tas kādam „vecajam” darbiniekam rada problēmas un vēlēšanos atgriezt un noturēt „vecos” laikus. Šādiem darbiniekiem saku uzreiz – piedodiet, manā vadībā nesanāks. Es uzskatu, ka pašlaik uz mani izdara politisko spiedienu, lai apturētu un nepieļautu Biroja darbu reģionos. Manas ģimenes un manis nomelnošana presē tiek veikta mērķtiecīgi, lai pieņemtu kādam vajadzīgo lēmumu. Žēl, ka šīs intrigas neaprobežojās tikai ar manis paša nomelnošanu, bet jau skar arī kolektīvu un grauj Biroja tēlu. Tāpēc es aicinātu Jūs būt stipriem, būt savos lēmumos patstāvīgiem, neļaut sevi „solidarizējoties” ievilkt Biroja iekšējās intrigās un vienlaikus neizvēlēties vieglāko, jau ierasto ceļu, bet būt gataviem jauniem izaicinājumiem un godprātīgai darba izpildei.