Rāmais Vilnītis

KNAB priekšnieks cenšas novērst korupcijas apkarošanu

KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe žurnāla Ir šīs nedēļas numurā atzīst, ka visgrūtākais viņas darbā esot runāt par korupcijas apkarošanu ar amatpersonām, pret kurām birojs strādā: “Ieturēt lietišķo etiķeti ar neliešiem man ir ļoti grūti.”

KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim šādu grūtību droši vien nav. Lai arī kādas viņam attiecības ar Strīķes pieminētajiem, par savu amatu viņš pateicību parādā tiem, kuriem bija tik grūti paciest Strīķi un iepriekšējo biroja priekšnieku Alekseju Loskutovu, ka Aigars Kalvītis (TP) viņa padzīšanai upurēja pat savu premjerministra amatu.

Toties Vilnītim acīmredzot ir grūti runāt par korupcijas apkarošanu ar padotajiem, kuri nupat faktiski izteikuši neuzticību savam priekšniekam. KNAB operatīvie darbinieki un izmeklētāji biroja darbiniekiem izsūtītajās vēstulēs paziņojuši, ka Vilnītis nevis veicina, bet gan mērķtiecīgi kavē korupcijas noziegumu izmeklēšanu un atklāšanu.

“Pēdējā pusotra gada laikā ir izveidots administratīvs un citu iekšēja rakstura pasākumu kopums, kas vērsts nevis uz ātru, kvalitatīvu un efektīvu iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, bet arī veicamo profesionālo pienākumu iespējamo kavēšanu un neveselīgas vides radīšanu kolektīvā, pielietojot represīvas metodes,” paziņo KNAB izmeklētāji.

Kaut gan viņu vēstulē ir arī netieša atsauce uz situācijām, kurās biroja priekšnieka rīcība bijusi “neizprotama” un traucējusi “veikt pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu”, Vilnītis uzskata, ka “viss ir izteikts ļoti vispārīgā un pieņēmuma formā”.

Mēs pagaidām nezinām, kā tieši un kādās situācijās KNAB priekšnieks varētu būt iejaucies konkrētu lietu izmeklēšanā, taču Vilnīša vismaz gadu čubinātais “pasākumu kopums”, par ko runāts vēstulē, nupat arī ir nobriedis līdz skandāla apmēriem. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) ceturtdien uzdeva viņa pārraugāmās iestādes vadītājam atcelt sākto KNAB reorganizāciju.

Klusa un rāma “reorganizācija” ir viens no diviem pamata veidiem, kā valsts varas privatizētāji mēdz “sakārtot” tiesībsargāšanas vai jebkuru citu iestādi atbilstoši savām vajadzībām. Otrs — uz rāvienu padzīt nepaklausīgos un iebiedēt pārējos — KNAB gadījumā nederēja. Loskutova padzīšanai bija iztērētas Kalvīša un kompānijas politisko resursu paliekas. Turklāt Vilnītis nav ne gana izlēmīgs, ne kompetents, lai spētu īstenot “tīrīšanas” zibensoperāciju.

Kalvīti amatā nomainījušā premjerministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) pirms pusotra gada sarīkotajā KNAB priekšnieka amata kandidātu konkursa izrādē Vilnītis izskatījās drīzāk pēc netīša garāmgājēja, kas īsti neapjēdz, kur iemaldījies, nevis pēc terminatora, kas apņēmies sagraut KNAB. Pat savu apstiprināšanu amatā noklausījies translācijā radio, jo nebija saņēmis ielūgumu atnākt uz Saeimu, bet, kad atnāca, netika ielaists, jo viņam nebija pieteikta caurlaide. Vaicāts par savām prioritātēm jaunajā amatā, bilda, ka strādāšot “visos virzienos”. Bet pēc tikšanās ar Valsts prezidentu spēja pateikt tik vien, ka Zatleram esot interese par korupcijas novēršanu un apkarošanu.

Pašam Vilnītim šādas intereses acīmredzami nebija tolaik un nav arī tagad. Ja ne par programmatiskiem, tad par simptomātiskiem var uzskatīt viņa paziņojumus, ka KNAB būtu jāatsakās no partiju finanšu kontrolēšanas un ka birojam būtu vairāk jāpievēršas korupcijai privātajā sektorā, “lai valstij tiek samaksāti nodokļi”. Proti, politiķi lai zog, bet mēs tvarstīsim masierus un frizierus, kuri nedod klientiem čekus.

Vilnītis pat ir atzinies, ka pašreizējam darbam viņu motivē galvenoties amata alga, un viņš varētu aiziet strādāt arī citur, ja tā vēl samazinātos. “Tādu iespēju es arī tiešām neizslēdzu, jo alga man paliek arvien mazāka,” viņš pirms mēneša stāstīja BNS. “Ja bija 2500 latu, tad tagad ir noslīdējusi līdz 1715 latiem. Sākotnēji rēķinājos ar vienu atalgojumu, bet pašlaik jau viņš ir savādāks.”

Viņa bažas par atalgojuma samazināšanos var saprast, ņemot vērā, ka pašam 200 tūkstošu eiro parādsaistības, bet sievai — pusotra miljona latu parādi. Tas, ka valsts galvenais korupcijas apkarotājs pats ir hrestomātisks korupcijas riska paraugs, acīmredzot jāuzskata par politbiznesa korporācijas īpaši izsmalcinātu sveicienu tās nicinātajiem “kvaukšķiem” un “pingvīniem”. Katrā ziņā ir skaidrs, ka KNAB kā “paraugiestādes” sakārtotāji nevēlējās atkārtot ar Loskutovu pieļauto kļūdu — ka pat kriminālnoziegumos apsūdzētā Lemberga par gana labu atzīts kandidāts, nonācis amatā, kļūst par korumpētās “sistēmas” apkarotāju, nevis izpalīgu.

Atskatoties redzam, ka jau kandidātu publiskās iztaujāšanas izrādē 2008.gada decembrī Vilnītis pa vidu citām vispārīgām frāzēm, kuras nelika nojaust kaut jel kādu izpratni par korupcijas postu un tās apkarošanas svarīgumu vai konkrētiem  KNAB uzdevumiem, bilda, ka būtu jāizvērš biroja darbs arī reģionos ārpus Rīgas.

Tas izklausījās pēc kārtējā nekompetences apliecinājuma, jo vairāk nekā puse no biroja darba arī tolaik bija reģionos. Tagad varam secināt, ka laikam jau tad KNAB sakārtotājiem bija plāns, kā neitralizēt biroju, aizbildinoties ar darbu reģionos. Vai arī varam pieņemt, ka Vilnītis pats, īsinādams garās darba stundas, izdomājis plānu, kā ar iestādes struktūras mainīšanu panākt, lai tā strādā sliktāk.

Citu mērķi Vilnīša īstenotajām “reformām” grūti saskatīt. Ar vēl vienas operatīvas grupas izveidošanu, kas sēdētu tepat Rīgā un darītu to pašu, ko jau dara KNAB, vienīgi būtu tiešā biroja priekšnieka, nevis viņa vietnieces Strīķes pakļautībā, nevar, saprotams, uzlabot korupcijas apkarošanu. Funkciju dublēšana un konkurējošu struktūru veidošana pasliktina jebkuras iestādes darbu, bet noziedznieku tvarstīšanas darbam, kurā nepieciešama ātra un saskaņota, un pēc iespējas mazākam cilvēku lokam zināma rīcība, šāda “restrukturizācija” var būt paralizējoša.

Vilnītis nekad nav īsti paskaidrojis, kāpēc biroja struktūras sarežģīšana uzlabos korupcijas apkarošanu, ja neskaita frāzes par “darba izvēršanu reģionos” un “Saeimas uzlikto pienākumu”. Savelkot kopā “argumentus”, iznāk, ka viņš īsteno reformas tāpēc, ka ir priekšnieks, bet birojā tām ir pretestība tāpēc, ka padotie nevēloties pildīt viņa dotos uzdevumus.

Var paredzēt, ka arī pretdarbība Dombrovska rīkojumam atcelt KNAB reorganizāciju, ko premjerministrs pamato ar nelietderīgu struktūrvienību funkciju dublēšanu un līdz ar to nelietderīgu valsts līdzekļu izlietošanu, izpaudīsies kā pingpongs ar likumu pantiem un instrukciju paragrāfiem, vai priekšnieks drīkst darīt to, ko dara. Pamīšus ar atrunāšanos par “personiskām nesaskaņām” starp priekšnieku un padotajiem un atsaukšanos uz visos virzienos staipāmo “jautājuma politizēšanu”. Tā būs stīvēšanās par birokrātiskām procedūrām, nevis diskusija par korupcijas apkarošanas efektivitāti.

Vilnītis jau ir paziņojis, ka papriekš iepazīstināšot ar premjerministra rezolūciju “Saeimas deputātus”, tikai tad lemšot, vai to pildīt, un atbildi rakstiski iesniegšot desmit dienu laikā. Tātad pēc desmit dienām uzzināsim, kādu argumentu un paragrāfu tamborējumu KNAB sakārtotāji būs Vilnītim sagatavojuši, lai viņš var pateikt, ka nepildīs.