Viens ezers un piecas dabas takas ap to

Mēs gribam vilkt viesus ārpus Rīgas, saka Tūrisma attīstības valsts aģentūrā

Armands Slokenbergs, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors, stāsta par jauno portālu, zīmolu Best enjoyed slowly, kvalitātes zīmi Q Latvija un to, kāpēc nevajag piecas dabas takas ap vienu ezeru.

Skumīgi, ka sabiedrību neinteresēs kāds būs jaunais portāls, bet – kāpēc tas būs. Ar Latvijas vārdu saistītie portāli līdz šim guvuši bēdīgu slavu.
Patreizējā mājaslapa ir tehniski novecojusi – 2006. gada modeļa apkalpošana un uzturēšana ir neefektīva un dārga. Tā novecojusi arī saturiski. Jaunā lapa top uz iepriekšējās izstrādes bāzes – tā netiek radīta no nulles. Tas ir visefektīvāk cenas un laika ziņā. Ja gribam, lai Latvijā ir tūristi – jāreklamējas. Salīdzinot reklāmas apjomus ar konkurentiem, mūsējie ir mazi. Tas, ko taisa Live Riga ir dārgs un nepieciešams prieks. Salīdzinot ar vadošajām pilsētām, kas konkurē ar Rīgu tūristu piesaistē, patlaban Live Riga ir štrunts, ne kampaņa. Lai konkurētu ar citām pilsētām, tajā vajadzētu ieguldīt vairāk naudas. Uz citu pilsētu fona tās apjoms ir maziņš. Protams, laikā, kad naudas nav, tas ir liels ieguldījums. Rīga ir gatavs tūrisma produkts, kuru var uzreiz reklamēt, kamēr ārpus Rīgas prasa sagatavošanās darbus. Ja Live Riga bliež, tad mēs zīmolu iedzīvinām lēnām un mēģinām pārdot nozarei. Braukājot pa reģioniem un stāstot par to, jūtam uzņēmēju atsaucību.

Tas ir reāli – britu trakuļus aizvest atpūsties laukos?
Best enjoyed slowly publiku negribētos jaukt ar Vecrīgas krogu apmeklētājiem. Mūsu zīmols ir nobriedušākiem prātiem. Tādiem, kuri novērtē kultūru, dabu, vērsti uz izziņu. Tas ir līdzīgi kā ar Mercedes un BMW – izvēlās taču braukt ar vienu no tiem, nevis pārsēsties te vienā, te otrā. Mēs gribam vilkt viesus ārpus Rīgas, jo joprojām 70% apmeklē Rīgu un vidējais uzturēšanās laiks ir 2-3 dienas. Latvija – tās ir garās brīvdienas – nedēļa vai divas. Rīga – nedēļas nogale. Patlaban tūrismā naudu taisa viesnīcas, Rīga, medicīnas tūrisms, taču mūsu vērtības ir kultūras daudzveidība, vēstures bagātība un dabas resursi. Aerodium ir laba lieta kā valsts tēla sastāvdaļa, ne nodarbe vairumam tūristu.

Kā plānojat piesaistīt tūristus ārpus Rīgas?
Vadājam pa Latviju 3-4 žurnālistu grupas no Krievijas un citām valstīm, drīzumā arī mediju pārstāvjus no Igaunijas un Lietuvas. Rudenī plānots liels projekts tūrisma aģentūrām. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā esam iecerējuši atbalstīt produktus, kuriem ir eksporta potenciāls – tas, ko var pārdot ārzemniekam, kā arī paaugstināt viesmīlības un kvalitātes līmeni. Pilotprojekta veidā strādājam pie Q Latvija īstenošanas. Top interaktīvs apmācības modelis – vadoties pēc tā uzņēmēji varēs apmācīt darbiniekus kā kvalitatīvi apkalpot klientu. Servisu monitorēsim ar slepenā klienta palīdzību. Pirmie rezultāti varētu būt otrajā pusgadā.

Reiz rakstīju par gadījumu, kad viesu mājas saimniece atteicās viesa lūgumam rast iespēju uzsildīt pudelīti gadu vecam bērnam. Lauku ceļotāja vadītāja Asnāte Ziemele aizkadrā komentēja – lauku mājās mēdz ierasties vīri melnos džipos un rozā šlipsēs un, grib servisu kā pilsētas viesnīcā.
Viesu mājas saimniece bijusi nepareizais cilvēks nepareizā vietā. Viesmīlība Latvijā ir jauna lieta un saistās ar 30.gadiem. Tā ir jāmācās. Izpratne ir tāda: jāsniedz pakalpojums, kā es to māku, nevis – jānolasa no acīm, ko grib patērētājs.

Tūrismu Latvijā daudzi uzņēmēji izprot kā ēdināšanu un naktsmītnes. Piesaistot Eiropas naudu, labajos gados autonomi tika uzcirstas guļbaļķu būves un pažobelēs salikti pletīzeri un grozi senatnes auras radīšanai.
Mēs šos gadus naudu esam kaisījuši, nevis stādījuši. Jā, ir nodrošinātas funkcionālās vajadzības, taču jānodrošina arī mentālās. Klasisks mārketinga zināšanu trūkums! Jābūt 101 iespējai kā aizpildīt viesa laiku – kad līst un kad nelīst. Nu jādabū no kaimiņa gaisa balons. Ja cilvēks grib vientulību, tad saimniekam nav jāgrozās pa viesu māju. Citkārt gan viesim tomēr vajag piedāvāt pat to, ko viņš nevaicāja. Izrādīsies – viņš nemaz nezināja, ka vēlas to.

Kā to īstenot?
Lai varētu izveidot labu tūrisma produktu – jāsadarbojas. Ja ir viens ezers un apkārt sešas viesu mājas, tad nevajag mēģināt uztaisīt vienu švaku bērnu laukumu, bet kopīgi vienu foršu. Vienu labu taku pa mežu, nevis sešas. Būs vieglāk uzturēt. Vienu bukletu par ezeru un iespējām ap to. Ja ir švakāka pirtiņa kā kaimiņam, labāk aizsūtīt pie kaimiņa, jo tev toties ir labākas kotletes. Nevajadzēs katram vilkt lielu kredītu. Tūrisms nevar attīstīties citādāk kā pēc puduru principa. Piemēram, kūrorts ir puduris. Sadarbībā ar medijiem jāmeklē un jāstāsta labie sadarbības piemēri. Jāmācās no citiem – nav cita varianta.

Kurā nišā tūrisms ir pārsātināts? Manuprāt, biosaimniecību un savvaļas zirgu sen ir par daudz.
Problēma nav zirgos, bet apstāklī, ka nav cilvēka, kas par tiem zirgiem interesanti pastāsta. Mani reiz Somijā izvadāja pa dabas taku un es tā arī nesapratu, kas bija jāsaprot. Ja būtu labs stāstītājs, tā nebūtu vienkārši pastaiga dabā. Pasaules tendences rāda, ka no ceļojuma mājup cilvēkam jāaizved emocionāls stāsts.

Vairāk par tendencēm Latvijas tūrismā lasiet ceturtdien žurnālā Ir.