Mednieku asociācija brīdinājusi, ka, bebrus neizķerot, bebri nodarīs līdz šim nepieredzētus postījumus
Rīgas centrā bebri nodara ļoti būtisku kaitējumu kokiem, tādēļ nepieciešams tos izķert, uzskata pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktors Agnis Kalnkaziņš (TP), vēsta LETA. Līdzšinējie aizsardzības pasākumi neesot devuši rezultātu.
Bebrus izķert “Rīgas dārziem un parkiem” ieteikusi Latvijas mednieku asociācija, brīdinot, ka pretējā gadījumā pilsētas kanālā dzīvojošie bebri nodarīšot vēl līdz šim nepieredzētus postījumus, kuru novēršana pilsētai izmaksāšot ļoti dārgi.
Vides komiteja, kura iepriekš atzinusi, ka Rīgai būs jāmācās sadzīvot ar bebriem, par šo jautājumu gatavojas spriest šo ceturtdien.
“Rīgas dārzi un parki” norāda, ka pagājušā gada rudenī atkal konstatēti ļoti būtiski bojājumi pilsētas kanālmalas apstādījumiem, ko nodarījuši kanālā mītošie bebri – pilnībā ir nopostīti jau 16 liela izmēra koki un neskaitāmi krūmu stādījumi, pie Rīgas brīvostas tika konstatēts, ka bebri ir sākuši grauzt kanāla krasta nostiprinājuma pāļus, kā arī saknes vairāk nekā 100 gadus vecam ozolam.
Rīgā uzskaitīti vairāk nekā 120 bebri. Dzīvnieki dzīvo pilsētā un tās rajonā. Bebri "saimnieko" arī vairākās citās vietās Rīgā, piemēram, Ķīšezera apkārtnē un Sarkandaugavā.
Komentāri (17)
Sanita Jemberga 01.06.2010. 14.14
To, ka 2006. gadā bebrs kļuva par Rīgā sarīkotā pasaules hokeja čempionāta talismanu, viņa radi acīmredzot uztvēra kā mīļu ielūgumu apmesties te uz dzīvi. Un kopš 2008. gada regulāri tiek runāts par postījumiem, ko kanālmalas apstādījumiem nodara šie dzīvnieki.
Bija vairākas versijas, ko darīt (vai drīzāk – nedarīt). Modris Lujāns – vasarā, kad pa kanālu varēs pārvietoties ar laivām, bebri paši nobīsies un aizies. Dainis Stalts – nevajadzētu viņus izķert, bet saglabāt un piešķirt īpašu nozīmi Rīgas pilsētvidē. Rīgas Meža aģentūras vadītājs Jānis Vazdiķis – mums būs jāmācās sadzīvot ar tiem.
Tika atvēlēti 170 lati bebru saskaitīšanai (pirms vairākiem gadiem Rīgā bija skaitītas vārnas). Tagad publikācijās tiek izmantoti divi skaitļi – kanālā dzīvo 2 bebru ģimenes vai arī 100 bebru. Un pastāv divas iespējas – vai nu katrā ģimenē ir pa 50 bebriem vai arī kāds no viņiem ir saskaitīts vairākkārt.
Bet kanālmalas koki sargāti ne vien ar metāla sietu. Pēc speciālistu ieteikuma tie apsmidzināti ar preparātu, kas gatavots no liellopu asinīm.
Šobrīd jau ir zināms, ka bebri no laivām nav nobijušies, ka liellopu asinis netraucē nograuzt to, ko gribās, bet mēs varēsim uzskatīt, ka esam iemācījušies ar viņiem sadzīvot tad, ja mums tiešā nebūs žēl ne vien kanāla krasta nostiprinājuma pāļus, bet arī krāšņus, lielus parka kokus (tai skaitā arī 100 gadīgu ozolu). Vai citiem vārdiem sakot, ja mēs atdosim bebriem parku.
2008. gada beigās tika vēstīts par to, ka bebrus ķers un vedīs ārpus Rīgas 2009. gada pavasarī (pavasaris esot labākais bebru ķeršanas laiks). Tagad varētu uzskatīt, ka pagājis jau arī 2010. gada pavasaris. Pa šo laiku konstatēts, ka naudas bebru izķeršanai nav, turklāt šobrīd bebriem dzimstot mazuļi un tie aktivizēsies rudenī, kad arī jāķer. Ceturtdien lems par līdzekļu piešķiršanu.
Bet Ingemārs Līdaka, kura kompetenci šai jomā nedrīkstētu ignorēt, ir teicis: „Bebru noķert dzīvā veidā – es gribētu redzēt to cilvēku, kam tas izdosies”.
Ko tas viss atgādina? Dzīvi taču.
0
juhans 01.06.2010. 17.41
Bez šaubām uz lietām ir jāskatās reāli. Bebriem ir sava dzīves vide un cilvēkiem ir sava un tās nav savietojamas. Ja rīdzenieki ir ar mieru maksāt nesamērīgas summas par nesekmīgiem mēģinājumiem “sadzīvot ar bebriem”, nu tad kā tai sakāmvārdā – bagāts dara kā grib.
0
Arija Saleda 01.06.2010. 14.03
Tāda ir tā sugu daudzveidība un aizsardzība, ievedām bebrus, atjaunojām populāciju un tagad kur vien neskaties viņi rada skādi:)
Viņus vajadzētu gaterī pa škeldotājiem pieņemt darbā,
0