Pārmaiņu laiks un zviedru galds

Latvijas laikmetīgā centra apgādā izdota grāmata “90tie. Laikmetīgā māksla Latvijā”

Izdevums piedāvā padziļinātu skatījumu par nozīmīgākajām 90. gadu mākslas norisēm Latvijā. Līdzās pētnieciskiem rakstiem krājums vienlaikus atklāj subjektīvo vēsturi: nozīmīgu tā daļu veido sarunas ar māksliniekiem, kuratoriem un citām radošām personībām – Andri Breži, Helēnu Demakovu, Miķeli Fišeru, Gintu Gabrānu, Leonardu Laganovski, Sarmīti Māliņu, Ojāru Pētersonu, Miervaldi Poli, Juri Poškus, Laimu Slavu, Oļegu Tillbergu, Kasparu Vanagu, Edgaru Vērpi u.c. 

“Šī grāmata par Latvijas laikmetīgo mākslu 90tajos ir kā viens fundamentāls pakāpiens mūsu kultūras gaitā. 90tie gadi Latvijas laikmetīgajā mākslā noteikti bija lielo cerību, pārmaiņu un iespēju laiks. Kontinuitāte – ir tas jēdziens, kas še liek atcerēties saiknes un saknes pagājībā. Tikai izaugsmes kontekstā rodama procesa skaidrība,” saka viens no grāmatas autoriem Jānis Borgs

Šodien deviņdesmitie – arī mākslā – ir jau vēsture. Vieniem tie atmiņā palikuši kā brīvības un jaunu iespēju laiks, “kad viss notika un mainījās”, kā “zviedru galds , uz kura viss ir, bet tu nezini, no kura gala ķert”. Citiem 90. gadi ir “sistēmu maiņas un izdzīvošanas laiks, iziešana pasaulē, kur vairs nav ierastās kapsulas, kas ieslēdz un rada sajūtu, ka esi vajadzīgs un novērtēts pēc noteikumiem, kurus zini un saproti.” 

„Tagad, atsaucot atmiņā 10 – 20 gadus senus notikumus, šķiet, ka visapkārt valdījis neiedomājams naivums un naivisms, ik uz soļa notikuši visdažādākie pārpratumi, bet liela daļa darbu un pasākumu tagad šķiet jaunības kļūdas. Taču vienlaikus ir skaidrs, ka otrreiz neko tādu mums piedzīvot vairs neizdosies, tāpēc ir žēl, ka atmiņa mēdz būt tik īsa un tik daudz kas no šīs pavisam nesenās pagātnes jau ir izbalojis vai pavisam izčibējis,” saka viens no grāmatas autoriem Pauls Bankovskis.

Šis ir pirmais almanaha tipa izdevums par jaunākā perioda mākslu Latvijā, koncentrējoties uz desmitgadi, kas bija radikālākā robežšķirtne Latvijas laikmetīgās mākslas dzīvē – kad tajā mainījās institucionālais aparāts, kad tā tika iemesta globālajā mākslas telpā un mākslinieku darbībā ienāca stratēģijas, kas bija paradigmatiski atšķirīgas no iepriekšējā laika un konteksta. Grāmatas eseju autori ir ne vien mākslas pētnieki, bet arī dzejnieki un rakstnieki – viņu vidū Pauls Bankovskis, Jānis Borgs, Anda Kļaviņa, Solvita Krese, Ieva Lejasmeijere, Alise Tīfentāle, Sergejs Timofejevs, Māra Traumane, Vilnis Vējš.

Izdevuma sastādītāja un redaktore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska. Tās dizaina autors ir mākslinieks Kristaps Epners. Grāmata ir bilingvāla – latviešu un angļu valodā, ar vairāk nekā 300 attēliem 565 lappusēs. Latvijas grāmatnīcās izdevums “90tie. Laikmetīgā mākslas Latvijā” būs atrodams no jūnija sākuma.

Vienlaikus ar grāmatas izdošanu LMC Ofisa galerijā līdz 28. maijam skatāma izstāde “90tie CITĀM ACĪM”, kurā redzamas Latvijas 90. gadu kultūras un sociālās parādības starpnozaru skatījumā. Mākslas darbus radījuši vai 90. gadus raksturojošus artefaktus izstādei izvēlējušies dažādu radošo jomu pārstāvji – Zaiga Gaile, Andris Frīdbergs, Ivars Mailītis, Inese Mailīte, Māris Gailis, Andra Neiburga, Dambis (Raimonds Lagimovs), Uldis Gedra, Jānis Daugavietis, kā arī studijas “Lokomotīve” arhivāri. Izstāde rosina izprast 90to dekādes ietekmi uz aktuālajiem mākslas un sabiedrības procesiem mūsdienās un ļauj katram apmeklētājam radīt pašam savu 90to esenci. 

LMC Ofisa galerija atrodas Alberta ielā 13; atvērta katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 19.00.