Pilsētām 2014.gadam jāveido kopīgi projekti; partnere Latvijā būs Sigulda
Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padome Latvijas galvaspilsētu Rīgu un Zviedrijas pilsētu Ūmeo apstiprinājusi par 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētām, vēstī aģentūra LETA. Abām būs jāveido kopīgi kultūras projekti. Rīgas kā kultūras galvaspilsētas partnerpilsēta Latvijā būs Sigulda.
Padomes sanāksmē Briselē kultūras ministrs Ints Dālderis savā runā uzsvēris, ka Rīga piedāvā plašu izpratni par kultūru, uzsverot kultūru kā cilvēka garīgo vertikāli jebkurā radošā dzīves izpausmē. “Tā ir draudzība starp paaudzēm, tradīcijām un digitālo pasauli, tā ir iepriekš uzceltu barjeru pārvarēšana.” Rīga ir devusi pasaules kultūras videi daudz izcilu personību, starp tiem izcilākie ir filozofs Jesaja Berlins, kino režisors Sergejs Eizenšteins, mūsdienu operas soliste Elīna Garanča, diriģents Mariss Jansons, vijolnieks Gidons Krēmers. Arī Riharda Vāgnera darbība ir saistīta ar Rīgas vārdu.
Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam 2014.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu paralēli kļūs Rīga ("www.riga2014.org") un Ūmeo (Zviedrijā; "www.umea2014.se"). Dālderis apsveica Zviedrijas pilsētu Ūmeo, norādot, ka nesen atklāts tiešais reiss lidojumiem starp abām pilsētām Baltijas jūras krastos, un tas veicinās ciešāku sadarbību, pieredzes apmaiņu un mobilitāti.
Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākuma pirmsākumi ir meklējami 1985.gada 13.jūnijā, kad šo ideju ierosināja Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri un Francijas kultūras ministrs Žaks Langs. Iniciatīvas mērķis bija veicināt dažādu Eiropas pilsētu kultūras mantojuma pieejamību un izplatību, popularizēt pilsētu identitāti un dzīvotspēju, kā arī veicināt Eiropas valstu mākslinieku un inteliģences sadarbību.
Eiropas kultūras galvaspilsētas mērķis ir veicināt Eiropas pilsētu starptautisku atpazīstamību, labvēlīgi ietekmēt kultūras un tūrisma attīstību, veicināt Eiropas valstu mākslinieku sadarbību, kā arī stiprināt reģionālo identitāti un Eiropas integrāciju.
Kopš Eiropas Savienības paplašināšanās šis gods tiek piešķirts divām pilsētām, katrai no citas valsts. Līdzšinējā Eiropas kultūras galvaspilsētu pieredze 25 gadu garumā rādot, ka pilsētās, kuras nes šādu titulu, līdztekus augstvērtīgām kultūras norisēm strauji palielinās arī ekonomiskā aktivitāte, īpaši radošo industriju un pakalpojumu jomās, kā arī tūristu skaits.
Komentāri (23)
Māris Bišofs 10.05.2010. 17.47
Tas, ka Rīga 2014. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ir iepriecinoša ziņa. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka “Atbildīgo institūciju pārstāvjiem jau patlaban jādara viss, lai šī unikālā iespēja visai valstij nestu gan plašāku atpazīstamību, gan ekonomiskus ieguvumus,” kā šajā izteikusies Vaira Paegle. Un gan jau darīts arī tiks viss, un galvaspilsētā kultūra būs.
Mēs šajā ziņā esam talantīgi. Palūk, padomju laikā, spītējot veikalu tukšajiem plauktiem un ierobežotajai rocībai, lai nu ko, bet svētku galdu jau nu pamanījās uzklāt tādu, lai neaptrūktos nedz pildīto olu, nedz rasola. Nemaz nerunājot par šņabīti vīriem un kaut ko saldāku dāmām.
Nav arī tā, ka tagad, tā teikt, ikdienā Rīgā visādu kultūras sarīkojumu būtu maz. Dažu nedēļu ir pat tā, ka uz visu gribēdams nevar paspēt. Ja vēl šur tur drusku piepucētu, saražotu trūkstošos suvenīrus un izgudrotu vēl šo to, būtu labi.
Piesardzīgu dara kas cits. Pirms kāda laika nāca gaismā, ka eiro Latvijā varētu tikt ieviests tikai pēc pasaules gala – ne ātrāk kā 2014. gadā (kā zināms, viens no pasaules galiem tiek pareģots 2012. gadā).
Rīga par Eiropas kultūras galvaspilsētu arī kļūs ja ne gluži pēc pasaules gala, tad pēc Saeimas vēlēšanām gan.
Pazīstot politiķu indevi nepatīkamus lēmumus atlikt līdz brīdim, kamēr viņi no jauna ir ievēlēti, tāpat atceroties, ka, piemēram, no igauņiem veiksmīgi patapināto Valsts Kultūrkapitāla ideju (kultūrkapitālu veido noteikta daļa no valsts iekasētā akcīzes nodokļa) izdevās sačakarēt un pārvērst par pie varas esošo politiķu žēlastības dāvanu vēl brīdī, kad par krīzi neviens vēl i nedomāja, nav ne mazākās pārliecības, vai, piemēram, jau pēc gada kultūrai atvēlētais finansējums nebūs sarucis līdz, piemēram, 1993. gada līmenim (Valsts Kultūrkapitāla sadalāmā naudas summa gadā jau šobrīd ir mazāka, nekā tā dibināšanas brīdī).
Droši vien kultūra patiešām var būt labs stimuls ekonomiskajai aktivitātei, taču bieži vien vispirms ir jāpastimulē arī pati kultūra.
Starp citu, diskusijas par to, vai valstij vajadzētu atbalstīt kultūras norises un kāds no šādas atbalstīšanas varētu būt labums visiem, nav tikai latviešu vaļasprieks. Šī tēma ir aktuāla arī Lielbritānijā: http://www.telegraph.co.uk/culture/art/art-news/7520976/Arts-figures-launch-cultural-manifesto-to-uphold-spending.html
0
kristineim 11.05.2010. 11.26
Forši, ja līdz tam laikam uzceltu jauno LNB ēku.
Citādi Rīgā NAV NEVIENAS kultūras jaunceltnes. Par Siguldu nezinu.
0
ilmisimo 11.05.2010. 08.28
Rīgas dome piemēram, varētu celt pieminekli ģenerālim Orlovam. Par 1905 gadu.
0