Ronis: Zatlera vizīte Maskavā neiedragā mūsu pašcieņu

Jaunais ārlietu ministrs atbalsta īslaicīgu Latvijas spēku palielināšanu Afganistānā

Saeimā nule ievēlētajam jaunajam Valda Dombrovska (JL) valdības ārlietu ministram Aivim Ronim pagaidām paredzams tikai piecus mēnešus ilgs darba posms. Deputāti viņam izrādīja neredzētu vēlību – par bezpartijisko profesionāli, par kura nosaukšanu svarīgajam postenim uzstāja Rīgas pils, nobalsoja 90 tautas kalpu. Taču bez partijas aizmugures nākamā gada budžeta tapināšanas kontekstā un ņemot vērā Latvijas atrašanos Eiropas krustcelēs, jaunā ministra uzdevums – nodrošināt ārlietu kontinuitāti – var nebūt nemaz tik viegls.

Kurš pirmais jūs uzrunāja ārlietu ministra amatam?
Tas notika gandrīz vienlaikus – Prezidenta pils un Ministru prezidenta birojs ar dažu minūšu starpību.

Tātad pirmā bija pils?
Ja jūs izdarāt tādu secinājumu, tad…

Jūsu vārds saistībā ar ārlietu ministra posteni minēts ne reizi vien, kādi un cik daudzi jums iepriekš ir bijuši šāda veida piedāvājumi?
Šis ir bijis pirmais reālais piedāvājums. Man ir bijis piedāvājums pievienoties vienai vai otrai partijai pirms kāda laika, bet ārlietu ministra amatam šis ir pirmais piedāvājums, ko ar pateicību un misijas apziņu arī pieņemu.

Kāpēc jūs piekritāt kļūt par ārlietu ministru uz pieciem mēnešiem?
Mani, tāpat kā visus iedzīvotājus un arī politiķus, uztrauc gan iekšpolitiskā, gan ekonomiskā situācija. Mani ļoti uztrauc ārlietu dienesta nākotne. Es ļoti vēlos, lai ārlietu dienests, tā spēja darboties Latvijas interešu aizstāvēšanā nebūtu ietekmēta no tām iekšpolitiskajām un ekonomiskajām grūtībām, kādas mums šodien ir. Es redzu par savu uzdevumu mēģināt veidot pārpartijisku atbalstu Latvijas ārpolitikas interešu aizstāvēšanai ārzemēs. Un es vēlētos, lai tās diskusijas vai domstarpības, kas ir starp koalīciju un opozīciju, īpaši mazākuma valdības apstākļos, neietekmētu nacionālo interešu aizstāvēšanu ārzemēs .

Kā jūs novērsīsiet cilvēku aizplūšanu no Latvijas diplomātiskajiem dienestiem?
No vienas puses, es esmu ļoti priecīgs, ka daudzi mani bijušie kolēģi ir ieguvuši starptautiskus amatus vai pievienojas Eiropas Savienības jaunajām institūcijām, ārpolitiskajam dienestam. Mēs varam būt priecīgi, kad redzam – Latvijas resursi un kapitāls ir latviešu cilvēki un mūsu kopējais izglītības līmenis spēj uzturēt labu konkurenci, mūsu diplomāti spēj konkurēt ar citu valstu diplomātiem.

No otras puses, tas uzliek lielāku spiedienu gatavot jaunus darbiniekus, jaunus diplomātus. Līdz ar to es domāju, ka tāda veida smadzeņu darbaspēka aizplūšanu mēs nevaram apturēt. No vienas puses, tā pat ir izdevīgi Latvijai, jo mūsu pilsoņi ir tie, kas strādā starptautiskajās institūcijās un sekmē lēmumu pieņemšanu. Protams, viņi to darīs Eiropas Savienības interesēs, bet tajā pašā laikā viņi ir dzimuši šeit, viņu radinieki dzimuši šeit, viņu pieredze nāk no šejienes. Tātad īpaši apturēt šo kustību uz starptautiskajām institūcijām es neplānoju. Es vairāk plānoju izveidot sistēmu, kas rastu finansējumu, lai mēs labāk varētu sagatavot jaunus diplomātus, kas strādātu gan šeit, gan starptautiskajās institūcijās.

Kā Jūs aizstāvēsiet ārlietu budžetu, ja nav nevienas partijas aiz jums?
Es šodien runāju ar visām Saeimas frakcijām. Bija izpratne, ka ārlietu dienests ir unikāls kā dienests valstij, valsts ārējo interešu aizstāvēšanai. Jau šobrīd finansējums ārlietām ir uz minimālās robežas. Ārlietu ministrijai nav attīstības projektu, mēs neveicam investīcijas, neceļam mājas vai infrastruktūras objektus. Šobrīd visi līdzekļi ir vienkārši ārlietu dienesta uzturēšanai. Tāds, kāds tas ir. Man šķiet, ka es, no vienas puses, saņēmu izpratni no politiskajām partijām, no otras puses – mans piedāvātais konsensus ārpolitikas jautājumos, pārpolitiska ārpolitika un tās nesaistīšanato ar iekšpolitiskiem jautājumiem ir tas, kas varētu nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu ārlietu dienestam.

Vai jūs redzat iespējas samazināt ārlietu budžetu, ja tēriņi vēl būs jācērp?
Grūti spriest, vai ir iespējams tālāks samazinājums. Protams, nevar teikt nekad. Valsts ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, bet es paļaujos uz Ministru prezidenta [Valda Dombrovska] un Saeimas deputātu izpratni par to, cik nozīmīgs ir ārlietu dienests un tā veiktās funkcijas Latvijas interesēs.

Kādi ir jūsu izvirzītie izaicinājumi, nākot šajā amatā uz pieciem mēnešiem?
Pats galvenais ir turpināt darbu pie ārējo resursu piesaistes Latvijas ekonomikai. Ja līdz šim Latvijas ārpolitika bija piesaistīt politiskos resursus, drošības resursus un militāros resursus, tad šobrīd esam situācijā, kad ir nepieciešams piesaistīt finansiālos un ekonomiskos resursus Latvijas ekonomikai.

Kā jūs to domājat?
Es to domāju ar daudz labāk koordinētu, politiski izvēlētu dienaskārtību un mērķiem, uz kurām valstīm mēs braucam un kādus specifiskus projektus mēs piedāvājam potenciālajiem investoriem. Tas ir tas, kas uzdots vēstniekiem. Bet tam ir jābūt valdības kopējam darbam, tai ir jābūt politiskai izvēlei par to, kāda veida investīcijas mēs šeit gribam redzēt. Protams, vēstniecības jau tagad to dara iespēju robežās eksporta veicināšanā, dara to, ko var izdarīt diplomātu robežās – noņemt šķēršļus eksporta tirgiem.

Kuras tad ir tās valstis, no kurām varētu piesaistīt investīcijas?
Es viennozīmīgi redzu lielu Vācijas kapitāla klātbūtnes deficītu gandrīz jebkurā ekonomikas sektorā. Tāpat es domāju, ka ir svarīgi runāt ar Skandināvijas valstīm par investīciju piesaisti, lai Latvijas ekonomika piekļūst finanšu resursiem, kas ir Skandināvijā, jo mūs vieno ļoti liela atkarība vienam no otra šajā reģionā. Tie ir galvenie. Protams, turpināt darbu ar Krieviju, parakstīt visus tos līgumus, kas ir palikuši neparakstīti gan par investīciju aizsardzību, gan dubulto nodokļu neaplikšanas līgumu. Protams, turpināt mēģināt uzrunāt ASV par to, ka šeit ir iespēja investēt Amerikas uzņēmējiem, ka šeit, neatkarīgi no vietas, no kuras nāk kapitāls, ir ļoti labvēlīga vide investīcijām.

Kā jūs vērtējat Zatlera lēmumu doties uz Maskavu 9.maijā?
Es atbalstu prezidenta lēmumu. Jebkurš solis attiecībās ar Krieviju, kurš veicina kaimiņattiecību tālāku uzlabošanos, kas veicina ES un NATO un Krievijas attiecību attīstību, ir apsveicams. Tas ir mūsu ieguldījums gan pašiem savā drošībā, ekonomikas izaugsmē, gan Eiropas Savienības un NATO attiecībās ar Krieviju. Protams, ļoti svarīgs mums ir pašcieņas jautājums, bet es domāju, ka ar šo soli prezidents nekādā veidā neiedragā mūsu pašcieņu vai mūsu izpratni par vēsturi. Krievijai ir citādāka izpratne par vēsturi, vēstures jautājumos valda savstarpējā neuzticība starp sabiedrībām. Es domāju, ka prezidenta kanceleja ir daudz ko darījusi, lai stiprinātu vēsturnieku sadarbību, bet es domāju, ka šis prezidenta lēmums ir pozitīvs solis no mūsu puses attiecību veidošanā ar Krieviju.

Nesen plašu rezonansi izraisīja gāztā Kirgizstānas prezidenta Bakijeva dēla ierašanās Latvijā. Kāds ir jūsu viedoklis, vai Bakijevam un viņa ģimenes locekļiem būtu jāļauj uzturēties Latvijā?
Man nav zināms neviens likumīgs iemesls un politisks iemesls, kāpēc prezidenta Bakijeva dēls nevarētu viesoties Latvijā. Man nav zināmi tādi iemesli, lai apšaubītu viņa tiesības izmantot Šengenas vīzu.

Kā jūs vērtējat grozījumus Imigrācijas likumā, kas no dažādu drošības dieenstu puses tika vērtēti negatīvi?
Tas ir jāvērtē kā solis ekonomikas atveseļošanas virzienā, ārējo resursu piesaistei Latvijas ekonomikā, un es domāju, ka gan Iekšlietu ministrija, gan Ārlietu dienesta, gan citas valsts iestādes tiks galā arī ar šiem uzdevumiem.

Kā jūs vērtējat iespējas palielināt Latvijas karaspēku Afganistānā?
Es nezinu visas jautājuma detaļas, tomēr uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai NATO operācija Afganistānā būtu veiksmīga. Ja tam nepieciešams uz īsu laiku palielināt Latvijas kontingentu, tad tas ir jādara.