Grieķiju glābs ar 110 miljardiem eiro

Trīs gados ES piešķirs 80 miljardus, pārējo SVF; valstij jāievēro bezierunu taupība

Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) parādu nastas māktajai Grieķijai piešķirs 110 miljardus eiro (77,3 miljardus latu), svētdien vakarā Briselē vienojās eirozonas finanšu ministri. Kā vēstī LETA-BBC, pretī no Grieķijas tiek prasīti norunātie taupības pasākumi, kuru gaidāmā ietekme uz plašas sabiedrības dzīves standartiem jau izraisījusi protestus.

No trīs gados izmaksājamās kopējās atbalsta summa 80 miljardus eiro (56,22 miljardus latu) nodrošinās ES, savukārt atlikusī summa nāks no SVF. Palīdzības programma gan vēl jāapstiprina pārējās 15 eirozonas valstīs. Lietpratēji nenoliedz, ka lēmums pieņemts, baidoties par Grieķijas finanšu likstu ietekmi citās eirozonas valstīs, tostarp Portugālē un Spānijā.

Kaut arī iepriekš Berlīne aktīvi iebilda pret palīdzības programmu Atēnām, Vācijas ekonomikas ministrs Rainers Brīderle svētdien atzina – ir ”pamatotas izredzes”, ka Vācijas parlaments līdz nākamajai piektdienai varētu apstiprināt šo vienošanos. Tomēr Brīderle vienlaikus uzsvēra, ka Grieķijai nekavējoties jāīsteno taupības pasākumi tieši tādā veidā, kā to paredz vienošanās.

Atbalstāmās valsts valdība jau to apņēmusies. Stingrie taupības pasākumi paredz, ka trīs gadu laikā Grieķijai jāierobežo budžeta izdevumi par 30 miljardiem eiro (21,1 miljardu latu), lai līdz 2014.gadam samazinātu deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta. Patlaban Grieķijas budžeta deficīts ir 13,6%.

Grieķija apņēmusies nepieļaut algu pieaugumu, pārtraukt prēmiju, arī tā dēvētās 13. un 14. mēnešalgas izmaksu valsts sektorā. Turpmākos trīs gadus nebūs iespējama pensiju palielināšana. Pievienotās vērtības nodoklis jāpaaugstina no 21% līdz 23%, nodoklis degvielai, alkoholam un tabakai jāpalielina par 10%.

Grieķijas lielākā privātā sektora arodbiedrība, solot jaunas protesta akcijas, svētdien paziņoja, ka valdības taupības pasākumi ir "visnegodīgākie valsts vēsturē", vēstī LETA-AFP. "Tas ir neiedomājami, ka tie, kas apzaga šo valsti, turpina mūs muļķot," norāda Galvenās strādājošo konfederācijas (GSEE) prezidents Jannis Panagopuls, "viņi vēl vairāk pastiprinās lejupslīdi un novedīs ekonomiku dziļā komā."

Arodbiedrības līderis paredz, ka budžeta samazinājums vissmagāk skars "bezdarbniekus, strādniekus, nabadzīgākos iedzīvotājus un pensionārus", taču ne turīgos. Jau ziņots, ka sestdien tūkstošiem cilvēku 1.maija demonstrācija Atēnās pārauga nekārtībās, policija pret protestantiem pielietoja spēku. Arodbiedrības brīdina, ka "5.maija ģenerālstreiks būs ilgas cīņas sākums".