Ar ES un SVF saskaņotā finanšu atbalsta programma skars iedzīvotājus, atzīst premjers
Grieķija sestdien panākusi vienošanos par Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzības programmu, kas novērstu parādu nastas māktās valsts bankrotu, ziņo aģentūra LETA-AFP. Pēc 1.maija protesta demonstrācijas, kas pārauga nekārtībās, Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu svētdien atzina, ka programma prasīs "ievērojamus upurus" no iedzīvotājiem.
"Mēs apstiprinām vienošanos, kas sestdien tika panākta ar ES un SVF," svētdien atklājot valdības ārkārtas sēdi, sacīja Grieķijas premjers. "Līdz ar šo lēmumu mūsu pilsoņiem būs jānes ievērojami upuri," viņš atzina.
Jautāts par palīdzības programmas apmēru, Papandreu norādīja, ka tam pasaulē "nav precedenta", taču precīzu summu nenosauca. Kā lēš procesu zinātāji, runa ir par 120 miljardiem eiro (84 miljardiem latu), ko Grieķija varētu saņemt triju gadu laikā. Vienlaikus starptautiskie aizdevēji pieprasa, lai Grieķija pamatīgi samazina tēriņus.
Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele intervijā svētdienas laikrakstā "Bild am Sonntag" paudusi, ka nepopulārie un smagie taupības pasākumi, ko Grieķijas valdībai nāksies ieviest apmaiņā pret palīdzības programmu, palīdzēs citām finanšu grūtībās nonākušajām valstīm izvairīties no līdzīga likteņa.
"Eksperti uzskata, ka Portugāle, Spānija un Īrija ir daudz labākā situācijā nekā Grieķija," saka Vācijas valdības vadītāja. "Šīs valstis var redzēt, ka Grieķijai neklājas viegli, un tādējādi tās darīs visu, lai pašas neiekļūtu šādā situācijā. Tās jau ir ieviesušas taupības pasākumus."
Grieķijas finanšu likstas eirozonas valstu saimē raisījušas bažas, ka arī citām valstīm, iespējams, būs vajadzīga palīdzības programma. Pagājušajā nedēļā tika samazināti Spānijas un Portugāles kredītreitingi.
Jau vēstīts, ka tūkstošiem cilvēku sestdien pulcējas Atēnu ielās 1.maija demonstrācijai, protestējot pret radikālo taupības režīmu, ko valdība apsprieda ar ES un SVF. Arodbiedrības un anarhisti tradicionālajās 1.maija svinībās centās iedzīvotājos vēl vairāk uzkurināt neapmierinātību ar iecerēto radikālo budžeta apcirpšanu. Sestdien valstī bija apstājusies prāmju un dzelzceļa satiksme, jo streikoja jūrnieki un vilcienu vadītāji.
Arodbiedrību līderi 1.maija demonstrācijas rīkoja kā "brīdinājuma šāvienu" valdībai pirms 5.maija vispārējā streika pret budžeta apcirpšanu, kas sabiedriskā sektora strādniekus skars īpaši smagi. "Valsts nevar izkļūt no krīzes, ja sabiedrībai ir jātiek galā ar brutālu dzīves standartu kritumu līdz līmenim, kāds bija pirms 50 gadiem," iepriekš sacīja sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrības ADEDY vadītājs Spiros Papaspiru.
Komentāri (41)
Aivars Krauklis 01.05.2010. 22.48
Protams, ak grieķi malači (precīzāk – moldci)– gadiem trallināja uz parāda (viņu ierēdniecība un citi „sabiedriskā sektora” darbinieki dzīvoja pat treknāk, kā mūsējā – izrādās, tas ir iespējams), tagad – ar sarkaniem karogiem prasa atcelt aritmētiku. Izplatīta prasība, tikai tas vēl nekur nav izdevies.
2
ampetersons > Aivars Krauklis 02.05.2010. 01.52
kad no ārpuses runā par Latviju tad arī treknie ierēdņi, tautas partijas, kalvīši, slakteri, pareksi u.c. tiek saukti vienā vārdā par latviešiem.
J.Biotop, sakiet lūdzu, vai jūs ziniet par cik tieši treknāk dzīvo vidusmēra grieķis salīdzinājumā ar vidusmēra latvieti no „sabiedriskā sektora”?
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 02.05.2010. 09.09
1. „Vidusmēra grieķis”, tāpat kā vidusmēra latvietis ir jēdzieni, kas līdzīgi vidējai temperatūrai slimnīcā, tāpēc tālākiem spriedumiem nav izmatojami bez precizēšanas.
2. Pieņemam, ka ārpus „sabiedriskā sektora” liela daļa (nevis „vidusmēra”) grieķu nedzīvo labāk, kā tādi pat latvieši. Cēlonis – kreisa pārdale (neatkarīgi no labējās muldēšanas).
3. „Sabiedriskajā sektorā” vairākums darbinieku var dabūt dzīvot ne visai trekni, ja to skaits ir uzpūsts.
4. Pie „treknas dzīves” pieder nevis liela alga, bet alga, kas neatbilst darba rezultātam. Par grieķu ierēdņu darba laiku, pensionēšanās iespējām, u.c. var katrs pats palasīt.
5. Latvijā „sabiedriskajā sektorā” nodarbināto vidējās algas ir lielākas, kā privātajā sektorā. Tas – ieskaitot skolotājus, ārstus, policistus…, arī zemākos ierēdņus. Normālās valstīs sabiedriskajā ir lielāka drošība, privātajā – vairāk naudas un. Latvijā (arī PIGS valstīs) labumu pārdale nošķiebusies, tāpēc neizbēgamas ekonomiskas ķezas.
0
mary75 01.05.2010. 18.25
Grieķi gadiem ilgi mānīja visus, viltoja visus rādītājus, dzīvoja uz citu ES valstu rēķina, un patreiz nebūt nevēlas samazināt savus dzīves standartus.
Viņu premjers nupat teica – iet runa par nācijas izdzīvošanu, kas, īstenībā, nozīmē – gribam dzīvot tikpat trekni, cik agrāk.
Merkele, vispār, plīstot aiz dusmām, bet, nekas cits neatliks, kā dod naudu, grieķi to saprot un izmanto, savādāk uz rindas vēl Portugāle un Spānija.
Man, visvairāk, patika, ka ES tagad taisās veidot savu kredīreitingu aģentūru, jo amerikāņu, lūk, nekā nesaprotot, nepareizi novērtējot, sāk stipri atgādināt PSRS.
1
advokate > mary75 02.05.2010. 10.46
Nu tas, ka Moody’s un S&P ir konkrēti izgāzušās CDO vērtējumos un to kredītreitingiem vairs tā īsti neviens neuzticas, tas ir fakts. ASV pati plāno kredītreitingu aģentūru reformu, lai tās vairs nebūtu finansiāli ieinteresētas likt AAA+ reitingu sintētiskiem mēsliem. Tā kā šī ES iniciatīva nemaz nav tik peļama.
0
gundega_heiberga 01.05.2010. 22.44
Vai Grieķijā ar’ kādu laiku valdījusi TAUTAS partija ?
1
+3
0
Atbildēt
@Viesulis > gundega_heiberga 02.05.2010. 12.41
Ja drīkst, Tautas un Baznīcas Ceļa, ar prievīti.
0