Uzņēmuma ieņēmumi auguši koksnes cenu kāpuma un strauji īstenota pretkrīzes plāna rezultātā
Latvijas mežu pārvaldītājs "Latvijas valsts meži" (LVM) pērn strādāja ar 136 miljonu latu neauditēto apgrozījumu un guva peļņu nedaudz virs 30 miljoniem latu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" paziņojis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Peļņa esot lielāka nekā LVM bija plānots iepriekš, un tas panākts galvenokārt koksnes cenu kāpuma dēļ. Strīpnieks norāda, ka mežsaimniecība jau kopš pērnā gada vidus stabilizējas, bet gada beigās jau bijusi redzama šīs nozares stabila atgriešanās pirmskrīzes pozīcijās.
Turklāt meža nozarē valdībai izdevies ļoti ātri ieviest pretkrīzes plānu. "Vēl Latvijā neviens par krīzi pat nerunāja, kad mežsaimniecībai jau bija pretkrīzes plāns. Jau 2008.gada otrajā ceturksnī bija skaidrs, ka situācija pasliktinās, un 2008.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī tika sagatavoti precīzi pasākumi, lai mēs varētu (..) ar apsteidzošu rīcību (..) ne tikai noturēt savas pozīcijas, bet arī atņemt tirgus daļas kaimiņiem," skaidroja Strīpnieks.
Svarīgākais bijis 2008.gada nogalē pieņemtais lēmums par koksnes ciršanas apjomu palielināšanu. Tas īsā laikā samazināja vietējo ražotāju pirkto kokmateriālu cenas par aptuveni 60%. Turklāt Skandināvijas un citu apkārtējo valstu kokapstrādes pārstāvji tobrīd tikai sēdās pie sarunu galda ar mežu īpašniekiem, lai mēģinātu viņus pārliecināt samazināt augstās kokmateriālu cenas. Savukārt Latvijas uzņēmumiem vietējās koksnes pieejamība ļāva noturēt ražošanu un atsevišķos tirgos arī palielināt īpatsvaru, klāsta LVM valdes priekšsēdētājs.
Krīzes laikā LVM darbības apmēri bija samazinājušies līdz 2003.gada līmenim, taču tagad uzņēmuma bilance ir atpakaļ aptuveni 2006.gada līmenī, bet izstrāde un ražošana to pat apsteidz. Nozīmīga bijusi arī izmaksu pārstrukturizācija.
2008.gadā LVM strādāja ar 52,274 miljonu latu peļņu, kas ir par 43,6% mazāk nekā 2007.gadā, bet uzņēmuma apgrozījums saruka par 9% un bija 148,044 miljoni latu, liecina "Lursoft" datubāzē publicētais gada pārskats.
Komentāri (33)
cekuljans 28.04.2010. 08.49
Vai nu tā ir tikai sakritība, vai kas cits – pēdējās dienās esmu novērojis Ādažu pusē, bet īpaši Baldones apkārtnē, ārkārtīgi daudz kailcirtes. Vakardien pat netālu no Aklā ezera – koksnes krautuve gar ceļa malu savus 4m augstumā un vairāk kā 100m garumā… Vai meži tiek pastiprināti izcirsti ekonomikas “sildīšanai”?
0
guntis_anita 28.04.2010. 07.18
Matemātiski attiecinot pret izcirsto apjomu sanāk, ka katrs nocirstais kbm ir devis tikai 3,8 ls peļņu, un cirsti pašlaik tiek labākie meži, galvenokārt ceļa malās. Normāls privātmeža īpašnieks par tik niecīgu peļņu uz meža pusi ar zāģi nekad neies. Jau tā milzīgās cirsmu platības tiek palielinātas, atstājot starp tām šauras josliņas, kas pakļautas vējgāzēm un koksnes sapūšanai. Valsts meža dienests tiek mērķtiecīgi vests pretī iznīcībai, jo tie, redz, paretam mēdz ”uzbraukt” LVM, cik nu tā ”sakārtotā” likumdošana atļauj.
0
austrisv 27.04.2010. 18.24
Kauns būtu Strīpniekam murgot par mežsaimniecības pretkrīzi, jo viņa pārziņā ir tikai peļņas gūšana no cirsmu vai kokmateriālu tirgošanas.
Krīze ir mežsaimniecībā un tieši mežu pārraudzībā, kur nabaga mežsargiem ir palielinātas milzīgas uzraugāmās meža teritorijas, kuras jāuzrauga izmantojot savu personisko mašīnu!
Stulba tā mežu sadalīšana, kur vieni laiza krējumu, bet mežu uzraudzībai paliek tikai vājpiens!
1
+1
0
Atbildēt
@a_oleinika > austrisv 28.04.2010. 00.16
Vai tā būtu kāda Strīpnieka iedzimta vaina vai lāsts, ka mežsaimniecība tā sadalīta? :D
Ja viņš savā atbildības sfērā strādā labi, tad neredzu tur nekā slikta. Patiesībā, ja šādā profesionālā līmenī preventīvi strādātu, piemēram, tā laika valdība, tad mums šobrīd būtu daudz daudz labāk! No viņiem ir jāmācās.
0