Kačiņskis prasītu izmeklēt Katiņas noziegumu • IR.lv

Kačiņskis prasītu izmeklēt Katiņas noziegumu

23
AFP/LETA

Līdz ar uzslavu Krievijai Polijas prezidenta runā aicinājums izmeklēt traģēdijas aptākļus

Polijas vēstniecība Latvijā nosūtījusi medijem traģiski bojā gājušā Polijas prezidenta Leha Kačiņska uzrunas tekstu, kuru viņš bija iecerējis teikt Katiņas nozieguma 70.gadadienas atceres pasākumā.

Prezidents bija plānojis paust atzinīgus vārdus par Krievijai paveikto šajā lietā pēdējos gados atgādināt par poļu virsnieku noslepkavošanu 1940.gadā un aicināt Krievijas varas pārstāvjus noskaidrot Katiņas traģēdijas apstākļus, kā arī nodot atklātībai visus ar to saistītos dokumentus.

Uzrunā norādīts, ka 1940.gada aprīlī pēc Staļina pavēles tika noslepkavoti vairāk nekā 21 tūkstotis poļu gūstekņu, kuri atradās nometnēs un NKVD cietumos. Poļu virsnieki, garīdznieki un inteliģence, ierēdņi, policisti un robežsargi tika iznīcināti bez tiesas, "pārkāpjot civilizētās pasaules tiesības un konvencijas".

Par šo noziegumu pasaulei nebija paredzēts uzzināt, liedzot upuru ģimenēm tiesības uz sērām un cienīgu atmiņas iemūžināšanu, teikts uzrunā. Patiesības slēpšana par Katiņu kļuva par pēckara Polijas komunistu politikas stūrakmeņiem. Tomēr noslepkavoto tuvinieki un citi drosmīgi cilvēki aizstāvēja viņu piemiņu un nodeva nākamajām paaudzēm neatkarīgajā Polijā.

Prezidenta nenolasītajā runā atzīts, ka Katiņa gadu desmitiem saindēja attiecības starp poļiem un krieviem. Viņš aicinājis "paveikt to, lai Katiņas brūce beidzot pilnībā varētu saaugt un sadzīt". Poļi novērtē Krievijas darbību pēdējos gados, sacīts runā. Tajā rosināts līdz galam izpētīt visus Katiņas nozieguma apstākļus. "Ir ļoti nozīmīgi, lai tiesiski tiktu apliecināta upuru nevainība un visi dokumenti, kas attiecas uz šo noziegumu, nonāktu atklātībā," teikts runā. "Šīs darbības mēs pieprasām, vadoties no piemiņas par upuriem un cieņas pret viņu ģimeņu ciešanām. Taču, to mēs pieprasām arī kopējo vērtību vārdā, to, kurām jāveido uzticības un partnerības pamats starp kaimiņu tautām visā Eiropā."

Jau vēstīts, ka Krievija līdz šim nav oficiāli atzinusi atbildību par Katiņas traģēdiju un liegusi pieeju arhīviem, kuros ir ar to saistītie dokumenti.

Komentāri (23)

Sanita Jemberga 14.04.2010. 15.14

Vai Leha Kačiņska nepateiktajā runā ir kaut kas tāds, ko noteikti vajadzēja skaļi pateikt un ko nu būs jāsaka citiem?
Varbūt uz šo jautājumu nevajadzētu atbildēt, ja pirmdienas rītā, kad sēru diena Latvijā vēl oficiāli nebija pasludināta (valdība uz sēdi sanāca desmitos), bet cilvēki pie savām mājām skaļu putnu dziesmu pavadīti klusu kāra karogus ar sēru lentām, nebūtu izpaudies tāds Jānis Jurkāns (atjaunotās Latvijas Republikas pirmais ārlietu ministrs, ja kas). Viņš visu ko sarunāja gan laikrakstam Telegraf, gan portālam Diena.lv
Tajā skaitā mute viņam vērās, lai par tikko traģiski bojā gājušo Polijas prezidentu pateiktu: „Viņš traucēja. Gan poļiem, gan krieviem, gan vāciešiem. Visiem.” Un to, ka būtu dziļi simboliski apglabāt Kačiņski Katiņā, „pie tiem, pie kuriem viņš brauca”.
Pieņemsim, ka tas, kas attiecas uz tolerances un vienkārša cilvēcīguma trūkumu, ir personas privātā problēma, kam nevajadzētu pievērst uzmanību.
Taču ir kāds Jurkāna uzskats, ko nedrīkst un nekad nedrīkstēs atstāt neatbildētu. Tas, ka „Kačiņska nāve var kļūt par brīdinājumu arī mūsu politiķiem, kuri ir pārlieku pieķērušies vēsturei un traucē valstij raudzīties nākotnē”.
Aizmirst to, kas ir tauta un kāpēc ir neatkarīga valsts (Latvijas, Polijas utt.), mēs varam atļauties tikai tad, ja gribās atpakaļ uz PSRS.
Šajās dienās atbilde Jurkānam ir Kačiņska nepateiktajā runā („.. sargājot piemiņu par saviem piederīgajiem, Jūs izglābāt tik ļoti nozīmīgu mūsu poliskās apziņas un identitātes dimensiju”). Un arī Vaijdas filmā „Katiņa”(ja neizdevās to noskatīties LTV pirmdien (cienīga un gudra programmas izmaiņa!), vēl var paspēt šodien (skat. Redakcija iesaka). Fantastiskais Vaijda (kaut vai tikai tāpēc, ka ir „Pelni un dimants”) šajā filmā ir fantastisks tāpēc, ka izmanto savu vārdu, lai izpildītu savu Polijas patriota pienākumu. Vaijda par „Katiņu”: „Domāju, ka tautu veido tās vēsture”.
Polijas prezidents tā arī nepateica, kā bija iecerējis: „Gods viņu piemiņai!”. Tagad mums jāsaka – viņu un viņu!

+15
0
Atbildēt

0

dro 14.04.2010. 16.05

Novēlu Lailai Pakalniņai turpināt pildīt sirdsapziņas funkciju jaunajā izdevumā tikpat sekmīgi kā viņa to darīja Dienā!

+4
0
Atbildēt

1

    ciparsone > dro 14.04.2010. 17.46

    Ino, atļaujos cerēt, ka sirdsapziņa funkcionē arī citiem “Ir” autoriem, un atsevišķa štata vieta nav nepieciešama.

    0
    0
    Atbildēt

    0

austrisv 18.04.2010. 13.20

Tie Jurkāna izteikumi tiešām ir baisi, bet te arī redzam, cik daudz ļaunauma sēž dažos cilvēkos! Viņi ir gatavi pat nogalināt savu nepiepildīto mērķu vārdā! Nu īsteni staļinisti: ja neesi ar mums , tātad pret mums. Nebiju domājusi, ka Jurkānā ir tikdaudz indes!

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu