Oskarotā filma Interešu zona — kino izcilības paraugstunda
Konteksts izšķir visu, arī tik triviālā un šķietami nevainīgā ainā kā šī: sieviete spoguļa priekšā pielaiko kažoku, pagrozās, tad ieslidina roku kabatā un atrod tur lūpukrāsu. Uzkrāso lūpas. Taču skatītājam pakrūtē sakāpj nelabums, jo kažoks, ko sieviete vārdā Hedviga Hesa (izcilās vācu aktrises Sandras Hilleres atainojumā) pielaiko, ir piederējis kādam (vai drīzāk kādai) no 1,3 miljoniem Aušvicas nāves nometnē ieslodzītajiem.
Šī aina ir no tikko Oskaru saņēmušās britu režisora Džonatana Gleizera jaunākās filmas Interešu zona (The Zone of Interest). Filmas stāstā Aušvica ir turpat līdzās, aiz savrupnama, kur notiek kažoka piemērīšana. Māja atrodas interešu zonā (jeb vāciski Interessengebiet) — no vietējiem iedzīvotājiem atsavinātā teritorijā, kur izmitināja nometni pārraugošos esesiešus.
Gleizera filma balstās uz šīs «interešu zonas» kontrastu ar pašu nometni. Kadros redzamais savrupnams ir idilliska, pārticīga ģimenes rezidence, kuras pagalmā viļņojas baseins un aug krāšņumaugi. Savukārt aiz mūra, kurš nodala māju no koncentrācijas nometnes, ir robustu ēku augšpuses, allaž kūpoši skursteņi, no kuriem bez apstājas veļas melni dūmu vāli. Tas arī ir viss, ko redzam no Aušvicas.
Filma patiešām ir uzņemta līdzās Aušvicas nometnei, taču speciāli tās vajadzībām uzbūvētā namā. Filmēšanas grupa tur izvietoja vairākas kameras, kas novēroja filmas varoņu — Aušvicas komandanta Rūdolfa Hesa ģimenes — mājas soli, tādējādi panākot rezignēti ikdienišķu noskaņu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.