Valsts nauda partijām. Un jēga?

Partiju finansējuma nauda tiks vienkārši izšķiesta

Iepriekšējais Saeimas sasaukums izdarīja daudz laba partiju finanšu regulējuma sakārtošanai. Piemēram, Saeima piešķīra Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam papildus pilnvaras partiju tēriņu kontrolēšanā, noteica politisko reklāmu aizliegums dienu pirms vēlēšanām, izveidoja skaidrāku regulējumu tām politiskajām reklāmām, ko apmaksā privātpersonas vai organizācijas bez saskaņošanas ar atbalstāmās partijas pārstāvjiem. 

Tomēr Saeimas darba sezonas beigās tika pieļauta grandioza bezatbildība – partijām no 2012.gada tika piešķirts valsts finansējums, ignorējot aizrādījumus, ka šī nauda tiks vienkārši izšķiesta, ja paralēli nebūs striktāki ierobežojumi partiju tēriņiem. 

Valsts finansējuma ideja ļoti ātri izceļoja caur visiem Saeimas lasījumiem, deputātiem dievojoties, ka nākamajā lasījumā viņi noteikti padomās par kompleksu pieeju. Tas tā arī nenotika. Atradās politiskā griba partijām piešķirt valsts finansējumu, bet nebija gribas partijas apgrūtināt ar jauniem pienākumiem. Netika veikta arī nekāda analīze par to, vai un kā jaunā sistēma funkcionēs, vai tai būs jebkāda pozitīva ietekme uz Latvijas partijām. Tātad viena no fundamentālām partiju finansēšana sistēmas reformām ir pamesta pusratā. 

 Partiju izdevumi 2010.gada vēlēšanu kampaņai ļauj spriest par valsts finansējuma ietekmi uz Latvijas partijām. Rakstam pievienotajā grafikā redzams, cik procentus no partiju izdevumiem 2010.gada vēlēšanām segtu valsts finansējums, ja tas tiktu partijām piešķirts jau šogad. Tikai vienai no partijām tas būtu sedzis vairāk nekā 20% no kampaņas izdevumiem. Tas ir niecīgs apmērs.

Valsts finansējums būs jūtams atspaids tikai starpvēlēšanu gados, kad partiju maki tradicionāli ir pavisam tukši. Vienotība no valsts saņems aptuveni 150 000 latus, Saskaņas Centrs – ap 125 000, ZZS – ap 100 000 latiem, VL/TBLNNK un Par labu Latviju – katra aptuveni 40 000 latu. Šis finansējums, cerams, palīdzēs uzturēt elementāru biroja darbu, strādāt pie politikas priekšlikumiem, nedaudz apmācīt partijas nākamos līderus. 

Taču partiju vajadzības starpvēlēšanu gados un īsi pirms vēlēšanām ir nesalīdzināmas. Viens no galvenajiem argumentiem par labu valsts finansētām politiskām partijām: nepieciešamība partijas atbrīvot no sponsoru atkarības – īpaši situācijām, kad partijas uzņemas korumpētus nosacījumus apmaiņā pret lieliem ziedojumiem. Ja netiks pārskatīts pašreizējais regulējums, tad nekas būtisks šajā ziņā Latvijas politikā nemainīsies. Partijām savām kampaņām joprojām būs jāsavāc daudzkārt lielākas naudas summas nekā tām piešķirs valsts. 

Sabiedriskās politikas centra Providus 25.janvārī organizētajā diskusijā klātesošie deputāti apšaubīja iespēju pašreizējos budžeta apstākļos palielināt salīdzinoši mazo uz politiskajām partijām dalāmo finansējuma apjomu. Tas nozīmē, ka risinājumu būs jāmeklē no otras puses – ierobežojot partiju vajadzības pēc papildus naudas. Tas izdarāms vai nu strikti ierobežojot vai pat aizliedzot partiju dārgāko izdevumu elementu – politiskās reklāmas, – vai arī samazinot partiju tēriņu "griestus". 2005.un 2006.gadā mēģinājums ierobežot partiju tēriņus beidzās ar ciniskiem likuma pārkāpumiem un likuma apiešanas centieniem. Kopš tā laika kontroles sistēma ir uzlabota tā, lai no kampaņas apturēšanas drauda bītos arī tās partijas, kas var atļauties kampaņai tērēt daudz vairāk nekā likums to ļauj. Tas nenozīmē, ka nav mēģinājumu likuma ierobežojumus apiet. 2010.gada kampaņā ļoti lielu reklāmas apjomu izvietoja Ventspils institūcijas, pirms vēlēšanām īpaši kāpinot intensitāti klipiem ar Ventspils ainiņām un panākumiem, tādējādi atgādinot vēlētājiem par Ventspils mēru, ZZS premjera kandidātu. KNABs to pagaidām nav atzinis par netiešu priekšvēlēšanu aģitāciju un nav uzskatījis par daļu no ZZS kampaņas. 

Skaidrs, ka šādu mēģinājumu politisko reklāmu vai tēriņu "griestu" samazināšanas gadījumā kļūs vēl vairāk. Bet tas nenozīmē, ka nevajadzētu mēģināt – ja kampaņas apturēšanas , bargu sankciju un saniknotu vēlētāju risks būs pietiekami liels, tad diez vai kāds atļausies tik ciniski rīkoties. Un tad arī vēlēšanu gados no valsts finansējuma partijām parādīsies jēga.

 

Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece