Kas ir virtuālā valūta Bitcoin?

Kas notika?

Virtuālā nauda Bitcoin piesaistījusi milzīgu investoru un arī mediju interesi. Šai naudai ne tikai nav nekādu saistību ar konkrētu valsti, bet neviens nezina, kas to ir radījis, un jebkurš to var «izrakt» ar sava personiskā datora palīdzību.

2017. gada beigās viena kriptovalūtas Bitcoin vērtība «tradicionālajā» naudā pārsniedza 15 tūkstošus ASV dolāru. Kopš gada sākuma šīs digitālās valūtas vērtība bija augusi vairāk nekā 10 reižu un tās cena vairāk nekā septiņas reizes bija augstāka par zelta unci.

Tomēr tas rada jautājumus, cik ilgs būs Bitcoin «uzvaras gājiens» un vai tas nav jauns burbulis, kā domā daļa ekspertu. Ja 2018. gadā ar bitkoinu nākotnes kontraktiem sāks tirgoties lielās ASV biržas, valūtas vērtība varētu augt vēl vairāk.

Kas ir Bitcoin?

Bitcoin (BTC) ir digitāla valūta jeb kriptovalūtas maksājumu sistēma, kas izmanto kriptogrāfiju, lai pārvaldītu valūtas apjomu un valūtas transakcijas. Bitcoin izmantošanu valsts neuzrauga, tā nav piesaistīta nevienas valsts oficiālai valūtai. Būtībā Bitcoin pati ir prece. Tā ir elektroniskā formā, tirgotāji vai pakalpojumu sniedzēji, ja vēlas, to var pieņemt kā maksāšanas līdzekli eiro, ASV dolāra vai citas valūtas vietā.

Kad radās Bitcoin?

Bitcoin parādījās 2009. gadā, kad to palaida apgrozībā mīklainais cilvēks (vai cilvēku grupa) vārdā Satoshi Nakamato.

Savukārt Bitcoin finansiālā vēsture sākās 2010. gada 22. maijā, kad kāds ar šo kriptovalūtu samaksāja par picu.

Kā var iegūt Bitcoin?

Nauda eksistē decentralizētā datoru tīklā. Dalībnieki var apmainīties ar šo virtuālo naudas vienību. Bitcoin programmatūra balstās uz datu glabāšanas metodes blokķēdes (angliski — blockchain) programmatūras. Blokķēde ir radīta, lai novērstu datu nozagšanas iespējas. Tajā dati tiek glabāti vienlaikus daudzās vietās, un nav iespējams nomainīt jau noglabātus datus vienā datubāzē, ja visas citas par to nav informētas un nepiekrīt. Informācija katrā glabātuvē krājas garā, savstarpēji saistītā datu vienību jeb «bloku» ķēdē. Katru reizi, kad kāds no sistēmas dalībniekiem vēlas veikt izmaiņas, tās tiek izsūtītas visiem pārējiem datu glabātājiem, programmatūra izvērtē to ticamību un atbilstību iepriekšējiem ierakstiem. Ja pārējie informācijas glabātāji apstiprina izmaiņas, tad tās visās sistēmā iesaistītajās datubāzēs tiek pievienotas kā jauns «bloks». Savukārt informācijas konfidencialitāti nodrošina augsta līmeņa šifrēšana, kas novērš neautorizētu piekļūšanu datiem, pat ja tie glabājas svešā serverī.

Bitcoin skaitu nenosaka kāda centrāla institūcija kā valsts centrālā banka. Tā vietā Bitcoin vienības «izrok» datorprogrammas, kuras lietotājiem sagādā naudu, atrisinot Satoshi izveidotā tīkla noteiktus uzdevumus. Turklāt maksimālais Bitcoin daudzums ir ierobežots. Jo vairāk tiek «izrakti», jo sarežģītāki kļūst datoriem risināmie uzdevumi, un sistēmā noteikts, ka maksimālais virtuālās valūtas daudzums nedrīkst pārsniegt 21 miljonu Bitcoin.

Piedalīties Bitcoin ekonomikā var jebkurš, kuram ir dators un kurš ielādē vienu no vairākiem internetā pieejamajiem virtuālajiem «makiem» virtuālās valūtas uzskaitei.

Bez «rakšanas» bitmonētas var iegūt arī biržās vai pērkot par naudu, kā arī pārdodot preces un pakalpojumus. Lietotāji var cits citam nosūtīt un saņemt bitmonētas, par to samaksājot nelielu komisijas maksu.

Kādas ir Bitcoin priekšrocības?

Kriptovalūtu galvenā priekšrocība un reizē mīnuss ir to decentralizācija – valūtas plūsmu un emitēšanu, atšķirībā no jebkuras monetārās valūtas, nekontrolē centrālā banka vai citas finanšu iestādes.

Maksātājs iegūst anonimitāti, ir arī mazākas komisijas maksas. Taču kopš lietotājiem ir jāatklāj sava identitāte, lai saņemtu pakalpojumu vai preci, Bitcoin adreses vairs nav pilnībā anonīmas. Bitcoin tīkls ir peer-to-peer tipa tīkls, un tajā var izsekot lietotāja IP adresi.

Tomēr tieši decentralizācija ir tā, kas motivē šīs valūtas izmantot arī noziedzīgiem nolūkiem un aizliegtiem darījumiem.

Kādas ir Bitcoin vājās vietas?

Kursa nestabilitāte – tā kā Bitcoin nav piesaistīta nevienam oficiālam maksāšanas līdzeklim un tai nav vienota kursa, tās vērtība var strauji mainīties pat vairākas reizes dienā. Tā 2013. gadā Bitcoin vērtība vienas dienas laikā saruka par 61%. Savukārt 2014. gadā vienas dienas laikā vērtības kritums bija pat par 80%. Daži cenšas nopelnīt tieši uz šo svārstību rēķina – lētāk nopirkt un dārgāk pārdot.

Bitcoin kurss ir atkarīgs arī no to lietotāju uzticības. Piemēram, 2017. gada jūlijā hakeri «uzlauza» vienu no lielākajām Bicoin biržām, pēc tam digitālās valūtas kurss noslīdēja no 2,6 tūkstošiem dolāru par vienību līdz 1,9 tūkstošiem.

Nevar atgūt zaudēto – tā kā Bitcoin darījumu sistēma ir anonīma, pazaudējot savu slepeno koda atslēgu, anonīmā sistēma nedod iespēju to atjaunot kopā ar bitkoiniem.

Enerģijas patēriņš – tā kā bitkoinus iegūst «rakšanas» procesā, kurā datori risina arvien sarežģītākus skaitļošanas uzdevumus, jauni bitkoini var ģenerēties tikai ar arvien jaudīgākiem procesoriem. Ilgākā laikposmā mājas datori nespēj ar tiem konkurēt. Šajā procesā pasaulē tiek patērēts arvien vairāk elektroenerģijas. Piemēram, 2017. gada novembrī, kad bitkoina vērtība sasniedza līdz tam nebijušu lielumu, «enerģijas patēriņa indekss» rādīja 29,5 terravatstundas, kas ir tikpat daudz, cik elektronerģijas patērē Maroka. Tika izsūtīti brīdinājumi, ka bitkoinu ģenerēšana drīz var patērēt tikpat daudz elektroenerģijas, cik visa Dānijas valsts (33 terravatu) gadā.

Kur var norēķināties ar Bitcoin?

Par spīti popularitātei, iespējas maksāt veikaliem vai citiem uzņēmumiem ar Bitcoin ir visai ierobežotas. Ir interneta vietnes, kas tos pieņem, kā arī daži gluži praktiski biznesi.

Tā dažas populāras mājaslapas sāka pieņemt bitkoinus. Piemēram, WordPress to sāka darīt 2012. gada novembrī, bet Dell 2014. gada jūlijā un Microsoft 2014. gada decembrī.

Kur Latvijā var maksāt ar Bitcoin?

To var izmantot, piemēram, pērkot aviobiļetes Latvijas lidsabiedrībā airBaltic.

Lidsabiedrība 2017. gada decembrī paziņoja, ka trīs gadu laikā iespēju norēķināties par Latvijas nacionālās aviokompānijas biļetēm ar Bitcoin izmantoja 750 lidsabiedrības klientu, kas veica vienu vai vairākas rezervācijas. Pakalpojums ir pieejams, iegādājoties airBaltic Basic klases biļetes. airBaltic kriptovalūtu kā maksājumu līdzekli par mājaslapā pārdotajām biļetēm sāka pieņemt 2014. gadā.

Latvijā šo alternatīvo valūtu var nopirkt pie vairākiem virtuālajiem pārdevējiem interneta vietnēs ar dažnedažādiem nosaukumiem, kurus var uzmeklēt adresē www.localbitcoins.com

Kurās valstīs Bitcoin oficiāli atzīst?

Bitcoin oficiāli ir atzīta Japānā, bet citās valstīs nav atsevišķa regulējuma vai arī tā tiek uzskatīta par preci. Bitcoin nav nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī oficiāla valūta, kuru kā likumīgu maksāšanas līdzekli izlaiž un garantē šo valstu centrālās bankas.

Kādas vēl ir kriptovalūtas?

Pasaulē pastāv vairāk nekā 1100 kriptovalūtas veidu, liecina CoinMarketCap – Forbes dati.

Ethereum ir otrā populārākā pēc Bitcoin. Tā parādījās 2015. gadā, izstrādātājs ir krievu izcelsmes kanādiešu programmētājs Vitālijs Buterins. Bitcoin aizņem 40% kopējā kriptovalūtas tirgus, Ethereum – 18%.

Ripple – atšķirībā no Ethereum, kas dzima, radot nelielas izmaiņas Bitcoin kodā, Ripple kods tika uzrakstīts no «baltas lapas» pēc kāda investīciju fonda pasūtījuma. Tās uzdevums bija palielināt bankas operāciju ātrumu un ieekonomēt uz transakciju rēķina.

Ripple tehnoloģiju izmanto Bank of America, HSBC. Atšķirībā no Bitcoin, Ripple nevar iegūt ar «rakšanu», jo tā ir centralizēta sistēma, kurā visa kriptovalūta pieder vienam uzņēmumam – Ripple Lab.

Litecoin – no kopējā kriptovalūtu tirgus aizņem 2%. To 2011. gadā radīja Google bijušais inženieris Čārlzs Lī. Litecoin tāpat kā Ethereum ir Bitcoin atvasinājums.