Ukraiņi pie Hersonas dodas pretuzbrukumā; Baidens brīdina Putinu; piemin komunistu genocīda upurus

Ukrainas karaspēks pārgājis pretuzbrukumā Harkivas un Sumu apgabalos, turpina pretuzbrukumu Kijivas un Hersonas apgabalos, svētdien pavēstīja Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs. Krievijas armija ar spārnotajām raķetēm apšaudījusi vairākus militāros objektus Ukrainas rietumu pilsētās Ļvivā, svētdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. Sestdien Krievijas armija sagrāba Slavutičas pilsētu, kur dzīvo Čornobiļas AES darbinieki, un sagrāba pilsētas mēru Juriju Fomičevu. Pilsētnieki izgāja protesta demonstrācijā, Fomičevu atbrīvoja. Ukrainas prezidents Zelenskis svētdien aicināja ASV un Eiropu Ukrainai piegādāt vairāk lidmašīnu, tanku, pretraķešu iekārtas. Ukraina paziņoja, ka pie Hersonas nogalināts vēl viens Krievijas armijās ģenerālis – Jakovs Rezancevs, kurš komandēja 49.armiju. Ukrainas sarunvedēju grupas vadītājs Davids Arahamija svētdien paziņoja, ka nākamais sarunu raunds ar Krieviju notikšot Turcijā no 28. līdz 30.martam.

ASV karaspēks Eiropā atrodas, lai aizstāvētu NATO sabiedrotos, nevis lai cīnītos pret Krieviju, uzrunā Varšavā sestdien teica ASV prezidents Baidens. Viņš arī brīdināja Krievijas prezidentu Putinu neuzdrošināties uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm un paziņoja, ka ASV atbalsta Ukrainas cīņu. Baidens nosauca Putinu par miesnieku un paziņoja, ka viņš nevar palikt amatā, taču svētdien prezidenta teikto mīkstināja valsts sekretārs Blinkens – ASV neesot plānu mainīt Krievijā valdošo režīmu. Baidens vizītē Polijā uzturējās divas dienas un Varšavā tikās ar Ukrainas ārlietu ministru un aizsardzības ministru, kuriem solīja turpināt sniegt atbalstu, tai skaitā arī militāro ekipējumu. Viņš tikās ar Polijas prezidentu Dudu, ar kuru pārrunāja Eiropas iespējas atteikties no Krievijas energoresursiem. Baidena runas laikā sestdien Krievija bombardēja Ukrainas rietumu pilsētu Ļvivu, kur uzspridzināta naftas bāze un rūpnīca, kas ražo militāru produkciju.

Piektdien Latvijā pieminēja pirms 73 gadiem padomju okupācijas varas deportētos cilvēkus, kā arī pieminēja pašlaik Ukrainā notiekošo karu un tā upurus. 1949.gada 25.martā okupanti uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Represētie, viņu tuvinieki un valsts augstākās amatpersonas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un Šķirotavas stacijā. Piemiņas pasākumi notika arī vairākās Latvijas pilsētās.

Kā ar skološanos Latvijā veicas ukraiņu bēgļu bērniem, kas atraduši pagaidu mājas Latvijā?

Par kara propagandu un agresijas pret Ukrainu atbalstīšanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā ārlietu ministrs Rinkēvičs (JV) iekļāvis vēl sešus Krievijas pilsoņus, to skaitā aktieri Mihailu Bojarski.

Valsts drošības dienests kopumā sācis piecus kriminālprocesus par Krievijas agresijas pret Ukrainu publisku attaisnošanu un slavināšanu, kā arī naida kurināšanu.

Labdarības organizācija Ziedot.lv saņēmusi gandrīz 6,6 miljonus eiro palīdzības sniegšanai Ukrainai. No tiem jau izlietoti 5,9 miljoni eiro.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pēc izstāšanās no Kustības Par! vadīs domi kā bezpartijiskais. Kustības Par! deputāti turpinās strādāt Attīstībai/Par! Saeimas frakcijā.

Kalnu Karabahā sestdien pasludināts karastāvoklis. Azerbaidžānas karaspēks iegājis teritorijā, kuru apsargāja Krievijas spēki. Maskava pieprasīja Baku izvest karavīrus, bet Azerbaidžāna atbildēja, ka diversiju veikuši armēņu karavīri.

Pēdējā diennaktī reģistrēti 1137 Covid-19 inficētie, miruši trīs cilvēki.

Sestdien Latvijā plosījās vētra – spēcīgākais vējš bija Ventspilī. Tā ātrums sasniedza 27,8 m/s.

TV3 raidījums Nekā personīga stāstīja, kā Ukrainai palīdz baltkrievu partizāni, spridzinot dzelzceļa sliedes. Raidījums pētīja, vai Krievijas spēka struktūru grupējumi meklē iespējas gāzt Putinu. Žurnālisti arī stāstīja, kā policija uz vairākām dienām aizvāca režisora Jura Pakalniņa pretkara plakātu pie Krievijas vēstniecības.

LTV raidījums de facto skaidroja, vai Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas arī turpmāk izsniegs. Raidījums informēja, ka interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem. Žurnālisti arī pētīja, vai varētu konfiscēt Krievijas oligarhu arestēto mantu Latvijā.

Kā Maskavas lielveikalus ietekmējušas sankcijas?

Prezidents Levits uzturēsies oficiālā vizītē Slovākijā.

Notiks pirmā Drošības profesionāļu asociācijas organizētā Latvijas drošības konference 2022.

Centrālā statistikas pārvalde informēs par aktuālo profesionālajā izglītībā (LETA).

Kirils Solovjovs, tehnoloģiju drošības uzņēmuma Possible Security vadītājs. Karš ne tikai karalaukā, bet arī digitālajā pasaulē.

Vineta Kleinberga, RSU Eiropas studiju fakultātes pētniece. Karš Ukrainā un Eiropas Savienības normatīvais spēks.

1857.gadā vētras laikā pie Dienvidkarolīnas krastiem nogrima kuģis SS Central America. Bojā gāja 425 cilvēki, bet viņu fotogrāfiju dagerotipi saglabājās. Tagad tās publicētas pirmoreiz.

Ironiska animācijas filma par Krievijas uzbrukuma Ukrainai rezonansi.

meteoprog +1 – +10C, mainīgs mākoņu daudzums, bez nokrišņiem, R – DR vējš 6 – 7 m/s;

accuweather +1 – +12C, pārsvarā apmācies, vējains, R – DR vējš 6 – 8 m/s;

yr +2 – +12C, mākoņi brīžiem aizklās sauli, R – DR vējš 6– 8 m/s.

Gunta, Ginta, Gunda