Kam jāuzņemas atbildība par ceļu satiksmes drošību?

Satiksmes organizēšana ir jādeleģē pieredzējušiem profesionāliem autovadītājiem, kuriem nav bijuši satiksmes negadījumi, bet ne veciem pedofīliem un prātu izkūkojušiem tantukiem pēc partijas piederības. Par ikvienu jautājumu veikt SMS aptauju un par darbu katram maksāt kaut vai 10 eiro mēnesī. Tas iznāks nesalīdzināmi lētāk, nekā, ja tam algos radus draugus, teņisa un peņisa partņerus. Katra lēmuma pieņemšanai jābūt ar vairākuma balsīm. Esmu pārliecināts, ka lielākā vadītāju daļa pašu dzīves atvieglošanai to darīs arī bez maksas.
.
“Papildus iepriekšminētajam 43% aptaujāto atzīst, ka ātrāka vai agresīvāka braukšana palīdz atbrīvoties no stresa.”
————-
Kas attiecas uz agresīviem braucējiem, kuri iedomājas par vajadzīgu traucēt apdzīt, ja tiek pārsniegts ātrums, kuri neuzsāk braukšanu uzreiz iedegoties luksofora zaļam signālam tā, veidojot sastrēgumus, vai apzināti lēni braucot, vai strauji bremzējot bez vajadzības, par to ir jābūt sodiem, ne mazāk bargiem, kā par sacensību rīkošanu uz ielām. Vainu nedaudz mīkstinošs apstāklis varētu būt, ja agresīvam braucējam uz pakaļējā stikla būtu uzlīme, ka viņš ir plānprātiņš.
Ir jānodala jēdzieni: dinamiska braukšana no agresīvas. Par pakaļdzīšanos, kas beigusies ar letālu iznākumu, vai smagām traumām, ir jāsoda vainīgais milicis kā par tīšu slepkavību, vai tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, īpaši šodien, kad iespējams ikvienu aizturēt arī bez pakaļdzīšanās un riska. Neviens cilvēks nedrīkst ciest dēļ miliča mazvērtības kompleksa.