Vai latviešu valodas zināšanu jautājumā atkal uzkāpsim uz tā paša grābekļa?

Nezinu, cik obligātas valsts valodas prasības vajadzētu būt Latvījā dzīvojošam trešās valsts (pasaules) pilsonim, ja viņš valsts attīstības fondā ir noguldījis depozītā 500 000 eiro, kurus automātiski zaudē, ja pārkāpis Latvijas likumus (izrādījis necieņu pret valsts atribūtiem vai titulnāciju, vai citus kriminālnoziegumus) un saziņā ar sabiedrību un iestādēm izmanto tulka pakalpojumus.
Kas attiecas uz tā sauktiem nepisoņiem, tiem visiem ir jāatgriež nelikumīgi atņemtā psrs pilsonība.
Visiem Latvijas pilsoņiem valsts valodas zināšanām ir jāatbilst vismaz B2 līmenī, kas ir jānosaka, ja nelegālis ir atteicies sarunāties valsts valodā. Ja zināšanu līmenis nav atbilstošs, pilsonība automātiski anulējama un, loģiski pieņemot, ka nelegālis valodas apliecību ir nopircis, tas būtu sodāms ar naudas sodu 1000 eiro apmērā un tam ir jāatjauno psrs pilsonība ar visām no tā izejošām sekām, lai kā nesmirdētu kaku stumdītāji un citas padibenes.
Kā zināms, krievija sevi ir pasludinājusi par psrs mantinieci un pievākusi sev visu bruņojumu un īpašumus ārzemēs, tātad tā ir atbildīga arī par Latvijā ievazāto demogrāfisko un bioloģisko piesārņojumu un, saprotams, nedrīkt likt šķērsļus tā repatriācijai. Repatriācijas iemesls varētu būt kriminālnozieguma pastrādāšana, administratīvā pārkāpuma izdarīšana trešo reizi gada laikā, vai parazītisks dzīves veids.
Ja māte krievija tos ietiepīgi atsakās pieņemt, tie līdz tam ir internējami nometnēs, kamēr spējīgi apmaksāt apsardzi, izmitināšanu un uzturu, strādājot vai saņemot ziedojumus. Ja naudas līdzekļu nebūs pietiekami, valstij tiem būtu jānodrošina tikai izmitināšana un apsardze.