Vistiņu glābšanas misija
Saistītie raksti
Tendences /
6. oktobris
Iesmiņš ar otiņu
Viedoklis /
18. jūlijs
A closer look at the inflation experience of the past three years
Aktuāli /
28. jūnijs
Iedzīvotāji uzskata, ka apkaimē un darba kolektīvā par vidi jārūpējas vairāk
Viedoklis /
20. jūnijs
Vai tehnoloģiju mūsu ikdienā var būt par daudz?
Viedoklis /
3. jūnijs
Grīziņkalna apkaimes advokāti – kā veidot zaļāku un labiekārtotāku pilsētu
Komentāri (3)
murrey 17.05.2024. 15.58
1. Vai kaslcija sulfāts nav kaitīgs? 2.[tā misija ir totāli skaidra — es glābju vistas!] Ilgtermiņā nevis no nāves, bet piedzimšanas. Tas pats attiecas uz cūku, govju un citām nāvēm. 3. Vai sojas audzēšanai nav jāizcērt meži, jāmēslo zeme? 3.[Ja pupiņas nevajadzētu dzīvniekiem, tās audzētu mazāk, tātad arī saruktu apsētās platības.] Bet vajadzētu vairāk cilvēku pārtikai.
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Uldis.M42 > murrey 18.05.2024. 17.13
Kas vainas kalcija sulfātam vai kalcija hlorīdam, kurus izmanto olbaltuma koagulēšanai, bet tam derēs arī pienskābe vai etiķskābe. Tofu, bezgaršīgs sūds, ko ēd aziāti, tāpēc, ka tiem ir laktozes nepanesamība. Kad divas reizes pa gadam biju vegāns, vienkārši ēdu pākšaugus. Ja ir vajadzība pēc lielākas olbaltuma koncentrācijas, tad jau prātīgāk gatavot pseido tofu no šķeltiem dzelteniem zirņiem vai garbanzo, tam vismaz ir garša.
Baltie cilvēki var izaudzēt pietiekoši gaļas sev un nebarot ar to nēģeru un arābu parazītus.
Ja patiešām ir vēlēšanās reizēm ēst garšīgu produktu, kur fermentācijas ceļā pelējums noēd pākšaugu cieti, to pārvēršot sēnē, ar specifisku sieram līdzīgu garšu, tad jāizvēlas Tempe (Tempeh), bet lai to izaudzētu, nepietiks tikai ar tofu gatavošanas iemaņām.
Vistas nav jāglābj, bet jāvairo, to barībai izmantojot uz ēdienu atliekām un kritušiem gaļas dzīvniekiem un mājlopu mēsliem izaudzētus BSF kāpurus, kurus krievijā jau lieto dzimtcilvēku barībā, bet Āzijā un Āfrikā ar tiem baro cāļus, sivēnus un zivju mazuļus.
0
Uldis.M42 > murrey 18.05.2024. 18.49
Tofu nozīme vēl varētu būtu dalītā ēšanā, kas pieņemts visā Dienvidaustrumāzijā, lai nejauktu kopā cieti, kuras pārstrādāšanā izdalās skābe, ar proteīniem, kur vajadzīga sārmaina kuņģa sula, bet kā zināms, skābe un sārms vieni otru neitralizē. Latviešiem, kuri liek iekšā gaļu kopā ar kartupeļiem, tam nebūtu tāda nozīme.
Kad viena Pekinas firma mani ar sievu uzaicināja pusdienās, es biju izbrīnīts, ka vidējais grozāmais galds nokrauts ar gaļu un zivīm, bet es pakautrējos paprasīt par rīsiem, ko mēs vienmēr ēdām. Man par lielu izbrīnu, pašās pusdienas beigās pasniedza lielu trauku ar vārītiem rīsiem, kuros varēja manīt pa kādai mikroskopiskai, varbūt 20 mm garnelei, ko beigās visi ķīnieši un arī mēs ēdām.
Vienā ziņā ķīnieši tomēr pārkāpj tabu, tie ir pelmeņi (korejiešiem mandu, kazahiem manti, gruzīniem hinkali), bet tad es sapratu, ka pozitīvas emocijas tomēr reizēm ir svarīgākas.
0