Visvairāk dzerošā valsts Eiropā

Nedrīkst aizmirst to faktu, ka Latvija ir demogrāfiski piesārņotākā valsts pasaulē un vēl, ka ne tā labākā tautas daļa uzsūc sevī interventu “tikumus”.

Vidēji 12,2 litri cilvēkam (arī bērnam) tīrā spirta gadā. Viela pārdomām.
Pārrēķinot vienkāršoti, ja patēriņš būtu 38 grādu stiprajos dzērienos, iznāk 32,63 litri vai aptuveni 44 parastās pusstopa pudeles. Kopā ar sievu jāiztukšo 87 pudeles gadā. Tā kā mūsu dzērienkartē nopietnu vietu ieņem mazāk spirtoti dzērieni, sanāk tāds pudeļu daudzums, ko jāved ar tačku. Kaut arī esam regulāri dzērāji (ne alkoholiķi) tādam “vidējam rādītājam” netiekam ne tuvu. Pat pieskaitot krogos nodzerto, kas mums būtu mikroskopisks. Lai valstī sasniegtu vidējo, manai devai jāpieskata ar nedzerošo daļa, tātad savs sniegums jāreizina vismaz ar divi. Tiešām?
Vecuma ierobežojuma paaugstināšanas vienīgais efekts būs ienākumu kāpums pie lielveikaliem dežurējošajiem bomžiem. Serviss –nopirkt tīnim pasūtītās dziras un smēķus par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību nostiprināsies. 14 gadīgais kā varēja dabūt, cik nu maks ļāvis, tā varēs.
Absurds – balsstiesības taisāmies dot nu jau no 16, politiskai izvēlei “personība” skaitīsies pietiekoši nobriedusi un kompetenta, bet pati lemt par saviem pirkumiem gan nedrīkstēs.
Toties iebildumiem pret lētajām bundžām ar vāju spirta šķīdumu nez kādās suslās (saukti – kokteiļi, kaķi, lūdzu klusāk!) piekrītu ar visām četrām. Cik redzēt, citu pasaulē šādus draņķus vai nu netirgo nemaz, vai tie nopērkami tikai nes kādos kaktos. Manuprāt, mūsu valsts bez tādiem var iztikt vispār, neatkarīgi no pircēju vecuma.

Pretalkohola pretiniekiem nepieciešami stipri nervi, lai Saeimas Komisijas sēdēs nostāvētu pret tautas nodzirdīšanas lobijiem., kas pārvērstiem un sarkaniem ģīmjiem ir pret visiem saprātīgiem priekšlikumiem.