Uzrakstīt raganu

gŗamatu neesmu lasījusi un neraujos to lasīt, jo

pirmkārt, tā raganu tema manuprāt, jau ir kā tāds pēdējais modes kliedziens – konjunktūra – gluži kā ltv maksāja gandrīz miljonu par samantas tīnas dalību eirovīzijā – sieviešu tiesības , bet tik un tā pēdējā vietā palika, jo visiem jau apnicis

otra lieta, tabūna ir to me too fanātu pulciņā un tam es kategoriski iebilstu – tas ir terors

trešā lieta, par tām raganām – septemrbī pabeidzu lasīt pag.gada Bucherpreis laureatu Kima dHorizona Blutbuch. Esot autobiogrāfisks romāns par nebināru personību. Nu nebinaritāti tur tā arī nesatiku, tikai geja literāru pašapmierinašanos par geju seksa baudām , jā un jāsaka – geja pasaules uztveri un sapratni, kas bija otra šīs grāmatas lielākā vērtība. Pirmā tomēr – talantīga literārā valoda.
Luk, arī šis kims pieliek daudz pūles, lai stāstītu, kā vecos laikos tauta ķēra ciet un mocīja nost raganas. Un es saku – mani tas neaizskāra ne tik cik melns aiz naga. Jo raganas ķēra un dedzināja visa sabiedrība , to tik uzkrauj kā vīriešu grēku. Otra lieta – sievietes vairāk mira dzmedībās nekā raganu ugunskuros un abi fakti bija savu laiku un sabiedrības zināšanu zīmēs