Kā digitālie rīki palīdz efektīvāk pārvaldīt enerģētikas tirgu Latvijā un Baltijā?

no šīm lietām es neko nesaprotu, tikai ziņās dzirdēju , ka EK Latvijai dos vēl 2 miljardus naudu elektrības nozares sakārtošanai un es nodomāju – elle un indija – vai tiešām tur zelta vadi un pārvades skapji un algas simtos tūkstošos ?

jāmācās pašam liet sveces , jo pavisam drīz elektrība būs tikai varnešu un viņu apkalpojošā personāla privilēģija –

es jau tagad sēžu trīs jakās un zeķēs , jo mums ir tikai ap 18 – 19 grādiem , bet slēgt sildītāju nevaru atļauties

Diskusijās par Sadales tīkla tarifiem lasāms ,ka Latvijas tīklu garums ir ap 92000 km garš , tīklos ieslēgtas ir 28000 transformatoru apakšstacijas bet pieslēgumu skaits pārsniedz 1 miljonu . Apmēram 880 tūkstošus mājsaimniecību un ap 250 tūkstošus pārējo patērētāju . Šādas sistēmas uzturēšana un vadīšana patiesi nav joka lieta , te arī nepieciešami aprakstītie digitālie risinājumi . Tomēr man nav izdevies atrast datus par to pie kāda vadu kilometru garuma un pieslēgumu skaita Latvijas viensētu pieslēgumi kļūst neapmaksājami un faktiski tos dotē pilsētu patērētāji . Var teikt , vai Rīgas pensionāram ir daļēji jāapmaksā nomaļas viensētas pensionāra apgāde ar elektroenerģiju ? Ja kaut kas ir jāapmaksā no citu maksātāju maksātām summām kuras savāc tarifi ,jājautā ,kadi risinājumi tiek piedāvāti šīm viensētnieku situācijām ? Varbūt nav jāuztur desmit km gara līnija ar 1 vai 2 patērētājiem ,nav jāuztur speciāla transformatoru apakšstacija ,bet to var nomainīt ar lētu mazjaudīgu ģeneratoru vai pāris saules paneļu blokiem . Varbūt ir kāds cits lētāks risinājums ? Vai par to nebūtu jādomā arī IT speciālistiem ?

Tas ka digitālie rīki palīdz tādai nozarei kā elektroenerģētika ,nav šaubu . Tie veido arī patērētāju izlutinātību un neprasa cilvēku līdzdomāšanu ,kad visu dara ar “klikšķi” . Uzsvars uz apzīmējumu tirgus ,kad politiķi klāt pieliek un lieto apzīmējumu “brīvais tirgus” arī ir problēma , jo ,ja visu regulē ,tad kāds gan var būt šis “brīvais tirgus” . Teksta teikumi ļoti spilgti atspoguļo šo “brīvības” problēmu ,jo elektroenerģijas ražošana un pārvadē līdz patērētājam viss tiek regulēts katrā rīcības solī . Problēmu problēma ir ražošanas ,tad sadales izmaksas un 2 cenas, proti, ,elektrības cena un sadales tarifi . Ikdienas statistiskie dati par ražošanu un patēriņu Baltijas un Ziemeļvalstu tirgū , kur operē ar Nordpool biržas diennakts stundu cenām , atklāj ,ka Latvijas energopolitika ir novedusi mūsu valsti pie niecīga elektroenerģijas patēriņa gan kopumā gan uz 1 iedzīvotāju . Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus iedzīvotāju skaits ir 27.6 miljoni cilvēku ,Latvijā dzīvo 6,8 % no šī skaita . Savukārt elektroenerģiju Latvijā patērē tikai ap 1,6% no šajā tirgū saražotās elektrības . Starptautiski publicētajās salīdzinājumu tabulās lasāms ,ka , piemēram , Somijā uz 1 iedzīvotāju gadā patērē 15254 kwh ,bet Latvijā tikai 3595 kwh gadā ! Norvēģijā – 28095 kwh/ g./1. iedz.!!! Ko var saražot ar augstu pievienoto vērtību ,ja nepatērē elektroenerģiju ?